Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Šogad skolēnu rezultāti pasliktinājušies visos obligātajos eksāmenos

Leta
08:05
29.06.2017
12

Šogad skolēni uzrādījuši zemākus rezultātus visos obligātajos centralizētajos eksāmenos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) informācija. Obligāto centralizēto eksāmenu lokā ietilpst valsts pārbaudījums latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Skolēnam ir iespēja izvēlēties kādu no četrām piedāvātajām svešvalodām – angļu, krievu, vācu vai franču valodu.

Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un novērtējumu katrai eksāmena daļai.

Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā. Savukārt procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95-100%), B2 (70-94%), B1 (40-69%). Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem, bet tikai procentos.

Šogad skolēni zemākos rezultātus tāpat kā iepriekšējos gados uzrādīja matemātikā, vidēji valstī sasniedzot 34,9%, kas ir par 1,3 procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Latviešu valodā Latvijas skolēni vidēji uzrādījuši 50,9% augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāks, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu. Arī angļu valodas eksāmenā šogad vidējais rezultāts krities par 1,3 procentpunktiem, sasniedzot 59,7%. Vidējais rezultāts samazinājies arī vācu valodas eksāmenā, kuram krītot par 4,3 procentpunktiem, šogad uzrādīts 60,9% rezultāts.

Citos svešvalodu eksāmenos – krievu valodā un franču valodā – skolēniem izdevies savas sekmes uzlabot. Krievu valodas eksāmenā valstī vidēji sasniegti 68,6%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet franču valodas eksāmena rezultāts, kāpjot par 2,7 procentpunktiem, sasniedza 73,3%. Jānorāda, ka franču valodas eksāmenu visā valstī kārtoja tikai 33 skolēni.

Šogad nedaudz, tomēr turpināja kristies arī vidējais rezultāts vēsturē. Noslīdot par 0,4 procentpunktiem, skolēnu vidējais sniegums vēstures eksāmenā bija 41,5%.

Pretēja situācija vērojama fizikā, ķīmijā un bioloģijā, kur vidējais rezultāts nedaudz, bet tomēr kāpis. Skolēni bioloģijas eksāmenā vidēji uzrādīja 63,7% augstu rezultātu (+0,4 procentpunkti), fizikā – 49,9% (+0,3 procentpunkti), bet ķīmijā – 63,1% (+1,6 procentpunkti).

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Īpaši izveidota VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.

VISC šodien izsniedza 18 278 centralizēto eksāmenu sertifikātus tiem jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību.

Sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību VISC nodod izglītības pārvaldēm, tās – izglītības iestādēm.

Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 13 300 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 12 000 skolēnu, krievu valodu – aptuveni 2300 skolēnu, vācu valodu – 86 skolēni, bet franču valodu – 33 skolēni.

!function(e,t,s,i){var n=”InfogramEmbeds”,o=e.getElementsByTagName(“script”),d=o[0],r=/^http:/.test(e.location)?”http:”:”https:”;if(/^/{2}/.test(i)&&(i=r+i),window[n]&&window[n].initialized)window[n].process&&window[n].process();else if(!e.getElementById(s)){var a=e.createElement(“script”);a.async=1,a.id=s,a.src=i,d.parentNode.insertBefore(a,d)}}(document,0,”infogram-async”,”//e.infogram.com/js/dist/embed-loader-min.js”);

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
8

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
57

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
72

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
98
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Kūka no veselīgām izejvielām

15:51
08.03.2024
108

Cēsu 1.pamatskolā tā jau ir tradīcija- cept kūkas no veselīgiem produktiem. “Tā kā esam eko skola un mums pagalmā ir permakultūras dobes, tad šāda ikgadēja kūkas cepšana skolā šķiet tikai likumsakarīga,” saka ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja Līga Ābola – Bērziņa un atgādina, ka permakultūras dobes nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas skolēniem šīm vajadzībām pieejams, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
4
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
41
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi