Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Uzmundrinājums pedagogiem

Līga Salnite
18:45
09.04.2021
3

Skolēnu pavasara brīvlaikā attālināti notika ikgadējais pedagogu pieredzes apmaiņas un izglītojošais seminārs. Ar darbnīcās aptverto tematiku un līdz pēdējam mirklim noslēpumā paturētā vieslektora uzstāšanos tas izdevies kā emocionāla uzlādēšanās iespēja patlaban pārslogotajiem pedagogiem.

Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes metodiķe Diāna Briede “Druvai” atzina, ka aizvadītajā gadā šis nav pirmais pārvaldes organizētais tiešsaistes pasākums plašākam dalībnieku lokam, taču gandarījums ir par skolotāju atsaucību un vēlmi piedalīties, par spīti esošajai slodzei un jau tā ikdienā daudzajām pie ekrāna pavadītajām stundām. D.Briede atgādināja, ka ierasti – vēl laikā pirms pandēmijas – pārvalde septiņu novadu izglītības iestāžu mācībspēkiem gadā rīkojusi divus apjomīgākus izglītojošos pasākumus. Gada nogalēs, decembrī, tā bijusi tradīcija dalīties labās prakses piemēros pašu lokā, bet martā uz šādu konferenci aicināti vairāki vieslektori. Lai pavērtu iespēju vispusīgai pilnveidei, viens no vieslektoriem vienmēr pārstāvējis arī kādu ar pedagoģiju nesaistītu jomu. Šoreiz 19.martā notikušajā virtuālajā konferencē apvienoti abi tematiskie loki.

Konferences “Meklējam darītājus” programma dalībniekiem rīta pusē piedāvāja piedalīties kādā no astoņām tiešsaistes darbnīcām, kuru vadītāji bija vairāku mūspuses izglītības iestāžu direktori un skolotāji: Cēsu Pilsētas vidusskola, Drabešu Jaunā pamatskola, Liepas pamatskola, Līvu pirms­skolas izglītības iestāde, Raunas vidusskola, Skujenes pamatskola. Piedalījās arī viesi no Balvu Valsts ģimnāzijas un no Latvijas Universitātes. Darbnīcās skarto tēmu loks bijis plašs – no padomiem skolu vadības komandām (“Kā būt zirgā?”) un bērnudārzu pedagogiem līdz pieredzē gūtām atziņām par mācību procesu, dodoties dabā, un instrumentiem personīgās izaugsmes veicināšanai.

Otrās pasākuma daļas temats vēsturiskā Cēsu rajona skolotājiem līdz pēdējam brīdim bijis nezināms un izrādījies patīkams pārsteigums. Ar īpaši pedagogiem veltītu lekciju un sava profesionālā ceļa stāstu dalīties bija aicināts stilists un modes dizainers Aleksandrs Pavlovs, kurš skaidrojis arī savu redzējumu par to, cik ļoti cilvēka vizuālais tēls ir saistīts un atgriezeniski ietekmē gan pašsajūtu, gan vēstījumu pārējiem. D.Briede pauda cerību, ka tas arī izdevies “kā uzmundrinājums uz izdegšanas robežas esošajiem skolotājiem”. Arī dalībnieki uz šo pasākumu bija aicināti saposties pēc iespējas košāk.

Virtuālajā konferencē piedalījušies ap 160 dalībnieku, kas gan ir krietni mazāk, nekā ierasts klātienē. Pārvaldes metodiķe teic, ka iepriekš bijuši pasākumi pat ar 500 dalībniekiem, taču tiešsaistes saziņas platformai ir arī savi skaita ierobežojumi. “Taču esam gandarīti arī par tādu atsaucību, ņemot vērā, cik noguruši no tiešsaistes pasākumiem tagad ir pedagogi,” atklāj pasākuma organizatore, rezumējot iespaidus par konferences rezultātiem un atsauksmēm: “Viss sanāca īstajā laikā, īstajā vietā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
36

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
41

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
62

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
76

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
102
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi