Raksti

Skolās

Sarežģītā izšķiršanās par klātienes mācībām

Piecas vēsturiskā Cēsu rajona pašvaldības iekļuvušas tā dēvēto drošo teritoriju sarakstā klātienes mācību atsākšanai jaunākajās klasēs. Izmantot šo iespēju jau no pirmdienas (15.03.) nolēmušas tikai divas vietvaras – Priekuļu un Pārgaujas novads.

Jau otrdien (16.03.) atbilstoši valdības lēmumam, ka mācības klātienē var atsākt pašvaldības, kurās “Covid-19” saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 200 vai zemāks, bija skaidrs, ka aicināt pirmo četru klašu audzēkņus uz skolu no nākamās nedēļas drīkstētu četros mūspuses novados: Cēsu, Jaunpiebalgas, Prie­kuļu, Vecpie­balgas. Tā liecināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, taču visnotaļ negaidīti SPKC trešdien publiskotajā sarakstā iekļāva arī piekto “mūsējo” – Pārgaujas – novadu, lai arī tur fiksētais kumulatīvais rādītājs formāli bija nedaudz lielāks par maksimāli pieļaujamo slieksni.

No nākamās nedēļas reģionālo klātienes mācību principu papildinās arī āra nodarbību iespēja, turklāt tā domāta visu vecumposmu skolēniem. Tiesa, arī par ārtelpu mācību iespējamību katra pašvaldība var lemt tikai pēc tās iekļaušanas SPKC salīdzinoši drošo teritoriju sarakstā. Tajā iekļūt ir nedaudz lielāka cerība, jo kumulatīvās saslimstības slieksnis noteikts 250, nevis 200 (ar pieļaujamo novirzi līdz 220), kā tas ir klātienes mācībās 1.-4.klašu skolēniem. Līdz ar to arī pašvaldību loks iespējamajām ārtelpu nodarbībām ir plašāks. Mūspusē bez pieminētajām piecām pašvaldībām šāda iespēja radusies arī Raunas novadam.

Vienīgie novadi, kur vēl vismaz nedēļu nebūs iespējams nedz viens, nedz otrs variants, palikuši Amata un Līgatne.

Lēmums pašvaldībām nav viegls, jāreaģē ātri, tādēļ vietvaras steidza šo iespēju apspriest ar izglītības iestāžu vadītājiem. Visātrāk piekrišanu klātienei pirmo četru klašu skolēniem atzinis Priekuļu novads, kur apspriešanās notika un lēmums pieņemts jau ceturtdienas rītā. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sabīne Mieze “Druvai” pastāstīja – gan Liepas pamatskola, gan Priekuļu vidusskola vietvarai apliecinājusi gatavību audzēkņus uzņemt, tagad tik atliek apzināt skolēnu pārvadāšanas shēmu. Izglītības iestādēs ir saņemts viss skolēniem solītais sejas masku skaits, un skolas arī sagatavojušās iknedēļas eksprestestu nodrošināšanai. Āra nodarbību iespēja netiek izslēgta, taču bez steigas, jo tas prasa ievērojamu papildu plānošanu.

Konceptuāls “jā” teikts arī Pārgaujas novadā, secināms no vietvaras vadītāja Hardija Venta “Druvai” klāstītā. Detalizētāka apspriešanās ar abu izglītības iestāžu – Straupes un Stalbes pamatskolu – vadītājiem par tehniskajiem risinājumiem skolēnu pārvadāšanā gan vēl tikai gaidāma, taču domes priekšsēdētājs atzina, ka šoreiz nosliecas par labu skolu atvēršanai. Lasītājiem atgādināsim, ka Pārgaujas novadam šāda iespēja pirmo reizi pavērās pirms gandrīz divām nedēļām, tomēr toreiz lēma nesteigties un varbūtējo atkal satikšanos atlikt pēc skolēnu pavasara brīvlaika, ja vien epidemioloģiskā situācija to pieļaus. Šī piebilde tad nu arī īstenojusies.

Turpretī Cēsu novada izglītības iestāžu audzēkņiem drošības apsvērumu dēļ vēl vismaz nedēļu būs jāuzgaida uz iespējamo atgriešanos skolas solā. Pašval­dības Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina “Druvai” pastāstīja, ka attālinātā sanāksmē ar skolu direktoriem un arīdzan domes pārstāvjiem no Izglītības, kultūras un sporta komitejas nonākts pie vienprātīga slēdziena ar 22.martu vispārējās izglītības iestādes klātienes procesam tomēr vēl neatvērt. Ja šis zemais saslimstības rādītājs novadā saglabāsies stabils vai būs vērojami uzlabojumi, tad nākamās nedēļas vidū atkārtotā sanāksmē varētu lemt par klātienes mācību atsākšanu no 29.marta. Ja būs vērojams pretējais, tad šādas pārmaiņas mācību procesā nav gaidāmas ātrāk par Lieldienām.

Pie lēmuma vēl nevērt durvis sākumskolēniem nonākušas Jaun­piebalgas novada amatpersonas. Lai gan tieši šajā administratīvajā teritorijā ir vislabākais kumulatīvais rādītājs, precīzāk, tas ir apaļa nulle, klātienes mācību risks novērtēts kā augsts, jo daudzi Jaunpiebalgas vidusskolas audzēkņi dzīvo kaimiņu novados. Skolas direktors Arnis Ratiņš arī neslēpa ētiska rakstura mulsumu – ja bērnudārznieku vecākiem tiek lūgts pēc iespējas strādāt attālināti un nodrošināt bērnu aprūpi mājās, tad ar joni uzņemt sākumskolēnus šķiet netaisnīgi.

Jau iepriekš kumulatīvo svārstību negatīvo pieredzi izbaudījušā Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš pavēstīja, ka domes atbildīgās komitejas kopsēdē, balstoties uz medicīnas speciālistu ieteikumiem, lemts klātienes mācības atsākt ne ātrāk kā 12.aprīlī. “Jāredz, kāda aina vēl pavērsies pēc Lieldienu brīvdienām,” kā argumentu min pašvaldības vadītājs, paužot cerību, ka situācija tad būs labvēlīga mācību atsākšanai.

Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens, taujāts par vienīgo šim novadam piedāvāto iespēju – āra nodarbības – atzina, ka vēl ir pārāk daudz šķēršļu mācību darba un skolēnu, kā arī skolotāju loģistikas pārplānošanā. Taču viņš neizslēdz, ka nedaudz vēlāk pavasarī, kad vismaz viens faktors – laikapstākļi – būtu labvēlīgāks ilgākām nodarbēm ārā, varētu kaut vienu atsevišķu dienu to izmēģināt. Nemīlīgos laikapstākļus kā vienu no argumentiem min arī skolu vadītāji novados un Cēsu pilsētā, taču uzsvērts arī, ka nav iespējams tieši pārnest klases stundu vai attālināto procesu uz ārtelpu nodarbību. Jaunais koncepts prasa stundas plāna un materiālu gatavošanu no jauna. Vai pedagogi to paspēs, rādīs laiks.
Saskaņā ar valdības jaunāko papildinājumu izglītības procesa īstenošanas nosacījumos pašvaldību teritorijās ar kumulatīvo saslimstības rādītāju zem 250 tiek atļauts rīkot ārtelpu nodarbības, šādi var notikt piecas formālās izglītības programmu nodarbības no nedēļā plānotajām, kā arī divas neformālās izglītības programmas nodarbības.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *