Raksti

Skolās

Vidzemē jūtams viesmīļu trūkums

Apgūst darba prasmes. Valmieras tehnikuma audzēkņi mācās pavāra amatu.

Vidzemes pilsētās jau ilgu laiku jūtams viesmīļu un pavāru trūkums. Kopš Jāņmuižā arodu skola slēgta, profesionāļu kafejnīcās un restorānos trūkstot vēl vairāk. Mūsdienīga mācību un prakses vide viesmīļiem un pavāriem ir Valmieras tehnikumā, bet tehnikums nespēj sagatavot tik daudz speciālistu, cik Vidzemei vajadzīgs.

Valmieras tehnikuma mācību kompleksā teorētisko un praktisko mācību apgūšanai iekārtotas 19 modernas laboratorijas, tajā skai­tā divas ir ēdienu gatavošanai, iekārtota arī mācību viesnīca, restorāns, kafejnīca un bārs. Dar­bojas viesu uz­ņem­ša­nas mācību dienests. Jaunais aprīkojums ļauj strādāt ar mūsdienīgām mācību metodēm. Pirms gadiem trim pie tehnikuma uzcēla arī dienesta viesnīcu ar 372 vietām. Radīti labi apstākļi atbraucējiem, bet visas vietas tā arī nav aizņemtas.

Lai iegūtu kvalifikāciju “viesmīlis”, mācību laiks ir četri gadi. Izpētot Valmieras tehnikuma informāciju, kas internetā pieejama ikvienam, redzams, ka profesi­onālās kvalifikācijas eksāmenam pieteikto skaits atšķiras no tā, cik jauniešu līdz eksāmenam tiek. Jaunākie publicētie dati – 13 ēdināšanas pakalpojumu speciālisti pieteikti eksāmenam, bet, līdz tam nonākot, divi atskaitīti. Eksā­meniem pieteikti 44 viesmīlības pakalpojumu speciālisti, bet līdz eksāmenam jau atskaitīti desmit. Tā arī samazinās uzņēmēju iespējas Valmierā un Vidzemē sagaidīt motivētus un izglītotus darbiniekus.

Par pagājušo vasaru, kad Cēsīs atvēra “Villa Santa”, viesnīca ar 60 vietām un restorānu, kā arī viesību zāli ar vairāk nekā simts vietām, uzņēmuma īpašniece Santa Anča sacīja: “Vasarā mums bija izmisums par darbiniekiem.” Uz 30 vakancēm pieteikušies ap 300 cilvēku, bet daļa no pieņemtajiem, kuri sacījuši, ka cītīgi strādās, jau pēc laiciņa no darba atteikušies. Cilvēki, kas sāka strādāt viesnīcā un restorānā, bijuši pārsteigti, ka jāapzina, kas un kā darāms, un arī cītīgi jāstrādā.

Pēc pusgada reti kurš no sākotnēji pieņemtajiem darbiniekiem bija palicis darbā. Uzņēmēja S.Anča secinājusi, ka atšķiras dar­ba ņēmēji provincē un galvaspilsētā: “Masu mediji stāsta, cik skaistai dzīvei jābūt, cik tam vajag naudas, tāpēc augušas cilvēku prasības par darba samaksu. Taču cilvēki grib labi pelnīt, pēc iespējas mazāk strādājot.”

Uz “Villu Santa” darbā pārsvarā nākušas sievietes. Viņas domā, ka māk klāt galdu, jo mājās to dara, bet nedomā, ka šis darbs restorānā atšķiras, tas jāmācās, jo profesionāli nav darīts. Pēc nedēļas pirmās pieņemtās darbinieces bijušas prom. Iemesls? Nevarot izvadāt savu bērnu uz skolu vai bērnudārzu, tāpēc aiziet no darba. “Mūsu valstī cilvēkiem bez lielām ambīcijām ir laba dzīve,” spriež uzņēmēja, kurai grūti bijis izveidot viesmīļu komandu. “Ja cilvēks negrib strādāt, tad nestrādā. Jaunietis var dzīvot pie vecākiem, sieviete iztikt no vīra ienākumiem. Restorānā ir maiņu darbs, tādēļ darba devējiem rodas vēl vairāk problēmu. Darbi­nie­ces, kas aizgāja no restorāna, man sacīja, ka vīram vai bērniem nepatīkot viņas darbalaiks. Man likās – Cēsīs radīju tādu vietu darbam, ka cilvēki vēlēsies te strādāt, bet nē, labāk ies uz sliktāku darbu, kur mazāk prasību. Tas mani pārsteidza!”

S.Anča pārliecinājusies, ka Eiropas līmeņa viesnīcā, kādu viņa iecerējusi, darbiniekiem jāorganizē viesmīlības prasmju mācības. Arī tas dažbrīd palicis bez vēlamā rezultāta. Mainījušies teju visi viesnīcas un viesu uzņemšanas dienesta darbinieki. Cilvēki arī nav izrādījuši vēlmi intensīvi apgūt to, kas nepieciešams darbā. Jā, paši mākot uzliet kafiju uz biezumiem, un neesot nekādas intereses iemācīties, kā jārīkojas ar modernu kafijas automātu. “Ataicināju labāko Rīgas bārmeni, lai pamāca taisīt kafiju, taču tikai viena meitene bija gatava mācīties. Pārējām tas neinteresēja. Rīgā ar tādiem cilvēkiem nudien nebiju satikusies. Te piesakās strādāt viesmīlības biznesā, atnāk bez prasmēm un domā, ka varēs strā­dāt, neko nemācoties,” par pieredzi Cēsīs stāsta S.Anča. Ilgāk turoties tie cilvēki, kuri darba meklējumos ieradušies un ikdienā braukā no Valmieras. Arī tad, ja viņiem darbs apvienojams ar studijām, piemēram, Vidzemes Augstskolas tūrisma specialitātē.

Valmieras tehnikumā izveidotajā mācību restorānā topošie vies­mīļi mācās uzņemt viesus ēdamzālē, uzturēt restorāna telpas, sastādīt ēdienu un dzērienu karti, klāt viesību galdus. Jaunieši mācās apkalpot viesus, piedāvāt un pasniegt vīnus, citus dzērienus, arī pārzināt restorānā gatavoto ēdienu tehnoloģiju, veikt uzskaiti, sagatavot un izmantot dokumentus. Lai to sekmīgi darītu, jaunieši Valmieras tehnikumā apgūst arī viesu uzņemšanas dienesta darba organizēšanu, ne tikai apkalpošanu un bāra servisu. Tehnikumā mācoties, veidojas sapratne arī par ēdināšanas uzņēmuma iekārtām, to, kāda nozīme var būt telpu un vides dizainam, darbinieka runas kultūrai.

“Uzskatu, ka esmu taisnīga, nepārmetu darbiniekiem, lai tikai kašķētos. Jā, iespējams, esmu par skarbu, bet visi, kas brauc uz “Villu Santa”, brauc skatīties, ko es, Santa, esmu paveikusi. Tā kā esmu pret sevi pietiekami prasīga, tad prasu arī no citiem,” sevi kā darba devēju raksturo S.Anča.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *