Raksti

Skolās

Priekuļu tehnikums – nosaukums vai kvalitāte

Pieņemts. Konferences “Par tiesiskumu un ekonomiskumu mācību iestāžu apvienošanā un situāciju profesionālajā jomā”, kurā pārsvarā tika runāts par nepieciešamību saglabāt Priekuļu tehnikuma nosaukumu, dalībnieki gandrīz vienbalsīgi atbalstīja rezolūcijas tekstu, ko nosūtīt atbildīgajām institūcijām.
Foto: Alvis Jansons

Nav rimusi cīņa par Priekuļu tehnikuma nosaukuma saglabāšanu. Atgādinām, ka janvārī vēl Māra Kučinska valdība pieņēma lēmumu par Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolas (CTDV) pievienošanu Priekuļu tehnikumam, nosakot, ka apvienotās mācību iestādes nosaukums ir Vidzemes tehnoloģiju un dizaina vidusskola.

Tas radīja tehnikuma darbinieku, bet jo īpaši absolventu neapmierinātību. Viņi negrib pieļaut, ka nosaukums pazustu no Latvijas mācību iestāžu kartes. Jau divus mēnešus turpinās parakstu vākšana, notiek citas aktivitātes, lai cīnītos par nosaukuma saglabāšanu.

Viens no šādiem pasākumiem bija piektdien Priekuļu vidusskolā notikusī konference “Par tiesiskumu un ekonomiskumu mācību iestāžu apvienošanā un situāciju profesionālajā jomā.” Tajā pulcējās vairāki desmiti interesentu, galvenokārt bijušie audzēkņi, kuru mācību un darba gados Priekuļu tehnikums tiešām bija valstī pazīstams zīmols. Dau­dziem bija neizpratne, kāpēc konference notiek vidusskolā. Teh­nikuma arodorganizācijas priekšsēdētāja Olita Ansone izskaidroja, ka tehnikuma direktora pienākumu izpildītājs aizliedzis pasākumu rīkot tehnikuma telpās, tāpēc nācies pulcēties vidusskolā.
Viens no sanākšanas iniciatoriem, Māris Niklass, pastāstīja, ka darba grupa, kas cenšas panākt nosaukuma saglabāšanu, strādā jau divus mēnešus. Aktīvi notiek parakstu vākšana visā valstī, jau savākti 1259 paraksti.

O. Ansone savā runā norādīja uz informācijas trūkumu tehnikuma kolektīvā: “Informēta sabiedrība ir demokrātiskas sabiedrības pamatu pamats, informācijas nesaņemšana rada kolektīvā neizpratni, liedz līdzdalību procesos. Tehnikuma kolektīvs informāciju par apvienošanos ar Cēsu Teh­noloģiju un dizaina vidusskolu uzzināja no laikraksta “Druva” 16.janvāra numura. Bijām neizpratnē, jo līdz tam direktora pienākumu izpildītājs teica, ka tās ir baumas. Varu izteikt tikai nožēlu, ka tehnikuma direktora pienākumu izpildītājs atteicās piedalīties konferencē un paust savu viedokli. ” Viņa arī pastāstīja, ka kopš mācību gada sākuma no darba tehnikumā bijuši spiesti aiziet 12 cilvēki.

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone pauda atbalstu visiem, kas iesaistījušies Priekuļu tehnikuma vārda saglabāšanā, arī pedagogiem, esošajiem un bijušajiem: “Manuprāt, jūs esat ļoti nevienlīdzīgā situācijā, jo Izglītības un zinātnes ministrija nespēj būt jūsu pusē un atbalstīt jūs.” E.Stapulone runāja par tiesiskumu lēmumu pieņemšanā, uzdodot retorisku jautājumu, vai lēmums par abu skolu apvienošanu un Priekuļu tehnikuma nosaukuma maiņu bija tiesisks vai diktatorisks.
M. Niklass atgādināja, ka savulaik Priekuļiem pievienota Jāņ­muižas profesionālā vidusskola, arī Ērgļu tehnikums, taču šobrīd ne vienā, ne otrā mācības vairs nenotiek, ēkas stāv tukšas, lai gan Ērgļos pat tika ieguldīti līdzekļi, lai renovētu dienesta viesnīcu: “Tāpēc man ir jautājums Izglītī­bas un zinātnes ministrijai, cik tiesīga ir bijušā Priekuļu tehnikuma direktora Imanta Kupča rīcība, likvidējot abas šīs iestādes? Vai ministrija šajā situācijā rīkojās kā krietns un rūpīgs saimnieks?”

Tehnikuma absolvents, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra valdes loceklis Kaspars Žūriņš un vēl vairāki runātāji norādīja, ka problēmas sākušās brīdī, kad lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības iestādes no Zemkopības ministrijas pakļautības nodotas Izglītības ministrijai, kura gan aicinot Pārtikas un lauksaimniecības nozaru ekspertu padomi pie būtisku jautājumu izlemšanas, taču jautājumā par skolu apvienošanu viedoklis nav prasīts.

“Padome vienmēr konsekventi atbalsta vietas, kur turpinās lauksaimnieciskā izglītība, un Priekuļi ir viena no tām. Gan ģeogrāfiski, gan vēsturiski un potenciālā nākotnē šī ir vieta, kur nepieciešams saglabāt lauksaimniecisko izglītību,” teica K. Žūriņš.

Tehnikuma pasniedzēja, z/s “Sprīdīši” īpašniece Monta Sko­tele norādīja, ka jau pusgadu mācību iestāde ir bez direktora: “Šobrīd svarīgākais būtu direktora konkursa izsludināšana, jo gribam, lai tehnikums nonāk lemtspējīga vadītāja rokās, kurš prot motivēt, mobilizēt kolektīvu kopīgu mērķu sasniegšanai, bet nezinu, vai šajā apvienošanas nenoteiktības un haosa laikā pieteiksies godprātīgs amata pretendents, kura misija un aicinājums būs vadīt skolu atbilstoši demokrātijas principiem. Domāju, Iz­glītības ministrija ir līdzatbildīga par izveidojušies situāciju, jo pieņemts sasteigts lēmums par nosaukuma maiņu.”

Bijušais tehnikuma pasniedzējs Leons Staris uzsvēra, ka saglabāt Priekuļu tehnikuma nosaukumu jebkuros apstākļos ir prasība, nevis lūgums. Priekuļu vārds netraucē attīstībai, kurai neapšaubāmi jābūt, uzsvēra L.Staris, rosinot, ja apvienošanās ar Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolu notiek, Cēsīs veidot Priekuļu tehnikuma filiāli ar koksnes tehnoloģiju un dizaina novirzienu.

Runātāju bija daudz, katrs gribēja paust savu sāpi, izteikt viedokli par situāciju. Konferencē piedalījās arī Saeimas deputāts Andris Kazinovskis no Jaunās konservatīvās partijas, kurš pauda atbalstu nosaukuma saglabāšanai, informējot, ka jautājums pārrunāts partijā un frakcijā, kas nebūtu pret nosaukuma saglabāšanu.

Uzņēmējs Juris Bērziņš atzina, ka daļa problēmu rodas no tā, ka valstī nauda seko skolēnam, tāpēc tehnikums sācis uzņemt audzēkņus ar ļoti zemu vidējo atzīmi pamatizglītībā: “Piedalījos ekonomistu kvalifikācijas eksāmenā. Ja ekonomists, kurš beidz Priekuļu tehnikumu, nezina, kā veidojas iekšzemes kopprodukts, jājautā, ko tad esam sagatavojuši? Lūk, par to mums jādomā! Mums jāprasa kvalitāte, jo šobrīd Priekuļu tehnikums ir nodzīvojies līdz… jūs paši zināt, cik tālu!”

Pārdomās dalījās arī Cēsu novada domes deputāts Andris Melbārdis, kurš pats ir tehnikuma absolvents, arī viņa vecāki un dēli beiguši šo mācību iestādi. A.Melbārdis pastāstīja, ka balsojis par abu skolu iespējamo apvienošanu, kā arī centās izskaidrot, ko tā dos Cēsīm. Profesionālās skolas uzturēšana pašvaldībai gadā izmaksā nedaudz vairāk par 300 tūkstošiem eiro, tas ir vienīgais, ko Cēsu pašvaldība var iegūt, nododot skolu valstij un to pievienojot tehnikumam.

“Ko iegūst Priekuļu tehnikums? Neviens nav atcēlis likumu par kompetenču centriem, bet, lai statusu saglabātu, jābūt vismaz 500 audzēkņiem, šobrīd tik daudz vairs nav. Bet šis statuss nozīmē finansējumu,” teica A. Melbārdis.

Viņš norādīja uz mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā: “Jums te ir plakāts “Mums vajag mehanizatoru, ne dizaineru”, bet tās taču ir absolūtās aplamības! Mehanizatorus vairs nevajag, vajag cilvēkus, kuri prot strādāt ar visām informācijas tehnoloģijām, bez tām nedarbojas traktors, slaukšanas iekārtas. Ja mācīsim ar vecajām metodēm, būsim smagā bedrē. Tāpēc mans jautājums, vai tiešām nosaukums ir galvenais, vai skola un kvalitāte.”

Tehnikuma absolvents, priekulietis Jānis Līpacis atzina, ka, viņaprāt, problēma esot tajā, ka valstiskā līmenī šādi lēmumi tiekot pieņemti bez ekonomikā pamatojuma.

Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolas pasniedzējs Mārtiņš Jurciņš norādīja, ka diemžēl konferencē tiek runāts tikai par to, kas bija, bet ļoti maz par to, kā vajadzētu būt! Taču vajadzētu domāt, kā radīt vidi, lai bērni un mazbērni nebūtu jāsūta uz šo skolu, bet lai viņi paši gribētu uz to iet mācīties. Vienalga kā skola saucas, svarīgi, lai jauniem cilvēkiem tā patiktu.

“Kad Cēsu arodskolai noņēma vārdu arods, es pārdzīvoju tāpat kā tagad jūs, bet jauniešiem tas neko neizsaka. Viņiem nevajag nosaukumu mehanizators, bet – tehnologs, vajag dronus, kombainus ar IT. Jums neviens diplomu, kurā rakstīts vārds Priekuļi, neatņems, bet neatņemiet jauniešiem tādu skolas nosaukumu, kādu vēlas viņi,” teica M. Jurciņš.

Konferences dalībniekiem vēstuli bija atsūtījis Latvijas Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs, norādot, ka Priekuļu tehnikums daudziem atvēris durvis uz ciešāku saikni ar kādu no nozarēm: “Vairākām paaudzēm ir zināms, kas ir Priekuļu tehnikums. Tas ir kvalitātes zīmogs. Skola ir ne tikai daļa no mūsu dzīves, bet daļa no mūsu valsts lauksaimniecības un tās nozarēm. Tamdēļ atbalstu Priekuļu tehnikuma vārda saglabāšanu, lai mēs un mūsu mazbērni ar lepnumu varam teikt: “Arī mēs esam mācījušies Priekuļu tehnikumā.”.

Pārdomas pauda arī citi runātāji, bet konferences noslēgumā gandrīz vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā bija arī prasība izvērtēt Ministru kabineta rīkojuma par skolu apvienošanu lietderību; izvērtēt vai profesionālajā izglītībā piemērojams finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam”. Rezolūciju nosūtīs Izglītības un zinātnes ministrijai, Ministru kabinetam, Saeimas JKP frakcijai un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *