Raksti

Skolās

Mazsalacas un Naukšēnu novadu vadītāji apšauba, ka skolēni brauktu mācīties uz Rūjienu

Gan Mazsalacas, gan Naukšēnu novada domes vadītāji apšauba, vai jaunieši no viņu novadiem dotos apgūt vidējo izglītību uz Rūjienas vidusskolu, norādot, ka līdz šim neviens skolēns turp mācīties nav devies. Skolēniem no Naukšēniem un Mazsalacas doties uz Rūjienas vidusskolu ieteikts pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”, pamatojoties uz to, ka skolai ir jauna multifunkcionālā halle un gana augsts obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss – 49,3%.

Tiesa, Mazsalacas vidusskolā tas ir krietni augstāks – 63,8% – tomēr autori skolu ieteikuši reorganizēt, balstoties uz to, ka skola ir pārāk maza un tai tuvumā ir citas skolas gan Valmierā, gan Rūjienā.

Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis (Mazsalacas novadam) norāda, ka vidusskolas reorganizācija varētu novest pie tā, ka lauki palikt tukšāki, bet pilsētas – blīvākas, saasinot problēmu ar dzīvokļu trūkumu. Rokpelnis uzskata, ka vecāki, vēlot savām atvasēm labāku izglītību, pārceltos prom no laukiem, jo attālumu izbraukšana līdz pilsētai vai dzīvošanas nodrošināšana jaunietim ģimenēm varētu radīt finansiālo slogu.

Rokpelnis atzīst, ka no Mazsalacas novada ir jaunieši, kas vidējo izglītību meklē citur, taču tie vienmēr ir tādi, kuri citur mācās kādā novirzienā vai vidusskolas posmā papildus apgūst arī profesiju. Jaunieši, kas mācās pilsētā, lielākoties arī dzīvo tur, vai nu pie radiem, vai dienesta viesnīcās.

Arī Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments (Sarma) atzīst, ka daži skolēni dodas mācīties uz kādu no Valmieras ģimnāzijām, bet norāda, ka tur ir savādāki apstākļi, piemēram, vairāk talantīgu skolēnu. Naukšēnu vidusskola ar Valmieras rādītājiem nevar sacensties, tomēr tā nestrādā slikti un tā ir vienlīdz laba kā Rūjienas vidusskola.

“Ja slēdzam vidusskolu, te paliks cilvēki ar pamatskolas izglītību,” uzskata Naukšēnu novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Zuments.

Zuments ir skeptiski noskaņots par to, vai jauniešu no Naukšēniem brauktu iegūt vidusskolas izglītību uz Valmieru vai kādu profesionālo vidusskolu. Jaunieši, kuri novadā pabeidz vidusskolu, ne vienmēr arī dodas iegūt augstāko izglītību. Priekšsēdētājs norāda, ka ne visi lauku jaunieši ir augstākās izglītības ieguvēji, un min, ka novadam ir nepieciešami ne tikai skolotāji, uzņēmēji, bet arī vienkāršā darba darītāji.

Pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” autoriem Zuments pārmet to, ka tas ir sarakstīts atrauti no realitātes un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem iesaka doties uz reģioniem, lai redzētu, kāda tur ir reālā situācija.

Savukārt Rokpelnis ir kritisks par to, kā klasē ar 30 bērniem būs iespējams nodrošināt individuālu pieeju un kompetenču izglītības īstenošanu, un norāda, ka pirms pāris mēnešiem sanāksmē Mārupē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) nav spējis atbildēt, kā ideja par papildus pedagogu lielajām klasēm ar trīsdesmit bērniem atšķiras no divām piecpadsmit bērnu klasēm ar vienu skolotāju katrai.

Jau ziņots, ka pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” autori no esošajām piecām Valmieras ģimnāzijām un vidusskolām pašvaldībai iesaka reorganizēt vienu no tām.

Pētnieki norāda, ka nepietiekams sekmju līmenis ir divās skolas – Valmieras 2.vidusskolā, kur OCE indekss ir 30,5%, un Valmieras 5.vidusskolā ar OCE indeksu 35,8%, tādēļ būtu jāapsver iespēja reorganizēt kādu no šīm skolām, ļaujot jauniešiem vidusskolas posmā iekļauties kādā no pārējām izglītības iestādēm.

Pētnieku secinājums izriet no tā, ka par spīti skolēnu pieplūdumam pilsētai no blakus novadiem, tas neatsver iedzīvotāju skaita samazinājumu pašā pilsētā.

Tomēr potenciālo skolēnu skaitu Valmierā varētu palielināt līdz 895, Valmieras skolām uzņemot jauniešus no Strenču, Mazsalacas un Alojas novadiem, kuru vidusskolas ieteikts reorganizēt, jo vidusskolas posmā ir nepietiekams audzēkņu skaits. Strenču un Staiceles vidusskolas šo procesu ir uzsākušas, taču pētnieki to iesaka darīt arī Mazsalacas vidusskolai par spīti 63,9% OCE indeksā, jo skola ir pārāk maza un citas skolas tai ir pietiekami tuvu.

10 skolēni no Mazsalacas varētu doties uz 45 kilometrus tālo Valmieru, savukārt pārējie uz 19 kilometrus attālo Rūjienas vidusskolu, ko iesacīts saglabāt un attīstīt, jo tai ir jauna multifunkcionālā halle, 49,3% augsts OCE indekss un 117 potenciālo vidusskolēni, ieskaitot jauniešus no Mazsalacas un Naukšēniem, kur arī ieteikts reorganizēt vidusskolu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *