Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Pirmā semestra vērtīgā pieredze

Jānis Gabrāns
04:55
27.12.2021
17
Alise Silina 1

Pirmo semestri Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā aizvadījusi akordeoniste, cēsniece Alise Siliņa.

Viņa neslēpj, ka izvēle bijusi pareiza, jau tik īsā laikā izdevies iegūt ļoti daudz, galvenais, bijis daudz jo daudz mūzikas. Ne tikai mācoties, bet arī uzstājoties paspējusi spēlēt vairākos koncertos dažādos sastāvos, pat orķestra sastāvā operā.

“Ir aizraujoši,” stāsta Alise. “Protams, pirmajā mēnesī bija grūti, ka visu laiku jārunā angļu valodā, turklāt briti runā ātri, izmanto sarunvalodas vārdus, ko nezinu. Bet profesionālajā ziņā ir ļoti interesanti, un šajā īsajā laikā tik ļoti daudz kas paspējis notikt.”

Uzstājusies arī divos labdarības koncertos latviešu kopienā, muzicējusi akadēmijā. Jautāta, vai šie koncerti nozīmē, ka jaunam studentam uzreiz uzticas, Alise saka, ka tas atkarīgs no katra paša: “Pieļauju, tāpat vien tās iespējas nedod, bet pieteicos visur, kur varēju, un tiku aicināta spēlēt. Tas bija padoms, ko man deva skolotājs: saki visam jā un tad daudz strādā. Tāpēc pieteicos visiem projektiem, kas nebija obligāti akordeona nodaļai. Iedroši­nāja arī tas, ka mans akadēmijas profesors man ļoti uzticas.”

Lai arī pāri visam ir mūzika, Alise stāsta, ka akadēmijā liela uzmanība tiek pievērsta vēl kādam būtiskam aspektam, proti, kā saglabāt fizisko un mentālo veselību. Ļoti daudz tiek runāts, kā psiholoģiski sagatavoties brīdim, kad jākāpj uz skatuves.

“Mūzikas vidusskolā par to nerunā, nezinu, vai vispār kādā mūzikas augstskolā par to tik padziļināti runā kā te. Tas ir ļoti noderīgi. Profesora sieva bijusi psihoterapeite, kura strādājusi ar to, kā mūziķiem attīstīt    potenciālu uz skatuves. Pastāv uzskats, ka, ejot uz skatuves, vari izdarīt tikai 70 procentus no tā, ko spēj klasē. Tāpēc daudz strādājam pie tā, lai varētu izdarīt vairāk, lai uztraukums, ejot uz skatuves, to nenojauc. Ļoti svarīgi, kā sagatavoties uzstāšanās brīdim, kā pārdzīvot neveiksmes, ko vispār nozīmē veiksme vai neveiksme uz skatuves. Jūtu, ka uz skatuves jau ir vieglāk, bet vēl tāls ceļš ejams, daudz, daudz jāstrādā. Taču ir re­āli piemēri, kad cilvēks uz skatuves izdara pat vairāk nekā klasē,” stāsta A. Siliņa.

Dienas Londonā paiet tikai mūzikā. Līdztekus lekcijām akadēmijā ir    mēģinājumi citos projektos, vēl jāatrod laiks individu­āliem treniņiem. Īpaši saspringtos brīžos cēlusies agrāk no rīta vai atvēlējusi   laiku vakaros.

“Ļoti, ļoti daudz jāspēlē, jo vienkārši nav tāda opcija – nedarīt,” saka Alise. “Ja esmu uzņēmusies projektus, ir jāizdara. Ir jāspēlē visu dienu. Kad spēlēju operā, mēģinājumi ilga sešas stundas dienā nedēļu no vietas, nākamajā nedēļā – katru dienu pa izrādei. Vēl bija jāatrod laiks pārējam. Bet tā bija nenovērtējama pieredze, jo bija uzaicināta diriģente, kura diriģējusi BBC orķestri. Man tā bija pirmā reize, kad spēlēju kā orķestra dalībniece. Esmu kopā ar orķestri uzstājusies kā solo izpildītāja, bet būt orķestrī – ir pavisam kas cits. Tā bija pamatīga iziešana no komforta zonas, ļoti liels uztraukums.”

Vai ik diena nesot ko jaunu, noderīgu turpmākajam. Piedalīju­sies meistarklasē pie pasaules klases bandoneonista*, kurš slavējis akadēmiju par to, ka profesors, kas vada akordeona klasi, radījis vidi, kurā akordeonisti ļoti daudz sadarbojas ar citiem mūziķiem. Citās pasaules mūzikas augstskolās akordeons ir it kā pats par sevi, kā solo instruments, bet te akordeonisti iesaistīti visā skolas dzīvē, visur. Arī Alise to uzskata par lielu ieguvumu, jo, jau mācoties vidusskolā, sadarbojusies ar citiem mūziķiem.

“Vidusskolas noslēguma eksāmenā man teica, ka varu spēlēt tikai ar akordeonu ansamblī, bet, pārlasot noteikumus, sapratu, ka tādas prasības tomēr nav,” saka Alise. “Šķiet, biju pirmā, kura akordeona eksāmenā spēlēja kopā ar citu instrumentu, ne akordeonu. Zināju, ka akordeons labi skan kopā ar citiem instrumentiem, te, Londonā, to varu izmēģināt dažādās variācijās. Sadarboties ar kvalitatīviem mūziķiem, spēlēju kopā ar ģitāru, stīgu kvartetu, vijoli un čellu, citiem sastāviem. Tas ļoti bagātina. Patiesībā pagājis pavisam neliels laiks, bet tik daudz jau izdevies piedzīvot! Tā ir pieredze visai dzīvei.”

Ar katru uzstāšanos, katru kon­certu veidojas kontakti. Kāds komponists jau izteicis piedāvājumu, lai Alise piedalās viņa darba    pirmatskaņojumā altam, čellam un akordeonam.
Dzīvojot mūzikā, studentu dzīves baudīšanai laiks neatliek. Esot vien rets vakars, kad izdodas pabūt ar draugiem, bet, kā saka Alise, prātā vienmēr ir atgādinājums, ka nākamajā dienā jau agri jābūt ierindā. Taču cenšoties atrast laiku, lai apmeklētu kādu muzeju, pastaigātu pa Londonu.

Gada nogali Alise pavadīs Lat­vijā, bet tas nenozīmē, ka tā būs atpūta. Nemitīgi jāvingrinās, jāgatavo individuālā programma, citi projekti. “Druva” jau rakstīja, ka aizvadītajā nedēļā viņa paspēja piedalīties Ineses Galantes fonda rīkotajā klasiskās un garīgās mūzikas koncertā “Ziemassvētku pre­lūdija” Rīgas Doma baznīcā.

*Bandoneons – pneimatiskais taustiņinstruments ar pogu klaviatūru, mūsdienās to dēvē par tango akordeonu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
10

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
57

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
72

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
98
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Kūka no veselīgām izejvielām

15:51
08.03.2024
109

Cēsu 1.pamatskolā tā jau ir tradīcija- cept kūkas no veselīgiem produktiem. “Tā kā esam eko skola un mums pagalmā ir permakultūras dobes, tad šāda ikgadēja kūkas cepšana skolā šķiet tikai likumsakarīga,” saka ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja Līga Ābola – Bērziņa un atgādina, ka permakultūras dobes nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas skolēniem šīm vajadzībām pieejams, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
4
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
41
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi