Raksti

Skolās

Skolās pārbauda gaisa kvalitāti

Ienākot paciemoties. A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas individuālo mācību klasē ar neatveramu logu, kur tobrīd strādāja pedagoģe Ināra Rubīna un 4. kursa audzēkne Līva Feldmane, uzreiz bija jūtams, ka telpā ir smagāks gaiss, nekā bija skolas vestibilā, kur logi atverami.
Foto: Māris Buholcs

Veselības inspekcijas aicinātas, 14 Latvijas skolas, tajā skaitā Cēsīs un Priekuļos, iesaistījušās starptautiskā
akcijā, kurā pārbauda gaisa kvalitāti skolu telpās.

Akcija ir daļa no vēl vērienīgāka darba, ko Latvijā veic Pasaules Veselības organizācija. Tā par vienu no galvenajām problēmām skolu vidē nosaukusi iekštelpu nepietiekamu ventilēšanos, īpaši apkures sezonā.
A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā un Priekuļu vidusskolā vienas nedēļas garumā trijās klašu telpās bija izvietotas mērierīces. Ar tām veica CO2 monitoringu, kā arī noskaidroja mitruma un pelējuma klātbūtni. Iegūtie dati, kopā likti, raksturos skolas telpu gaisa kvalitātes līmeni, un tiks analizēts, vai kvalitātes līmenis ir atbilstošs veselībai.

Skolas Priekuļos un Cēsīs nav izraudzītas nejauši. Abās ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Priekuļu vidusskolā notikusi skolas siltināšana, tajā skaitā nomainot logus. Cēsu Mūzikas vidusskola pirms pusotra gada sāka strādāt no jauna radītās Vidzemes koncertzāles telpās.

Ja Priekuļu vidusskolā pēc renovācijas darbiem pieaugušie pat bez mērījumiem uzreiz sajutuši, ka skolas gaiteņos notiek labāka gaisa apmaiņa (to veicina stiklotās daļas izbūve vestibilā, bet klases ir plašas, tajās ir visas iespējas arī pēc mācību stundas atvērt logus un izvēdināt telpas), tad Cēsu Mūzikas vidusskolā skolotāji jau no pirmajām darba dienām skolas telpās izjūt radušās gaisa kvalitātes problēmas.

“Veselības inspekcijas ierašanās mūsu skolā Cēsīs bija pēc būtības, jo mēs jau gadu neatslābstam prasībās pēc gaisa kvalitātes klasēs,” uzsver A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis. “Ne tikai Veselības inspekcija, arī P.Stradiņa Universitātes laboratorija ir iesaistījusies, lai mūsu skolā izpētītu ar gaisa apmaiņu saistītās problēmas. Laboranti mērīja arī, kādi ķīmisko elementu izgarojumi varētu būt samēra nesen remontētajās telpās, mērīja putekļu daudzumu. Pēc tam zinātnieki dos atzinumu par gaisa kvalitāti skolas telpās. Ļoti ceru, ka speciālisti pēc tam nāks klajā arī ar ieteikumiem, kas jāmaina pat projektēšanas un celtniecības normatīvos. Pašlaik situācija ir tāda, ka mūzikas vidusskolai paredzēto telpu projektētāji un celtnieki apgalvo – viņi būvniecības normatīvus ir ievērojuši, gaisa apmaiņai skolā jābūt labai. Mēs, kas ikdienā strādājam, to nevaram sacīt. ”

Problēmas Mūzikas vidusskolā nerodas līdz ar gadalaika maiņām vai ar cilvēku daudzumu telpās. Gaisa trūkums tiek novērots konstanti, tas saistīts ar jau izbūvētu, nepietiekamu gaisa ventilēšanas sistēmu. “Trūkst svaiga gaisa, asinīs nepienāk skābeklis, nav jēgas mācīt, jo skolēni neuztver mācīto,” situāciju kodolīgi raksturo direktors.

Skolas vadība šo problēmu jau sen darījusi zināmu ēkas saimniekiem – Cēsu novada pašvaldībai. Mūzikas vidusskolas pedagogi telpās veikuši eksperimentus, cerot panākt labu gaisu ar to pašu – mākslīgo ventilāciju. Sevišķi problemātiska tā ir individuālo nodarbību telpās, kas izvietotas jumta stāvā. Tur dabīga ventilēšana – caur logu – nav vispār paredzēta. “Mūsu pašu centieni gūt redzamus uzlabojumus nav guvuši panākumus,” uzsver V. Račevskis cerībā, ka tādus gūs ēkas celtniecības darbu pasūtītāji – Cēsu novada pašvaldība. “Pie tam skolas telpās nepietiekošs ir ne tikai CO2 līmenis, arī atbilstošs gaisa mitrums,” uzsver direktors, jo pamanīts, ka koka instrumenti skolā plaisā, stīgas trūkst biežāk. Pedagogi, stundām strādājot un neizejot no klašu telpām, sāk sev novērot alerģiskas pazīmes. Savukārt skolēni pieaugušajiem stāsta, ka, dziedot vai arī pūšot instrumentus, jūt sausumu kaklā, to, ka asaro acis.

“Šīs problēmas skolā mums ir zināmas, un Cēsu novada pašvaldība izvirzījusi prasības kā būvniekiem, tā projektētājiem,” skaidro Gints Šķenders, pašvaldības pārstāvis Vidzemes koncertzāles būves nepilnību novēršanas risinājumos. “Tā kā celtnieki apgalvo – visi normatīvi esot ievēroti, tad mēs saskatām problēmas iemeslu arī normatīvos. Gaiss skolas telpās ir, bet komforta zona, it sevišķi, lai nodarbotos ar muzicēšanu, pūstu instrumentus, ir nepietiekoša. Jēdziens par komforta zonu noteikumos nav iestrādāts, un tagad valstī jau vairākās sabiedriskās būvēs saskaras ar gaisa trūkuma problēmām.”

Gints Šķenders Cēsu Mūzikas vidusskolas telpās gaisa problēmas atrisināšanu saredz tā, ka pašvaldība izvirzīs prasības ēkas projektētājiem. Risinājums sekos – individuālo nodarbību telpās pārveidos logus, lai tie būtu atverami.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *