Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Tehnoloģiju zinības gūst Vācijā

Madara Ozoliņa
12:05
27.07.2018
6
Skujene Vacija 3

Pieci skolēni un divi pedagogi no Skujenes pamatskolas piecu dienu ilgā nometnē Vācijā mācījās jaunas prasmes, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām.

Trīs mācību gadus Amatas novada Skujenes pamatskola pie­­dalīsies Eiropas Savienības finansētā “Erasmus+” skolu part­nerī­bas projektā “21. gs. prasmes – individuāla mācīšana un mācīšanās digitālo pārmaiņu laikā”.

Skujenes skolas direktore Anda Lukstiņa stāsta, ka mācību gada laikā tiek izmantoti, testēti un vērtēti digitālie mācību līdzekļi matemātikas un angļu valodas apguvei: “Mērķis ir paaugstināt pedagogu digitālo kompetenci, kā arī skolēniem rosināt interesi par digitālo tehnoloģiju izmantošanu ikdienā. Šajā projektā iesaistās skolēni un pedagogi no vairākām valstīm. Ik vasaru tiks rīkotas nedēļu garas starptautiskās nometnes “DigiCamp” skolēniem, kurās jaunieši iegūs jaunas digitālās prasmes, pilnveidos sadarbības prasmes, lai, atgriežoties skolā, kļūtu par palīgiem un konsultantiem IT jomā gan skolēniem, gan skolotājiem.”

Pirmā nometne nupat norisinājās Vācijā Kamp-Linfortā, netālu no Diseldorfas. Tajā piedalījās 30 skolēni un 12 skolotāji no sešām valstīm – Vācijas, Nīderlan­des, Spānijas, Polijas, Igaunijas un Latvijas. “Nometnes laikā skolēniem bija iespēja gūt jaunas zināšanas, izmantojot digitālos mācību līdzekļus – notika mācības vizuālajā programmēšanā, tika programmēti un izdrukāti 3D objekti, izmantojot fotogrāfijas un video, veidoti digitālie stāsti. Bērniem ļoti patika arī būvēt un testēt Lego robotus. Skolēni, lai veiktu uzdevumu izpildi, izmantoja viedtālruņus, planšetes un portatīvos datorus,” par nometnes nodarbībām stāsta A. Lukstiņa.

Piecas nometnes dienas bijušas piepildītas ar dažādām nodarbībām un pasākumiem, arī ekskursijām. Skolēniem bijusi iespēja apmeklēt Reinas-Vālas Lietišķo zinātņu universitāti un iepazīties ar rūpniecības robotu konstruēšanu un izmantošanu, 3D objektu programmēšanu un drukāšanas iespējām. “Nometnes laikā parūpējāmies arī par atpūtu – braucām ar velosipēdiem, spēlējām boulingu, apmeklējām Diseldorfu un pabijām televīzijas tornī 168 metrus virs zemes,” atceras Skujenes skolas direktore, sakot, ka pirmais projekta gads ir noslēdzies, bet rudenī darbs atsākšoties ar jauniem uzdevumiem, projekts paredzēts no 2017. līdz 2020.gadam.

Braucienā piedalījās arī 15 gadus vecais Kristaps Žēpers, kurš iegūtās zināšanas vērtē kā noderīgas: “Katra diena bija piesātināta ar interesantiem notikumiem. Šajā laikā uzlabojās manas angļu valodas zināšanas, ieguvu jaunus draugus un domubiedrus, esmu kļuvis komunikablāks. Protams, uzzināju daudz jauna par tehnoloģijām, to iespējām. Mums mācīja, kā uzlabot fotogrāfiju kvalitāti, kā veidot spēli un taisīt afišas. Katru vakaru bija sarūpētas arī izklaides, piemēram, boulinga spēlēšana, pikniks un citas nodarbes.” Kristaps vēl nezina, vai nākotnē izvēlēsies profesiju, kas sai­stīta ar tehnoloģijām, bet ir pārliecināts, ka iegūtās iemaņas ikdienā noderēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
10

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
30

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
61

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
72

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
100
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi