Raksti

Skolās

Piebalgas skolas nesteidz ieņemt startu

Telpas sen gaida. Vecpiebalgas vidusskolā pirmklasniekiem iekārtota aktu zāle, nodrošinot nepieciešamo attālumu un sēdēšanu pa vienam.
Foto: no albuma

Klātienes mācības 1.-4.klasēs paredzēts atsākt pašvaldībās, kurās 14 dienu “Covid-19” kumulatīvais saslimšanas skaits nepārsniedz 200, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet valdības gala lēmums par tā saucamā reģionālā principa piemērošanu izglītībā vēl gaidāms šodien.

Mūspusē šis samērā zemais saslimstības slieksnis ir Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novados. Izglītības iestādes praktiski ir gatavas bērnu uzņemšanai, taču valdības paustais tiek uzņemts ar piesardzību – atmiņā vēl pirms divām nedēļām piedzīvotā vilšanās un vienlaikus ir arī bažas par tuvo saikni ar kaimiņnovadiem, kur saslimstība ir lielāka.

Mūspuses skolu vadītāji apliecina – visi izglītības procesā iesaistītie ir vairāk nekā pārgaidījušies mācības klātienē. Taču pieredze, kā arī citi apsvērumi neizbēgami liek izjust zināmu skepsi. Vecpiebalgas vidusskolas direktore Ilona Strelkova stāsta: “Esam tā kā apdedzinājušies – pagājušajā reizē autobusus noorganizējām, visu sagatavojām, vēstules vecākiem izsūtījām.” Arī patlaban par visu tiek domāts, tomēr daudzas darbības atliktas, gaidot, kad valdība pieņems oficiālu lēmumu. Iestāde bija sagatavota uzņemt audzēkņus atbilstoši distances un plūsmas prasībām jau no gada sākuma, arī produktus pasūtīt piektdien varēs vēl paspēt. “Visi – vecāki, skolotāji, skolēni – ir noguruši no attālinātajām mācībām,” atzīst vidusskolas vadītāja, apstiprinot – izpratne par saslimstības riska pieaugumu līdz ar iespējamo satikšanos ir, taču vienlaikus nav arī vairs redzējuma, kad kopumā situācija valstī varētu uzlaboties. Bērnu sejas maskas saņemtas 1.-5.klašu audzēkņiem – pa trim katram -, taču ziņu aģentūra LETA trešdien vēstīja, ka

Aizsardzības ministrijai nupat arī izdevies iegādāt visas skolām paredzētās aizsargmaskas un tās drīzumā tikšot uz izglītības iestādēm nogādātas.

Arī Vecpiebalgas pamatskolas direktors Andris Sakss atzina, ka sabiedrība ļoti vēlas mācību atsākšanos klātienē un, ņemot vērā nelielo skolēnu skaitu (3.-4.klasē ap 15 bērni), kā arī jau šogad ieguldīto darbu telpu iekārtošanā, mācību iestāde būtu gatava sagaidīt audzēkņus. Tomēr A.Sakss piebilst, ka vēlētos oficiālu un tiešāku saziņu ar atbildīgo ministriju, lai gūtu pārliecību par skolām izvirzītajām prasībām, rīcības scenārijiem. Piemēram, kā būtu jāorganizē regulārā testēšana skolā, kur nav medmāsas. “Protams, ministrija nevar zināt katras skolas situāciju, tomēr ceturtdien vajadzētu būt gatavam dažādu risinājumu komplektam,” pārdomās dalās Vecpiebalgas pamatskolas direktors, piebilstot – ideāli būtu, ja skolas nevis uzzinātu no medijiem un meklētu normatīvajos aktos visus aktuālos nosacījumus, bet Izglītības ministrijas priekšlikumu, kā arī jau apstiprinātās prasības klātienes mācību organizēšanā kā oficiālu informāciju saņemtu e-pastā. Vienlaikus A. Sakss atzīst, ka komplicētāks jautājums ir emocionālais noskaņojums, jo pedagogi nenoliedzami ir satraukušies, vēl nav uzsākta vakcinēšana un bažas par veselības riskiem ir pamatotas.

Izglītības ministrija tika solījusi sazināties ar katru no minētajām 20 potenciālajām pašvaldībām tieši, un šādu konsultāciju ļoti gaida arī jaunpiebaldzēni. Jaunpiebalgas vidusskolas direktors Arnis Ratiņš atzina – esot tādā kā izvēles priekšā. Tiesa, šī novada saslimstības rādītāji atbilst reģionālās pieejas principam, taču Jaunpiebalgas vidusskolā no 1.-4.klašu grupā kopumā esošajiem 96 audzēkņiem vairāk nekā ceturtā daļa ir kaimiņu novadu bērni. Kādi desmit ir raunēnieši, bet vēl vairāk – 14 – nāk no Gulbenes novada, kas ir to 20 novadu sarakstā, kuros ir visaugstākie saslimstības rādītāji. Vēl viens apstāklis, kas liek šaubīties par tūlītēju mācību atsākšanu skolas telpās – divu saslimšanas gadījumu dēļ līdz pat 1.martam slēgts ir turpat līdzās esošais bērnudārzs. A.Ratiņš sliecas domāt, ka klātienes mācības šeit nevajadzētu atsākt vēl līdz marta sākumam, uzsverot: “Saprotam, cik ļoti svarīgi ikvienam būtu atgriezties, tomēr drošība un veselība ir pirmajā vietā – gan izglītojamajiem, gan skolotājiem.”

Trešdien preses konferencē uz jautājumu par šādām situācijām Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Juris Perevoščikovs teica, ka epidemiologi par šiem riskiem vairākkārt diskutējuši, un skaidroja, ka riski vienmēr pastāv arī tad, ja skolēns vai pedagogs dzīvo teritorijā ar nosacīti zemāku saslimšanas risku, svarīga ir ikviena cilvēka rīcība ārpus skolas, ievērojot piesardzību, ierobežojumus, neapmeklēt objektus, kur ir paaugstināts risks inficēties. “Rādītājs – 200 gadījumu 14 dienās – nav ne zems, ne augsts, bet pieņemams no epidemioloģiskā viedokļa, kad situāciju var kontrolēt,” teica J.Perevoščikovs.

Taujāts par vakcinēšanās gatavību, Jaunpiebalgas vidusskolas direktors pastāstīja, ka vairāk nekā puse no pedagogiem uzreiz apliecinājuši šādu vēlmi, taču ir tādi, kas vēl domā vai arī atturēsies no šīs iespējas. Līdzīga situācija iezīmējusies arī Vecpiebalgas vidusskolā, tur 48% pedagogu izteikuši piekrišanu un 37% vēl ir šaubās. Tiesa, 15% no vietējiem skolotājiem uzreiz apliecinājuši noraidošu attieksmi pret vakcinēšanos, ziņo vidusskolas vadītāja I.Strelkova.

Izglītības un zinātnes ministrijā par iespēju atļaut organizēt klātienes mācības skolās pēc reģionālā principa diskutēts jau iepriekš, pagājušajā nedēļā atzina izglītības ministre Ilga Šuplinska. Otrdien Ministru kabinets diskutēja par šo iespēju, pieņemot konceptuālu lēmumu, ka no 22.februāra mācības klātienē varētu atsākt pirmo četru klašu skolēni tajās pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar “Covid-19” ir zemāka par 200 saslimušajiem uz simt tūkstošiem iedzīvotāju. Zināms, ka šonedēļ tam atbilst 20 pašvaldības, taču arī pie šīs galvenās prasības valdība pieļauj vēl kādus papildu nosacījumus. Konkrētu šī plāna iedzīvināšanas apveidu ieraudzīsim tikai pēc ceturtdien, 18.februārī, paredzētās valdības sēdes.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *