Raksti

Skolās

Vienā skolā, bet divos pagastos

Pašu skola. Daiga Smilga strādā skolā, bet Mārītes Smilgas audžumeita te mācās – abām būtiski, lai Drustos būtu skola.
Foto: Sarmīte Feldmane

Raunas vidusskolas struktūrvienībā, kur mācības notiek bijušajā Drustu pamatskolā, šajā mācību gadā mācījās 43 skolēni. Iepriekšējā mācību gadā Drustu pamatskolā bija 54 skolēni.

Raunas novada domes deputāti bija ieradušies Drustu skolā, lai tiktos ar bērnu vecākiem, skolas kolektīvu un kopā meklētu labāko risinājumu, kā strādāt nākamajā mācību gadā. Pirms tikšanās drustēnieši “Druvai” atzina, ka labi izprot situāciju. “Aizvadīts pirmais gads pēc reorganizācijas, vēl pāragri spriest, vai modelis izdevies. Mērķis – saglabāt skolu un deviņas klases, kaut vidusskolas filiāli -, ir īstenots, tas pagastam ļoti svarīgi,” vērtēja kāda drustēniete, kura savu vārdu nevēlējās paust laikrakstā un uzsvēra, ka tā domā ne viņa viena. “Tagad būsim Smiltenes novadā, atkal kaut kas var mainīties, varbūt labāk pagaidīt vēl gadu,” bilda kāda cita Drustu iedzīvotāja, kuras meita mācīsies 7.klasē. Smiltenes novadā mazākā ir Launkalnes pamatskola, kurā ir 14 skolēni un 51 apmeklē pirmsskolu, Bilskas pamatskola ar 52 skolēniem un 33 bērnudārza grupā.
Par iespējamiem modeļiem, kā strādās vidusskola, spriests gan pedagogu kolektīvā, gan domē. Vidusskolas direktors, domes deputāts Edgars Plētiens drustēniešus iepazīstināja ar iespējamajiem scenārijiem. Ja Drustos mācības turpina deviņas klases, trūkst sešu skolotāju un mācības notiek apvienotajās klasēs, pedagogiem, kuri strādā Raunā, slodze neļauj mācīt arī Drustos, protams, skolotāji nepārtraukti tiek meklēti. Novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe atgādināja, ka skolotāji uz dažām stundām nav gatavi braukt, bet pašvaldība nevedīs pedagogus no citiem novadiem.

“Lai bērni varētu mācīties Drustos, ir variants, ka skolēni no 5.līdz 9.klasei tiek vadāti uz Raunas vidusskolu. 5. un 6.klase vienu dienu, 7.klase – divas, bet 8.un 9.klašu skolēni trīs dienas nedēļā. Ja trūkst pedagogu, tas var būt risinājums, un tāds tiek apspriest arī citviet,” stāstīja direktors, bet E.Zurģe uzsvēra, ka bērni iejutīsies lielākā klasē un reizē viņiem būs sava Drustu skola.

Vēl arī iespējams 5.un 6.klases audzēkņiem dažus mācību priekšmetus pasniegt attālināti. Drustos skolēni atrodas klasē, kāds pedagogs seko līdzi un palīdz, bet stundu vada skolotājs Raunas vidusskolā. Vecākiem uzreiz bija konkrēti jautājumi – vai bērnam būs divi audzinātāji, kuram prasīt padomu, kā drustēnieši iejutīsies vidusskolā, kā kursēs un kur piestās autobuss.

“Parasti taču, ja klasē ienāk kāds jauns skolēns, pedagogs tieši viņam pievērš lielāku uzmanību. Saziņai starp vecākiem un skolotājiem nevar būt problēmu,” uzsvēra E.Plētiens.

Kāda skolēna mamma “Druvai” atzina, ka piedāvātā iespēja, ka bērns varēs mācīties Raunas vidusskolā, ir apsveicams, jo tur ir labāks tehnoloģiju nodrošinājums nekā Drustos. “Jau domājām, vai nemainīt skolu, izvēlēties Jaun­piebalgas vai Raunas vidusskolu. Tagad meita mācīsies Drustos un Raunā,” viedokli pauda skolēna mamma.

Drustēnieši izteica bažas, ka vēl daudzi vecāki nezina par gaidāmajām pārmaiņām, iespējams, vairs nesūtīs bērnu skolā Drustos, izvēlēsies citu mācību iestādi. Te der atgādināt, ka pašvaldība vienmēr piemaksājusi Drustu skolotājiem, jo slodzes ir nepilnas. Pirmsskolas grupā nav daudz audzēkņu, daudzi vecāki bērnus ved uz kaimiņu novadu bērnudārziem.

“Viss ir atkarīgs tikai no pašiem. Jaunajā mācību gadā būs direktora vietnieks, kura atbildībā būs Drustu filiāle,” uzsvēra novada vadītāja.
Lielākā daļa sanāksmes dalībnieku piekrita, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, lai Drustos būtu skola.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *