Raksti

Skolās

Priekuļu vai Vidzemes tehnikums?

Foto: Marta Martinsone - Kaša

Ministri par skolu reformu

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska iecerēto tehnikuma nosaukuma maiņu “Druvai” komentēja tā, ka līdzšinējā profesionālo vidusskolu Jāņmuižā un Ērgļos pievienošana Priekuļu tehnikumam nav guvusi cerēto. Priekuļu pagasts un Priekuļu tehnikums šodienas skolēniem Latvijā, viņu ģimenēm nav kļuvis pazīstamāks. Par to liecina fakts, ka cerētajā apjomā nav palielinājies audzēkņu skaits, kaut Priekuļu tehnikumam kopš 2014.gada ir kompetences centra statuss.
Tehnikuma īpašnieks – Izglītības un zinātnes ministrija – vēloties mainīt arī skolas tēlu, ar kādu pēc līdzšinējām ne visai veiksmīgajām profesionālo skolu pievienošanām sācis saistīties tehnikums Priekuļos. Tehnikuma iepriekšējā vadība, slēdzot mācības Ērgļos, parādījusi, ka nespēja pildīt tai uzticēto uzdevumu.

Priekuļu un Cēsu profesionālo skolu apvienošanu, reizē mainot arī nosaukumu abās vietās, kur darbosies skola, Izglītības un zinātnes ministrija skaidro tā: abās izglītības iestādēs šobrīd īsteno ar nozaru tehnoloģijām saistītas profesionālās izglītības programmas. Dizains abās arodskolās – Priekuļu tehnikumā un Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolā – ir definēts kā stratēģiskas attīstības virziens. Skolas cer veiksmīgi sekmēt vides ilgtspēju, zaļo ekonomiku un tautsaimniecības attīstību. Tieši tāpēc jaunās izglītības iestādes nosaukums izvēlēts “Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums”, apvienojot tradicionālās izglītības, jauno tehnoloģiju un inovāciju mijiedarbību profesionālās izglītības izcilības veicināšanā.

Kārlis Šadurskis ir ministrs, kura vadībā tapa lēmums izveidot Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu ar juridisko adresi: Priekuļu novads, Priekuļi, Egļu iela 9. K.Šadurskis saka: “Profesionālo skolu reorganizācijā ieguldīti lieli Eiropas struktūrfondu līdzekļi, modernizētas mācību programmas un mācību bāzes. Ar Priekuļu un Cēsu profesionālo skolu apvienošanu pabeigta profesionālās izglītības tīkla sakārtošana Vidzemē. Kādreizējais Priekuļu lauksaimniecības tehnikums, kā jau iegājis vēsturē, tāds paliks, arī nosaukumam mainoties, – izcila lauksaimniecības skola. Šodienas tehnikumā vairs nemācīsies tie, kuriem nu jau pāri 50 gadiem, bet nāks jauni zēni un meitenes. Tāpēc, liekot Priekuļu skolas nosaukumā vārdu “Vidzeme”, apzinājāmies, ka tas labāk piesaistīs šodienas jaunatni. Programmas ir, apvienoto skolu vadība jau domā par kopīgi veidotām programmām, mācību vietu un apvienotās skolas resursu pielietojumu. Domāju, ka tehnikums Priekuļos beidzot piedzīvos progresu.
Pievienojot Jāņmuižas un arī Ērgļu profesionālās skolas, tā arī neizdevās kāpināt Priekuļu tehnikuma prestižu, tajā skaitā audzēkņu skaita pieaugumu atbilstoši skolas statusam. Jau bija sasniegta kritiskā masa tam, ka Priekuļi varētu zaudēt kompetences centra statusu. Tagad, cerams, abās vietās – Priekuļos un Cēsīs- skolas programmu, vadības darbība būs veiksmīga, un nedomāsim vairs par to, kas iepriekš Priekuļu tehnikumam tā arī neizdevās.

Skolu apvienošanas laikā ministrijā vienojāmies, ka Cēsu paš­valdība, kuras pakļautībā bijusi Cēsu arodskola, turpinās finansiālās saistības, jo pašvaldība pati tās uzņēmās, modernizējot skolu. Sarunu rezultāts, manu­prāt, izveidojās tāds, ka apvienotajai profesionālajai skolai ar Vidzemes vārdu būs labas perspektīvas.”

Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojums

Desmit gadus mērķtiecīgi un plānveidīgi ministrija veikusi profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un investīciju plānošanu. 2009.gadā valdība atbalstīja ministrijas izstrādāto profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju. Šajā gadā vairākas profesionālās izglītības iestādes tika reorganizētas vai slēgtas, atsakoties no neefektīvi izmantotu nekustamo īpašumu uzturēšanas izdevumiem, vienlaicīgi nodrošinot audzēkņiem labākus mācību apstākļus citās izglītības iestādēs. 2010. gada 6. janvārī apstiprināts Ministru kabineta rīkojums “Par profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015. gadam”. Pamatnostādnes paredzēja no toreizējām 59 profesionālās izglītības iestādēm saglabāt 33, tai skaitā 14 kompetenču centrus, savukārt atsevišķas skolas nodot paš­valdībām pēc brīvprātības principa.
Cēsu pašvaldība 2011.gada 15.septembrī lēma par Cēsu profesionālās vidusskolas pārņemšanu ar 2011.gada 1.oktobri, nodrošinot turpmāku profesionālās izglītības programmu īstenošanu. No 2018.gada skolas nosaukums – Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola.

Profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana veicināja integrētu skatījumu uz visa veida izglītības iestāžu tīklu reģionos, resursu efektīvu izlietošanu un profesionālās izglītības kompetenču centru veidošanu, kas vienlaikus pilda pieaugušo un neformālās izglītības centra funkcijas. Kā svarīgs uzdevums ir – veidot modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības infrastruktūru un sekmēt efektīvu resursu izmantošanu, paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību, kā arī profesionālās izglītības prestižu.

Konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošana radījusi profesionālās izglītības kompetences centru tīklu. Tajos līdzekļi tiek koncentrēti ilgtspējīgos projektos – modernizētos un aprīkotos, mūsdienu prasībām atbilstošos profesionālās izglītības centros visā Latvijā. Mūsdienīga profesionālā izglītība pieprasa gan lielus ieguldījumus modernā mācību aprīkojumā – darba galdos, laboratorijās un autotehnikā -, gan mācību telpās un dienesta viesnīcās. 2007. – 2013. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā (projektu īstenošana līdz 2016. gadam) profesionālajā izglītībā ieguldīti 248, 5 miljoni eiro. Līdz 2020. gadam beigsies darbs pie profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas un mācību satura modernizācijas.

No 2019. gada 1.augusta Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu plānots pievienot Priekuļu tehnikumam, izveidojot profesi­onālās izglītības kompetences centru “Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums”. Šīs pārmaiņas ļaus paaugstināt profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību, veicinās profesionālās izglītības kompetences centru izcilību un profesionālās izglītības attīstību Vidzemes reģionā.

Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola šobrīd ir Cēsu novada pašvaldības padotībā esoša profesionālās izglītības iestāde, savukārt Priekuļu tehnikums atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā. Abas skolas piedāvā gan līdzīgas izglītības programmas (piemēram, “Būvdarbi”, “Programmēšana'”), gan vairākas citas. Lai iestādes savstarpēji nekonkurētu un tiktu nodrošināts optimāls profesionālās izglītības izvietojums reģionā, sadarbojoties Cēsu novada pašvaldībai un ministrijai, pieņemts lēmums stiprināt izglītības iestādes un optimizēt abu iestāžu resursus. Tādējādi tiks uzlabota profesi­onālās izglītības kvalitāte, nodrošināta izglītības iestāžu vienota valsts pārvaldība, racionāli plānojot izglītības programmu īstenošanu mācību ēkās gan Priekuļos, gan Cēsīs, kā arī efektīvi izmantojot pieejamos resursus.

Abās profesionālās izglītības iestādēs īsteno ar dažādu nozaru tehnoloģijām saistītas profesionālās izglītības programmas, savukārt abās dizains ir definēts kā stratēģiskas attīstības virziens, kas var sekmēt vides ilgtspēju, zaļo ekonomiku un tautsaimniecības attīstību. Tieši tāpēc jaunās izglītības iestādes nosaukums būs “Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums”, apvienojot tradicionālās izglītības, jauno tehnoloģiju un inovāciju mijiedarbību profesionālajā izglītībā.

UZZIŅAI

Ministru kabinets 16.janvārī apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz no 2019.gada 1.augusta Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu pievienot Priekuļu tehnikumam, izveidojot profesionālās izglītības kompetences centru “Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums”. Līdz 1.martam bija jāizveido komisija vidusskolas pievienošanai tehnikumam.

Pēc “Druvas” publikācijas par Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma izveidošanu redakcija uzklausījusi lasītāju neapmierinātību gan par mācību iestādes nosaukuma maiņu, gan par to, ka gaidāmās pārmaiņas nav laikus apspriestas ne tehnikuma kolektīvā, ne plašākā sabiedrībā. “Druva” meklēja atbildes un viedokļus par lasītāju jautājumos ietvertajiem tematiem.

Audzēkņu skaits arvien sarūk

Arvien sarūkošais audzēkņu skaits rada problēmas visā izglītības sistēmā, tāpēc nemitīgi tiek runāts par skolu tīkla reorganizāciju. Iespējams, tas ir viens no iemesliem arī abu profesionālo skolu apvienošanā.

Šoreiz tikai par skaitļiem. 2014. gada 1. februārī Priekuļu tehnikumam tika piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss. Lai to saglabātu, svarīgs ir audzēkņu skaits, jo atbilstoši likumdošanai noteikti šādi kompetences centra kritēriji: profesionālo vidējo izglītību attiecīgajā izglītības iestādē iegūst ne mazāk par 800 izglītojamajiem – Rīgā; ne mazāk par 500 izglītojamajiem – citā administratīvajā teritorijā.

Tāpēc ielūkosimies Priekuļu tehnikuma pašvērtējuma ziņojumos, lai pasekotu, kā pēdējos astoņos gados mainījies audzēkņu skaits.
2010./2011. mācību gadā tehnikumā mācības uzsāk 739 izglītojamie pārsvarā no Vidzemes reģiona.
2011./2012. mācību gadā tehnikumā mācās 1178 izglītojamie pārsvarā no Vidzemes reģiona, jo ir pievienota Jāņmuižas Profesionāli tehniskā vidusskola.
2012./2013. mācību gadā tehnikumā mācās 1063 izglītojamie pārsvarā no Vidzemes reģiona.
2014./2015. mācību gadā tehnikumā mācās 893 izglītojamie pārsvarā no Vidzemes reģiona.
2015./2016. mācību gadā tehnikumā mācās 911 izglītojamie pārsvarā no Vidzemes reģiona.
2016./2017. mācību gadā tehnikumā mācās 737 izglītojamie, no kuriem 623 -par valsts budžeta līdzekļiem (pārsvarā no Vidzemes reģiona), 65 par ESF līdzekļiem, 49 par pašu līdzekļiem.
2017./2018. mācību gadā (01.10.2017.) tehnikumā mācās 716 izglītojamie, no kuriem 572 par valsts budžeta līdzekļiem (pārsvarā no Vidzemes reģiona), 90 par ESF līdzekļiem, 54 par pašu līdzekļiem.
2018./2019. mācību gadā pēc informācijas, kas rodama Ministru kabineta lēmumā, mācās 550 izglītojamie, t.sk. profesionālās vidējās izglītības programmās 511 izglītojamie (dati uz 2018.gada 1.oktobri).

Atbild satrauktajiem

Vēstulēs, ko pēdējās nedēļās saņēmusi “Druva”, bieži tiek pārmests komunikācijas trūkums Priekuļu tehnikuma kolektīvā.

Skan pārmetumi direktora pienākumu izpildītājam Sandim Grosbergam, ka viņš slēpis informāciju par Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolas pievienošanu Priekuļiem, ka nav cīnījies pret šo ieceri, pieļāvis nosaukuma maiņu, ka par to netiek runāts kolektīvā.

“Druva” sazinājās ar S.Gros­bergu, lūdzot komentēt šos pārmetumus. Viņš norāda, ka tie ir nepamatoti: “Ja runājam par laiku pirms Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas, teikšu, ka tur viss noritēja lielā slepenībā, pieļauju, ka to zināja vien tie, kuri šo procesu virzīja. Man nekas nebija zināms, to uzzināju vien neilgi pirms lēmuma pieņemšanas valdībā. Netiku iepazīstināts ne ar pievienošanas mērķi, ne ar Cēsu skolas rādītājiem, tāpēc, zinot, ka ir šādas runas, braucu uz Izglītības zinātnes ministriju, bet arī tur man konkrētu atbildi nesniedza. Teica, ka varētu notikt Cēsu skolas pievienošana, bet tikai tādā runu līmenī, nekā konkrēta, par nosaukuma maiņu vispār netika runāts. Pie pusdienu galda to savulaik pārrunāju ar Cēsu pārstāvjiem, bet tas bija tikai sarunu līmenī. Manu viedokli nevienā no šiem jautājumiem neviens nav prasījis. Var jau būt, ka arī ministrijā par šo lēmumu zināja vien daži. Tāpēc arī kolektīvam par to neko nevarēju izstāstīt, jo pats neko nezināju. Pēc tam, kad lēmums tika pieņemts un arī man darīts zināms, visās darbinieku sapulcēs informācija tika sniegta, par to runāts audzēkņu līnijās.”

Vēl viens jautājums, par ko valda satraukums vēstulēs, ka 7.maijā beigsies termiņš tehnikuma akreditācijai un pēc šī datuma tehnikums nebūs tiesīgs izsniegt atestātus par mācību iestādes beigšanu.

S. Grosbergs norāda, ka šī ir nepatiesa informācija, aicinot vērtēt, kuri cilvēki izplata šādu informāciju: “Redzu, ka šobrīd publiski izsakās cilvēki, kuri maz saprot no visiem šiem procesiem. Ar akreditācijas procesu viss notiek vajadzīgajos termiņos, nekas nav nokavēts, pie tā tiek strādāts. Nesaprotu, kādā nolūkā šāda informācija tiek izplatīta. Varu apsolīt, ka audzēkņi saņems pilnvērtīgus skolas beigšanas dokumentus. Jau septembrī tika akreditēta daļa programmu, vēl dažas jāakreditē, arī pati skola, tas tiks izdarīts. Arī sapulcēs par akreditācijas problēmu runājam, tāpēc uzskatu, ka tiek izplatīta nepatiesa informācija.”

Šobrīd notiek spēle arī ar skolas juridisko adresi, kas gan nav minēta MK lēmumā. S.Gros­bergs, atzīdams, ka arī viņam nav precīzas atbildes, norāda, ka patiesībā te nebūtu nekādu diskusiju: “Ja reiz mūsu tehnikumam tiek pievienota Cēsu skola, tad tikai saprotami, ka juridiskā adrese paliek Priekuļos. Jo iepriekš, pievienojot Jāņmuižu vai Ērgļus, taču nebija nekādu diskusiju, kur būt juridiskajai adresei. Tā jābūt arī šajā gadījumā.”

FAKTI

Pirmā pievienošana

“Ar 2011.gada 1.septembri reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās valsts profesionālās izglītības iestādes – Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu un Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu, apvienojot tās, un izveidot Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumu,” tā rakstīts dokumentā “Par Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma un Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas reorganizāciju un Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma izveidi”.

Otrā pievienošana

2015. gadā tika pieņemts lēmums Priekuļu tehnikumam pievienot Ērgļu Profesionālo vidusskolu. Izglītības ministrija skaidroja: “Ērgļu Profesionālās vidusskolas 167 izglītojamie turpinās iegūt izglītību turpat Ērgļos. Tā būs Priekuļu tehnikuma teritori­ālā struktūrvienība, tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vieta. Vidusskolas 28 pedagogi un 21 darbinieks turpinās strādāt Ērgļos, tiks saglabāta profesionālās izglītības pieejamība, pilnveidosies izglītības programmu īstenošanas materiāli tehniskā bāze, tehnikumam piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.”

2018. gada 30. jūnijā Priekuļu tehnikums paziņoja: “Tehnikums slēdz mācību īstenošanas vietu Ērgļos, Oškalna ielā 10, saglabājot galvenos izglītības programmu specializācijas virzienus Priekuļos: būvdarbi, dārzu un parku kopšana, bērnu aprūpe un šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija. Uz esošajām programmām attīstītas dažāda līmeņa, kvalifikācijas un ilguma programmas jauniešu un pieaugušo izglītošanai. Jāiegulda darbs, lai skaits palielinātos un izveidotos daudzpusīgāka sadarbība ar Priekuļu novadu un Vidzemes reģionu.”

PAUŽ LASĪTĀJS

Cik ļoti priekuliešus un citus, kas saistīti ar Priekuļu tehnikumu, satraukusi ziņa par gaidāmajām pārmaiņām mācību iestādē, liecina gan vēstuļu un pa tālruni saņemto viedokļu daudzums, gan emocionālais vēstījums, kurā netrūkst pat dzejas.
Pirmām kārtām lasītāji pauž sašutumu par Priekuļu vārda pazušanu no mācību iestādes nosaukuma. Lasītāji uzsver, cik senas ir Priekuļu vārdā sauktās lauksaimniecības mācību iestādes sak­nes, šogad aprit 110 gadi, kopš Priekuļos sāka mācīt lauksaimniecības zinības. Atgādināts, cik dziļas un pamatīgas zināšanas nozarē saņēmuši šīs skolas absolventi, kaut mācības notikušas pie dažādām varām. Cilvēki uzsver – Priekuļu vārds ir kā zīmols, kas apliecina zināšanu kvalitāti. “Šis tehnikums ir vēsturiska vērtība kā vēsturiskajā Cēsu rajonā, tā tagad Vidzemes novadā,” raksta Elīna Zuzāne, pensionēta lauksaimniecības speciāliste. Tehnikuma absolventu kursa, kuram audzinātāja bijusi Aldona Pētersone, vārdā Kārlis Meļņiks atzinis: “Priekuļu tehnikumu beiguši tūkstoši, un tā (tehnikuma nosaukuma maiņa-red.) ir necieņa gan pret mācību iestādi, gan tās absolventiem un pasniedzējiem. Tehnikuma audzēkņi praksēs strādājuši ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Priekuļu tehnikuma vārdam jāsaglabājas, jo tas ir zīmols, kas iznests cauri gadiem un neprasa paskaidrojumu.” Aina Zaikovska, kas dzīvo Priekuļos, saka: “Priekuļu tehnikuma vārds piesaista lauku jauniešus mācīties mīlēt un kopt mūsu galveno maizes klēti – zemīti.”

Lasītāji ir arī neizpratnē par jaunā tehnikuma nosaukumam pievienotajiem vārdiem – tehnoloģijas un dizains -, vērtējot, ka tie ir neko neizsakoši. Priekuļu tehnikuma muzeja nodibinātājs un uzturētājs Aleksandrs Lingarts raksta: “Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma nosaukums paš­saprotami izraisa jautājumu, ko tajā mācīs. Abi svešvārdi jau Cēsu skolas nosaukumā radās pavisam nesen. Pēc būtības tie ir lieki, jo jebkurā izglītības programmā māca, kādā veidā, ar kādiem paņēmieniem, līdzekļiem un organizāciju īstenojas jebkurš apskatāmais ražošanas process, kurā jāapgūst nepieciešamās iemaņas. Kāpēc piesārņot valsts valodu ar šiem svešvārdiem un jaunā izglītības ministre, būdama filoloģijas profesore, arī to diemžēl atbalsta?
Svešvārdu izmantošana ir attaisnojama, ja latviešu valodā pietrūkst kāda vārda, bet arodu apguves nosaukšanai latviešu valoda ir bagāta diezgan.

Jau Cēsu profesionālās vidusskolas nosaukumā iespraustie sveš­vārdi raisa jautājumu – kur ir tehnoloģiju un dizaina pamatskola? Ja mans dēls vai meita nav beiguši šādu pamatskolu, vai viņus pieņems?”

Savukārt pensionētais Priekuļu tehnikuma pasniedzējs Leons Staris izteicis šādu ierosinājumu: “Pievienotā Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola tehnikumam papildinās dažas mācību programmas un nevar būt par pamatu NOSAUKUMA maiņai. Atliek vidusskolai pielikt plāksnīti “Priekuļu tehnikuma struktūrvienība (filiāle) ar koksnes tehnoloģiju un dizaina novirzienu”.”
L.Staris mācību iestādes attīstību un izaugsmi redz trijos apmācības līmeņos ar piesaisti kādai tehniskai augstskolai, piemēram, LLU Tehniskajai fakultātei. Konkrēti par to runāt pāragri.

Viņš arī izsaka cerību, ka tehnikumu vadīs tehniski izglītots cilvēks ar vismaz maģistra grādu.

Prast atdalīt stilu no vērtībām

Šajā tehnikumu apvienošanas sāgā, šķiet, galvenās kaislības risinās ar nosaukuma maiņu, proti, ka no kartes nozūd Priekuļu tehnikuma nosaukums. Ja tas netiktu darīts, pieļauju, ka viss notiktu klusi un mierīgi. Nosaukuma aizstāvji norāda, ka šis zīmols ir zināms visā valstī, tam ir vēsturiska vērtība, to aiztikt nedrīkst.

“Druva” sazinājās ar reklāmas speciālistu Ēriku Stendze­nieku, kurš 35 gadus darbojas reklāmas un zīmolu jomā, lai uzzinātu viņa viedokli, kādam jābūt kādas izglītības iestādes nosaukumam, vai tā maiņa pieļaujama, uz ko būtu jāliek akcenti. Mūsuprāt, viņš ir pilnīgi neitrāls cilvēks, kurš uz nosaukuma maiņu var paraudzīties bez emocijām.

Ē. Stendzenieks norāda, ka nevar skolu nosaukumus balstīt pēkšņās šī brīža tendencēs: “Gribu teikt, ka Latvijā ir liela problēma atdalīt stilu no vērtībām. Stils var mainīties trīs reizes gadā, bet vērtības ir un paliek nemainīgas. Tās bija pirms gadu simtiem un būs vēl pēc gadu simtiem. Līdzīgi ar skolu nosaukumiem. Ja tas ir – Latvijas Universitāte – to nevar atņemt, bet, ja tā katru gadu sauktos citādi, būtu problēmas.

Te gluži kā reklāmā ir tas plānais ledus, tas biedējošais faktors, ka noniecinām savu pagātni, savas vērtības, lai pakļautos īslaicīgām stila ambīcijām. Izglītības iestādes ir joma, kurā ļoti vajag skatīties pēc sava mantojuma. Taču bieži tas tiek sabojāts šādu mirkļa iedomu rezultātā tā vietā, lai sak­nes meklētu vēsturiskajā mantojumā. Uzsvars jāliek uz vērtībām, kas cilvēkos un sabiedrībā nav mainījušās pēdējos tūkstoš gadus un nemainīsies nākamajā tūkstošgadē. Jāfokusējas uz lietām, kas cilvēkos paliek nemainīgas, mainoties stilam un tendencēm.

Es pats, mani bērni un cilvēki, ko es pazīstu, iedvesmojas no personībām. Teiksim, izlasa Bulga­kova “Meistars un Margarita” un saka – tas izmainīja manu dzīvi. Dažs satiek labu skolotāju un atzīst, ka tieši šis cilvēks izmainīja viņa dzīvi. Un patiesībā tas, vai ir šādi cilvēki, ir daudz svarīgāk par skolas nosaukumu.”

Jautāts, kā vērtē to, ka šobrīd skolu, tehnikumu nosaukumos visā valstī tiek izmantoti vārdi “tehnoloģijas”,”dizains”, Ē. Stendze­nieks atzīst, ka raugās uz to ļoti skeptiski, jo šie modernie nosaukumi mainās pārāk bieži: “Vienu gadu mums ir radošais kvartāls, nākamajā – startups, trešajā jau atkal kas cits. Laiks iet, un katru gadu ir jauns, muļķīgs vārds, kurš jāiemācās. Tāpēc es savā vizītkartē, kā pirms 35 gadiem ierakstīju “Reklāmas speciālists”, tā neko arī neesmu mainījis. Citādi, ja sekotu modes tendencēm, katru gadu nāktos izdomāt ko jaunu.

Manuprāt, nav pareizi skolas nosaukumā likt vārdus “tehnoloģijas”, “dizains”, jo paies pāris gadu un nosaukumu atkal vajadzēs mainīt, būs jau modernākas tendences. Manuprāt, tas, kas paliek, ir cilvēki, profesija. Ja skolu nosauc, nu, piemēram, Dziesmu­svētku vārdā, tas paliks nākamos simts gadus, bet – tehnoloģijas – tas ir vārds, kas itin drīz būs aizgājis nebūtībā, un jādomā jauns. Un katru reizi, mainot skolas nosaukumu, atkal nākas to lielo informācijas vagonu stumt no sākuma, lai visi saprot, kas šī ir par skolu, kas ir tās vērtības, vēsture. Latvijas Universitāte, kā bija, tā ir, un neviens nedomā, ka modernāk būtu to nosaukt par, teiksim, Digitālo tehnoloģiju augstskolu.”

Uz paskaidrojumu, ka šie apzīmējumi – tehnoloģija, dizains – tiek izmantoti, lai uzrunātu jauniešus, reklāmas speciālists norāda, ka nevar būt šāds dalījums -jau­nie, vecie: “Ja skatāmies, ir gan nesaprātīgi jaunie, gan nesa­prātīgas omītes un opīši, kuri arī klausās Lady Gaga un tamlīdzīgu mūziku. Un ir jaunieši un vecie, kuri, runājot šajā līdzībā, klausās “Pink Floyd”. Manuprāt, jācentrējas uz vērtībām, ko sniedz “Pink Floyd”, jo tā būs vērtība arī pēc simts gadiem, nevis “Lady Gaga”, kas pēc gada jau būs aizmirsta, jo vietā būs nācis kaut kas tikpat bezgaumīgs un nepaliekošs.”

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *