Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Pie Raiskuma skolas piestās biežāk

Mairita Kaņepe
08:33
12.09.2017
19
Raiskuma Laukums 1

Vietējās teritorijas sakārtošana tā, lai pakalpojumi pieejami labākā līmenī, lai tos var saņemt plašāka sabiedrība – tāds bija raiskumiešu mērķis, labiekārtojot internātskolas apkārtni.

Paveikto Raiskuma internātpamatskolas – rehabilitācijas centra pagalmā un skolas sporta laukumā Pārgaujas novada ļaudis novērtēja vēl pirms mācību gada. Vasarā skolas jaunās iespējas sporta laukumā izmēģināja nometņu dalībnieki. Augusta beigās uz novada Sporta svētkiem pie skolas Raiskumā bija gaidīti Stalbes, Straupes un Raiskuma pagasta ļaudis. Pārmaiņas ierastajā skolas vidē šo pirmdien, 4. septembrī, sākoties jaunajam mācību gadam, novērtēja arī internātskolas 99 audzēkņi un viņu vecāki.

”Esam ar skolas direktori Helī Opincāni izcīnījušas Eiropas Savienības finansiāli atbalstītu projektu, tagad sporta laukumā ir seši trenažieri, bet laukums pie skolas nobruģēts,” stāsta mācību iestādes lietvede Daiga Hofmane. Viņas atbildībā bija projekta dokumentācijas sagatavošana un noformēšana līdz vissīkākajai niansei, aprēķini par materiālu iegādi un uzstādīšanas darbiem.

Tagad ikvienam Raiskumā redzams, ka ceļa gabals uz skolu un uzbrauktuves pie skolas atjaunotas. Braucot pa lielceļu caur Raiskumu, redzami āra trenažieri. Helī Opincāne stāsta, ka tos vasarā pamanījuši ne tikai vietējie ļaudis, arī atpūtnieki no ezera krastā esošā atpūtas kompleksa “Apaļkalns”. “Braucot ar divriteņiem pa Raiskumu, arī atpūtnieki ir piestājuši, lai izvingrinātos āra trenažieros. Tātad cilvēki jau pamanījuši un novērtē. Ceram, ka šos trenažierus lietos saudzīgi,” saka H.Opincāne, uzsverot, ka internātskolas plašā apkārtne nav slēgta teritorija.

Pārgaujas novada pašvaldība bija projekta iesniedzēja Cēsu Lauku partnerības un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izsludinātajā konkursā. Izvietojot trenažierus spēka vingrinājumiem brīvā dabā, ievērotas Pārgaujas novada iedzīvotāju intereses, ne tikai skolas vajadzības. Pirms tam iedzīvotāju aptaujā gūta pārliecība, ka, uzlabojot sporta laukuma aprīkojumu, un šoreiz tie ir āra trenažieri, radītas iespējas fiziskus vingrinājumus veikt dažāda vecuma cilvēkiem. Trenažieri piemēroti bērniem, sākot no astoņiem gadiem, un tos der iemēģināt arī cilvēkiem cienījamos gados, protams, atbilstoši savām spējām.

Pie internātskolas izvietotie trenažieri ir piemēroti plecu, roku, krūšu un muguras augšdaļas, kāju un citu muskuļu attīstīšanai un stiprināšanai.

Jau šovasar tie sākuši kalpot vispārējās fiziskās formas uzlabošanai, nepareizas stājas profilaksei un koriģēšanai ikvienam, kam rūp veselība. Tas iepaticies gan Rīgas bērniem vasaras nometnes laikā, gan jauniešiem, kas gatavojušies pedagoģiskajam darbam Latvijas skolās kā “Iespējamās misijas” skolotāji.

Nobruģēta uzbrauktuve pie izglītības iestādes Raiskumā, līdzās ēkai labiekārtotais automašīnu stāvlaukums sācis kalpot internātskolas bērniem ar īpašām vajadzībām, viņu vecākiem un skolas darbiniekiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
34

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
41

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
62

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
76

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
101
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi