Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

“Latvijas skolas somas” iespējas arī attālinātajās mācībās

Līga Salnite
18:05
04.05.2021
3

Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” aktivitātes, kas vēl pirms pandēmijas bija tikai klātienē apmeklējami notikumi, šajā laikā pilnībā pārcēlušies virtuālajā vidē. Arī mūspuses skolas ar entuziasmu turpina izmantot šo jaunās personības vispusīgi attīstošo norišu piedāvājumu – kaut attālināti, tomēr kopā noskatīties izrādes, ieklausīties koncertlekcijās vai ar klasi doties muzeja virtuālā apmeklējumā.

Par to, ka kultūrizglītojošie notikumi ir “iemācījušies” ceļu pie skolēniem, liecina arī mūspuses izglītības iestāžu regulāri ziņotais tīmekļvietnēs un soci­ālo mediju kontos.
“Druva”, attālināto mācību laikā intervējot vēsturiskā Cēsu rajona izglītības iestāžu vadītājus, nereti sadzirdējusi, ka tieši “Skolas somas” programma pedagogiem palīdzējusi padarīt mācības ekrānā saistošas un daudzpusīgas. Tāpat neseni ieraksti skolu oficiālajos sociālo mediju kontos liecina par aktīvu dalību kultūrizglītojošajā programmā. Tā, piemēram, Lī­gatnes novada Jauno Līderu vidusskolas vēstures skolotāja Dzintra Upīte nedēļas sākumā ziņojusi par divu klašu skolēnu iespaidiem un secinājumiem pēc tiešsaistes muzejpedagoģiskajām nodarbībām. Aprīļa vidū septītklasnieki virtuālā nodarbībā “Lidojošo ezeru teikas: pasaka vai vēstures avots” uzzinājuši, ka tieši teikas par lidojošajiem ezeriem iedvesmojušas arheologu Jāni Apalu pārbaudīt, ko folklora slēpj. Tā atklāti desmit ezeri, kuros bija ezerpiļu paliekas, visbagātākos atradumus ieraugot Āraišu ezerā. Pēc uzklausītā audzēkņi strādājuši grupās, analizējuši informāciju, vērtējuši un noslēgumā arī izteikuši savus secinājumus, kopīgi vērtējot, ka “teikās savijies re­ālais un nereālais, tāpēc tās daļēji var izmantot kā vēstures avotu”. Savukārt 8.klases audzēkņi tiešsaistē klausījušies nodarbību “Āraišu ezerpils. Jautājumu tikpat, cik atbilžu”, tuvāk iepazīstot ikdienas dzīvi ezerpilī 8.-10.gadsimtā. Kopīgiem spēkiem meklētas atbildes par Āraišu ezerpils atklāšanu, tās pastāvēšanas laiku, senajām ēkām, darbiem, ēdienu, apģērbu, kā arī noskaidrota daudzu vārdu nozīme: kas ir dzeinis, vamzis, sietavas, krijas. Noslēgumā jauniešiem bijusi iespēja jaunās zināšanas pārbaudīt viktorīnā.
Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija (DACVĢ) aizvadītajā nedēļā vēstīja, ka, izmantojot kultūrizglītojošās programmas piedāvājumu, 7.klašu skolēni nupat piedalījušies Liepājas teātra organizētajā mācību izrādē “Kā top teātris?”. Virtuālā pasākuma laikā aktieri atraktīvā veidā iepazīstinājuši proģimnāzistus ar izrāžu veidošanas aizkulisēm, kā arī akcentējuši to cilvēku lomu un pienākumus, kuri ne vienmēr ir redzami uz skatuves, tomēr bez kuriem izrāžu radīšanā nekādi neiztikt.

Arī Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) mācībspēki uzteic “Skolas somas” ienākšanu izglītības procesā kā lielisku instrumentu kvalitātes celšanā. Kā viens no spilgtākajiem šī semestra pārdzīvojumiem bijusi abiturientiem rastā iespēja piedalīties iepriekš nebijušā kultūras piedzīvojumā. Proti, janvāra nogalē 12.a klases audzēkņi katrs savā telefonā varējuši piekļūt teātra grupas “Kvadrifons” klau­sām­izrādei “Rolanda dziesma”. Izrāde nenorit greznā zālē un ne pat caur ekrānu, bet paša klausītāja izvēlētā vidē, dzirdot lugas vēstījumu kā telefonsarunu, turklāt vēl ar izvēles iespējām notikumu attīstībā. CVĢ tīmekļvietnē publiskotās jauniešu atsauksmes paver jau ļoti interesantu jaunās paaudzes spektru intelektuālajās un estētiskajās prasībās pret mūsdienu kultūras notikumiem – viedokļi ir krasi pretrunīgi, bet lielākoties izvērsti un pamatoti argumentēti.
Pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienas, 4.maija svētkiem, “Latvijas Skolas somas” komanda izveidojusi un nule publiskojusi digitālo kultūras norišu izlasi, kas svētku laikā tematiski varētu iekļauties mācību un audzināšanas darbā, vienlaikus sniedzot jaunu pieredzi kultūras jomā.

“Skolas soma” ir valsts kultūr­izglītības programma, kas tapa kā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 tūkstošiem bērnu un jauniešu Latvijā, tās mērķis bija nodrošināt katram skolēnam iespēju vismaz reizi semestrī iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs. Programmas vadītāji, aprīlī ziņojot par programmas aktualitātēm un piedāvājot pedagogiem digitālo kultūras norišu izlasi šim mēnesim, ar gandarījumu atklājuši, ka “tiešsaistes un digitālās kultūras norises tiek izmantotas tikpat aktīvi, cik klātienes norises pirms “Covid-19” pandēmijas radītajiem ierobežojumiem”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
43

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
48

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
62

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
76

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
102
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
30
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi