Raksti

Skolās

Skolu direktorus iedrošina

Pie sarunu galda. Vienā darbā grupā, kas apcer skolu darbības nākotni, pamatskolu un vidusskolas direktori: Indars Upīts no Amatas, Baiba Karlsberga no Priekuļiem, Anžela Kovaļova no Liepas un Ligita Krūmiņa no Straupes.

Izglītības iestāžu vadītāji no Amatas, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu skolām bija aicināti satikties ar Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktoru Kārli Strautiņu.

Kurzemnieks dalījās pieredzē, kā mācību iestāde var panākt pārmaiņas, ja pārmaiņas šķiet neiespējamas. Tā kā pārmaiņas skolās tiek pieprasītas, Amatas novada pašvaldības Apvienotā izglītības pārvalde bija parūpējusies par skolu direktoru iedvesmošanu tām. Iespējams, tad nebūs nepieciešama pašvaldības radikāla iejaukšanās skolu tīklā, ko novados pieprasa Izglītības un zinātnes ministrija.

Viesis no Liepājas iepazīstināja, kā vidusskola Liepājā nonākusi līdz vairākiem risinājumiem. Direktoriem ne mazāk svarīgi bijis dzirdēt, kā viņi vēl var iedvesmot skolotājus un kā aktīvāk no­tiktu skolēnu ieinteresēšana mācīties. Liepājas 6. vidusskolā tas izdevies, radīta sajūta, ka uz skolu jānāk mācīties, nevis pavadīt laiku. Tas veicinājis gaidītās pārmaiņas – piecos gados skolēnu skaits pieaudzis par vairāk nekā simts. Tas arī bija iemesls, kāpēc K.Strautiņu aicināja tikties ar mūspuses skolu direktoriem. Viesim bijuši piemēri, kā vislabāk iesaistīties starptautiskos projektos, kas mudina pedagogu kolektīvu pašiem radīt stabilu nākotni skolai . K. Strautiņš aicinājis direktorus nekļūt par nākotnes upuriem un nebaidīties no pārmaiņu ieviešanas savās skolās jau tagad. Viņš aicināja izmantot šo laiku un izveidot savas skolas īpašo stāstu, ar to piesaistot bērnu vecāku un sabiedrības uzmanību.

“Notika arī diskusija par skolas izglītības kvalitātes celšanu. Tajā kā galvenie nosacījumi nebija skolu iekļūšana reitingos, kas sakārtoti pēc rezultātiem mācību olimpiādēs un centralizētajos eksāmenos. Diskusija izvērtās par skolu kā iestādi, kurā veido intelektuālo, garīgo un emocionālo, kā arī audzēkņu sociālo un fizisko attīstību,” stāsta Apvienotās izglītības pārvaldes metodiķe Diāna Briede. Kā kvalitātes rādītājus lauku skolu direktori no vēsturiskā Cēsu rajonā formulējuši citus kritērijus – absolventu turpmākos sasniegumus, skolu kā novada cilvēku izglītotāja un kultūras veidošanas iniciatore, skolas spēju sadarboties ar novada iestādēm un iedzīvotāju grupām. Ne mazāk svarīga direktoriem šķita lauku skolas vides uzturēšana, lai audzēkņi justu fizisko un emocionālo drošību.

Amatas pašvaldības Apvienotā izglītības pārvalde, pulcinot mācību iestāžu vadītājus, deva iespēju pieredzējušiem izglītības darbiniekiem apgūt mūsdienīgākās metodes, lai, iespējams, pieņemtu savai dzīvei tālejošus lēmumus. Savukārt viesis K.Strau­tiņš atzina, ka katrai – Priekuļu un Raunas, Vecpiebalgas, Amatas un Pārgaujas – skolai ir, ar ko lepoties jau tagad, taču mācību iestādēm vajag pacelties jaunā kvalitātē. Lai sāktu pārmaiņas, kuras diktē laikmets, vajadzīgs saņemt drosmi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *