Raksti

Skolās

Svētki un izjūtas valsts svētkos

Muzikālie ģimnāzisti un skolotāja Ilga Šķendere kopā ar Aizsardzības ministru Raimondu Bergmani pēc uzstāšanas NBS Instruktoru skolā, Cēsīs.Foto: no albuma

Latvijai nozīmīgajā mēnesī Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni, skolotāji aktīvi iesaistījušies dažādās svētku norisēs, kā arī radījuši tās paši. Novembra sākumā veidots koncerts par godu Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas gadadienai, Lāčplēša dienā skola pārstāvēta ikgadējā lāpu gājienā, kā arī 15. novembrī ar svinīgu koncertu atzīmēta Latvijas 100. jubileja. Katrs ir devis savu ieguldījumu, pielicis savu roku, lai viss iecerētais īstenotos un mēs visi kopā pavadītu skaistu un iedvesmojošu svētku laiku.

Nacionālo bruņoto spēku koncertā dziedājām Latvijas pazīstamāko komponistu dziesmas, stāstot publikai emocijām veidotu stāstu. Izpildītās programmas „Nekā jau nepietrūkst” noslēgumā visi klātesošie, tostarp Instruktoru skolas kolektīvs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, tika aicināti vienoties kopīgā dziesmā – latviešu tautasdziesmā „Pie Dieviņa gari galdi”. Klātesošie nekautrējās dalīties izjūtās par tikko redzēto un piedzīvoto.

Vēlāk, pateicības vārdus sakot, NBS Mācību vadības pavēlniecības komandieris Valts Āboliņš atzīmēja, ka koncerts ne tikai radījis prieku, bet arī raisījis pārdomas. Esam gandarīti par šādu novērtējumu, jo šķiet, ka tas ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem, ko māksla var paveikt – rosināt pārdomas par svarīgo, par vērtībām. Kā savā uzrunā atzīmēja Raimonds Bergmanis , svarīgi ir domāt par to, kas veidojis, uzaudzinājis mūsu valsti, kas ir radījis uzticamību Latvijai kā neatkarīgai un spējīgai cilvēku savienībai. Būtiski ir domāt par to, kas mūs katru veidojis un neizlikties, ka pagātne neietekmē.

Aizsardzība ir bijusi viena no svarīgākajām jomām kā 1918. gadā, tā arī šodien. Latviešu drošības izjūtu vienlīdz veidojuši kā Brīvības cīņās karojušie, tā šobrīd Latvijai kalpojošie Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji . Dzirdot par šī brīža militāro darbību, iespējams dzīvāk iedomāties un izprast Lāčplēša dienas notikumus, ar cieņu godinot kritušos. Ticība, pārliecība un motivācija, ar kādu cilvēks iestājas aizstāvēt valsti, nemainās, lai arī starpā ir gadu simti.

Uzvaru pār vācu armiju 1919. gadā ietekmējuši visdažādākie apstākļi, taču īpaši svarīga bijusi apziņa par pašu neatkarīgo valsti un atbildību par tās sargāšanu. Latvijas valsts proklamēšana gadu agrāk daudzos latviešos bija būtiski palielinājusi arī iekšējo brīvības izjūtu un ticību brīnumam. Ne velti cilvēki, kuri dalījušies atmiņās par brīvās Latvijas laikiem, kā arī Barikāžu laiku saka – tad tauta lidinājusies mazu gabaliņu virs zemes. Šo brīnuma izjūtu ir svarīgi sargāt sevī. Svētku laikā to ir īpaši viegli nodot otram un notvert pašam.

Mākslinieki, radošie prāti ir tie, kas savu svētku izjūtu parāda plašākai auditorijai. Skatītāji ir tie, kas raisa sevī emocijas, pārdomas, atdzīvina savu pieredzi. Abu domām un enerģijām saskaroties rodas svētki. Abi vienlīdz piedalās, ir vienlīdz svarīgi notikuma norisē, jo to starpā notiek dialogs. Vai reizēm tā pat ir vesela diskusija, kā koncertā „Latvijas Gadsimts” Arēnā Rīga, kur mūsu jauktais koris „Tomēr” piedalījās kopā ar vēl citiem Latvijas skanīgākajiem koriem, izdziedot gadsimta pazīstamākās un zīmīgākās melodijas. Arī 18. novembri koris pavadīja visīstākajās svētku noskaņās, muzicējot Krimuldas tautas namā Jāņa Lūsēna autorkoncertā, dziedot paša komponista klavierspēles pavadībā, dziesmās vienojoties arī ar solisti Kristīni Zadovsku. Lai vēl pirms brīvdienām ievadītu visu domas miera un mīlestības gultnē, skolas svinīgajā 15. novembra koncertā centāmies radīt, palaist brīvībā savas personīgās sajūtas. Vieni rod prieku un sajūt sevī mītošo valstiskās piederības izjūtu, dziedot Jāņa Lūsēna dziesmas korī vai stāstot Māras Zālītes dzejoļus, otri, publikā sēdošie, ar sajūtu, emociju, kas lasāma viņu sejās, jūtot caur dejām, dzejoļiem, dziesmām izteikto vēstījumu, tā veidodami kopīgu savstarpējo enerģētisko telpu. Šī enerģētiskā telpa arī veido mūsu skolas vidi. Tā tikusi pasargāta un radīta brīnuma izjūta, no kā pasmelties spēku.

Šī gada valsts svētki paies, taču paliks atmiņas par izjūtām, kas valdīja mūsos. Bieži vien saka – atmiņā paliek tas, kas saistīts ar kādu spilgtu emociju. Katram tā ir citādāka. Un tā arī ir īstā burvība, esot daļai no kāda lielāka veseluma – skolas, valsts -, katrs ir atšķirīgs, taču ir kāds vienojošs faktors. Šomēnes tā ir mīlestība un cieņa pret mūsu Latviju.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *