Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Uguns saauž vēsturi

Sarmīte Feldmane
12:12
12.11.2019
14
009a4234 1

Vakar Kārlim Skalbem – latviešu dzejniekam, prozaiķim un politiķim, kura vārdi “Tēvzemei un Brīvībai” rotā latviešu tautas brīvības simbolu – Brīvības pieminekli, – bija 140. dzimšanas diena.

Vecpiebalgā novadnieka jubilejas reize bija īpaša. “Skalbe bija ne tikai politiķis, kuram Latvija sirdī, Brīvības cīņu laikā viņam rokās bija asa pildspalva,” atgādina Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” muzejniece Ilona Muižniece.

Sākoties krēslas stundai, vecpiebaldzēni no vidusskolas devās trīs kilometrus garajā lāpu gājienā uz K.Skalbes “Saulrietiem”. Uguns upe vijās cauri Vecpie­balgai, saaužot kopā vēsturi un šodienu. “Brīvības cīņu simtgade, Lāčplēša diena sasaucas ar Kārļa Skalbes , kurš vienmēr uzsvēra, ka latviešiem pašiem jārūpējas par savas valsts kopšanu, jubileju. Mūsdienās, kad dzīvojam mierpilnu dzīvi iepretim tai, kādu piedzīvoja mūsu senči, un gaužamies, ka viss ir slikti, ikkatram būtu tā krietni jānosarkst. Kāds teiks, ka pirms simts gadiem bija citi laiki, mūsdienās viss ir citādi, taču, ja paraugāmies, kas šodien notiek daudzviet pasaulē, tad atkal varam apdomāt par to, kādā vidē mums lemts dzīvot tagad,” sacīja Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Put­niņš. Kopā ar vecpiebaldzēniem bija arī Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš vidusskolai ir neformāls krusttēvs, rosinātājs un atbalstītājs, ka ar šo mācību gadu skolēniem ir valsts aizsardzības mācība. Tā nav tikai militārā mācība, arī patriotiskā audzināšana.

Lai jauno paaudzi ieinteresētu par K.Skalbes pasakām, “Ori­sāre” izsludināja vizuālās mākslas konkursu skolēniem “Kārļa Skal­bes pasakas”. Pusdienlaikā tika atvērta darbu izstāde, godināti uzvarētāji. Bija saņemti dažādās tehnikās radīti 125 darbi. “Atsaucība bija pārsteidzoša. Bija arī noteikums, ka katrs dalībnieks var piedalīties ar vienu darbu, bet skola ar ne vairāk kā pieciem. Saņēmām zīmējumus, grafikas, aplikācijas, akvareļus no skolām Rīgā, Ik­šķilē, Līvānos, Ķekavā, Madlie­nā un citām vietām Latvijā,” stāsta I.Muižniece.

Konkursa darbus vērtēja mākslinieki Ērika Māldere un Egils Johansons, rakstniece Inguna Bauere, muzejnieces Ilona Muiž­niece un Līva Grudule. I.Muiž­niece ir gandarīta, ka skolēni sev atklājuši kādu no astoņdesmit K.Skalbes pasakām. “Visvairāk darbu, protams, ir par “Kaķīša dzirnavām”. Ceru, zīmējot šī pasaka tika pārlasīta vēlreiz. Katrs darbs ir savs redzējums par to, ko uzrakstījis pasaku ķēniņš. Bērnu un jauniešu skatījums ir citāds nekā pieaugušajiem. Uztvertas dažos teikumos izteiktas nianses,” vērtē I.Muižniece un uzsver, ka K.Skalbes pasakas joprojām ir mūsdienīgas un rosina domāt par aktuālām tēmām, par pasauli apkārt. Konkursa balvas aizceļoja uz citiem novadiem, bet K.Skalbes muzeja simpātiju balvu saņēma Elza Rozenberga no Vecpie­balgas.

Vaktskalnā pie “Saulrietiem”, Skalbes dzimtas atdusas vietā, vēlā pēcpusdienā skanēja patriotiskas dziesmas, muzicēja vecpiebaldzēni Mareks Radvilavičs un Kārlis Apalups. Lāpu liesmas neļāva nolaisties tumsai.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
25

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
60

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
72

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
100
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Kūka no veselīgām izejvielām

15:51
08.03.2024
109

Cēsu 1.pamatskolā tā jau ir tradīcija- cept kūkas no veselīgiem produktiem. “Tā kā esam eko skola un mums pagalmā ir permakultūras dobes, tad šāda ikgadēja kūkas cepšana skolā šķiet tikai likumsakarīga,” saka ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja Līga Ābola – Bērziņa un atgādina, ka permakultūras dobes nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas skolēniem šīm vajadzībām pieejams, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
4
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi