Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Vai mans bērns ir muzikāls?

Druva
16:34
01.02.2010
9

Lai pēc iespējas ātrāk ļautu bērniem ienākt mūzikas pasaulē , Cēsu 1. pamatskolas pedagogi iecerējuši nodarbības 3 – 6 gadīgu bērnu muzikālo dotību attīstīšanai. Tajās varēs izkopt

kustību koordināciju, muzikālo dzirdi, vokālās iemaņas, iepazīties ar

mūzikas instrumentiem un krāsu pasauli. Pirmā nodarbība visiem interesentiem 10. februārī plkst. 17.30, tad arī vecāki saņems sīkāku informāciju.

Vai mans bērns ir muzikāls – nereti jautā vecāki, kuru bērniem jāsāk mācīties 1.klasē un Cēsu 1. pamatskolā. Tā ir skola, kurā visiem

vienlaicīgi ar vispārējās pamatizglītības programmu

jau četrus gadu desmitus ir

iespēja padziļināti apgūt arī mūziku -iegūt zināšanas mūzikas teorijā, vokālajā mākslā, instrumentspēlē.

Svarīgi, ka skolā

uzņem bez konkursa, pamatojoties tikai uz paša bērna un vecāku vēlēšanos. Pedagogi strādā ar ikvienu,

attīstītot

muzikālās prasmes un talantus, dod iespēju darboties muzikālajos kolektīvos, individuāli uzstāties publikai. Skolas galvenais

uzdevums ir bērna prāta un dvēseles spēju pilnveidošana.

Mūzikas nodarbībās ieliek pamatus arī citām prasmēm, kuras varēs izmantot dzīves garumā – koncentrēšanās spēju, tīšo un netīšo atmiņu, attīstītu sīko pirkstu muskulatūru, instrumentspēli. Mācoties mūziku tiek kairināti smadzeņu centri, kas attīsta intelektu , palielina uztveres spējas. Tās bērnu dara spējīgāku arī matemātikā, literatūrā, svešvalodās un nevar ignorēt faktu, kas nu jau pierādīts gana pārliecinoši

– tādas iespējas vislabāk paver muzicēšana, īpaši mūzikas instrumentu spēle. Ne velti psihologs A.Rutenbergs pēc daudzu iespējamo attīstītājlīdzekļu pārbaudes iesaka: ”Ja gribat iemācīties perfekti izmantot savas smadzenes, mācieties spēlēt mūzikas instrumentu un muzicēt”.

Jautājot ,,Vai mans bērns ir muzikāls?” jāsecina, ka vairumam cilvēku joprojām ir maldīgs priekšstats par muzikālās dzirdes iedzimtību. Patiesībā katrs normāls jaundzimušais ir absolūti muzikāls (tas ir zinātniski pierādīts), un tās ir pirmās spējas, kuras cilvēkam parādās. .Tā kā vienalga- no dabas vai Dieva dotas- muzicēšana ir domāta visiem, tikai šīm spējām nevajadzētu ļaut „iesnausties”, tās ir jāattīsta un jāpilnveido.

Runa un mūzika ir divas vēsturiski izveidojušās skaņu informācijas sistēmas. Valodas apguves procesā jau no pirmajiem attīstības mirkļiem mēs ieguldām lielu, pacietīgu darbu, lai priecātos par pirmo bērna izteikto vārdu, bet kā ir ar šūpļa vai citu dziesmu dziedāšanu mazulim? Tā bieži vien tiek atstāta novārtā, un līdz ar to arī muzikālā dzirde daudziem netiek attīstīta.

Mūzika ir arī viens no svarīgākajiem bērna emocionālās attīstības palīginstrumentiem. Protams, arī vizuālā māksla, dabas skaistums, daiļliteratūra, īpaši dzeja, kuru emocionāla uztvere saistīta ar smadzeņu labo puslodi, pieprasa tās aktivizāciju ne tikai tad, ja cilvēks grib kļūt par mūziķi, bet arī, ja vēlas būt laimīgs un talantīgs savā izvēlētajā darbības jomā. Ko savos bērnos ieguldām, tāda veidojas viņu dzīve. Muzicējot saskarsme ar skaistuma pasauli atver emocijas un bagātina ikvienu.

Anna Būre. Cēsu 1. pamatskolas direktore un zēnu kora diriģente

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
30

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
61

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
72

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
100
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Kūka no veselīgām izejvielām

15:51
08.03.2024
109

Cēsu 1.pamatskolā tā jau ir tradīcija- cept kūkas no veselīgiem produktiem. “Tā kā esam eko skola un mums pagalmā ir permakultūras dobes, tad šāda ikgadēja kūkas cepšana skolā šķiet tikai likumsakarīga,” saka ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja Līga Ābola – Bērziņa un atgādina, ka permakultūras dobes nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas skolēniem šīm vajadzībām pieejams, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi