Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Skolotāju pieredze: materiāli jaunajam mācību saturam

Līga Salnite
16:49
07.03.2021
8

Kā pedagogi risina izglītības reformas rēbusu – konceptuāli jauna skatījuma sniegšanu skolēniem, izmantojot jaunus, vecus vai pašu radītus mācību materi­ālus?
No šī mācību gada Latvijas vispārējā izglītībā oficiāli sākās pilnveidotā – kompetenču pieejā balstītā – mācību satura iedzīvināšana. Pakāpeniskās mācību pieejas pārmaiņas sāktas 1., 4., 7. un 10.klasē. Situācija katrā disciplīnā iezīmējas atšķirīga, tomēr vismaz vienas izjūtas vienojušas teju visu priekšmetu pedagogus mūspusē – sākotnējs apjukums, iepazīstoties ar radikālajām pārmaiņām mācību vielas tematiskajā izkārtojumā.

Amatas pamatskolas direktors Valdis Nītiņš, kurš kolēģa ilgstošas darbnespējas kārtā iejuties arī ģeogrāfijas skolotāja “ādā”, situ­āciju ar pieejamajiem materi­āliem jaunā satura pasniegšanai vērtēja kā “diezgan kritisku”. “Saturs vairs nekādi nesakrīt ar līdzšinējo grāmatu 7.klasei,” apstiprina V.Nītiņš, paskaidrojot, ka, piemēram, apgūstot hidrosfēru globālā mērogā, vienlaikus paredzēts izzināt tieši Latvijas specifiskos datus. Jaunās ģeogrāfijas grāmatas izdevies iegādāties vien februārī. Pirmais pusgads pavadīts, meklējot atbilstošus materi­ālus un taustoties “uz aklo”.

Amatas pamatskolas vadītājs gan uzteic platformā “soma.lv” pieejamos materiālus, kur tēmas sakārtotas atbilstoši jaunajam redzējumam, kā arī resursu vietni “maconis.zvaigzne.lv”. Tomēr, viņaprāt, nevar mācību avotus balstīt tikai digitālajā vidē, nākas iegādāt jaunās grāmatas. Tas savukārt izrādījies sāpīgi finansi­ālajā ziņā, ģeogrāfijas mācības izdevuma cena bijusi ap 15 eiro. Nelielā skolā ar 15 bērniem klasē un vēl skolotāja eksemplāru komplekts prasa pat vairāk nekā 200 eiro. “7.klasē ir teju desmit mācību priekšmeti,” piemetina direktors, apliecinot līdzjūtību lielākām skolām par gaidāmajiem izdevumiem. Turklāt viņš arī nav pārliecināts, ka jaunais saturs un līdz ar to arī tam pielāgotie materiāli pēc pāris gadiem netiks atzīti par neveiksmīgu eksperimentu. Lai nu kā – V.Nītiņš pauž cerību, ka “Skola2030” izprot, kādu mērķu vārdā viss notiek un ka pārmaiņu process kopumā tomēr izdosies.

Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) vēstures, politikas un tiesību, kā arī sociālo zinību skolotāja Inese Sīmane “Druvai” atzina – viņasprāt, tieši vidusskolas programma vēsturē mainījusies visvairāk. Mācību priekšmets, vienkārši izsakoties, pārprofilēts kā “Politika ar piemēriem no vēstures”. Materiālu risinājumus nākoties meklēt pašiem, jo atbilstošu mācību grāmatu nav. Raunas vidusskolas direktors un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas metodiķis, arī vēstures pasniedzējs Edgars Plētiens turpretī atzīst, ka pagaidām nav saskāries ar fundamentālām satura pārmaiņām, jo vēsturē strādā ar 7.klasēm. Taču, atsaucoties uz kolēģu pausto, viņš atklāj, ka ir skolotāji, kuri mulst no jauninājuma attiecībā uz reliģijas izpratnes iekļaušanu vēstures saturā. “Nevis mācīt hronoloģiskā taisnē, bet mērķis ir skolēnam izskaidrot, kāpēc šīs reliģijas cilvēcei ir vajadzīgas, kādēļ tās savā ziņā ir arī līdzīgas,” stāsta E.Plētiens, piekrītot, ka diskusijās par šādām tēmām arī pašam pedagogam jāstāv stingri uz abām kājām. Tomēr, vaicāts par mācību materiālu nepieciešamību citos priekšmetos, Raunas vidusskolas direktors uzsver, ka ir atļauts joprojām izmantot visus līdzšinējos materiālus. “Uzticos skolotāju lēmumam, ja teiks, ka šis ir jēdzīgs mācību līdzeklis, ko var izmantot stundās, tad arī tajā varēs ieguldīt līdzekļus.”

Atšķirīga pieredze ir vēl citu priekšmetu skolotājiem. Piemēram, angļu valodā jau līdz šim izmantoti starptautiski atzīti mācību materiāli un zināšanu testi, kuros valodas lietojums raudzīts caur kompetencēm. Savukārt CVĢ bioloģijas skolotāja Inita Kriškāne uzskata, ka pārmaiņas ir radikālas. Viņa min piemēru par tēmu “Ķermeņa sega”, kurā apvienota augu un dzīvnieku valsts, iesaistīts arī cilvēks. Pieredzējušajai pedagoģei gan ir risinājums jauno mērķu radītajiem šķēršļiem, izmantojot un pielāgojot jau pašas iepriekš izstrādātos mācību materiālus.

“Skola 2030” mājaslapā rodams, ka pedagogu atbalstam top saskaņoti, pēctecīgi izstrādāti mācību satura materiāli: priekšmetu un kursu programmas, mācību līdzekļu paraugi un diagnosticējošie darbi. Taču uzsvērts, ka paraugi nav obligāti, tiem ir ieteikuma raksturs. “Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk skolotājs var turpināt izmantot mācību grāmatas un daudzveidīgus citus resursus, kas jau ir skolu un skolotāju rīcībā,” teikts projekta vietnē, norādot, ka jaunie pamatizglītības un vidusskolas standarti ir par pieejas un akcentu maiņu mācību procesā (vidusskolā – arī par modeļa maiņu), mazāk – par jaunu apgūstamo saturu. Tas gan neattiecas uz no jauna ieviestajiem mācību priekšmetiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
49

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
75

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
68

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
96
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Kūka no veselīgām izejvielām

15:51
08.03.2024
104

Cēsu 1.pamatskolā tā jau ir tradīcija- cept kūkas no veselīgiem produktiem. “Tā kā esam eko skola un mums pagalmā ir permakultūras dobes, tad šāda ikgadēja kūkas cepšana skolā šķiet tikai likumsakarīga,” saka ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja Līga Ābola – Bērziņa un atgādina, ka permakultūras dobes nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas skolēniem šīm vajadzībām pieejams, […]

3080 paraksti pret Rāmuļu skolas slēgšanu

00:02
08.03.2024
80

Rāmuļu pamatskolas audzēkņu    vecāki rosināja sabiedrību parakstīt kolektīvo iesniegumu, iebilstot pret skolas slēgšanu un rosinot rast iespēju to saglabāt. “Desmit dienās iesniegumu domei parakstījuši 3080 iedzīvotāji no dažādiem apkārtējiem pagastiem un Cēsīm. Daudzi, un ne tikai tie, kuru bērni mācās Rāmuļu pamatskolā, iesaistījās parakstu vākšanā, skaidroja situāciju,” pastāsta Ilze Zilvere-Zālīte un uzsver, ka ļoti […]

Tautas balss

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
14
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
32
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
38
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
39
18
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Sludinājumi