Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Jauns pavērsiens Eiropas profesionālajā izglītībā

Baiba Vahere
13:50
11.10.2017
6

Smiltenes tehnikumā šobrīd notiek pēdējie priekšdarbi “Erasmus+” stratēģiskās partnerības projekta dalībnieku uzņemšanai un jauna veterināmedicīnas mācību moduļa testēšanai. 22. oktobrī skolā ieradīsies jaunieši no Čehijas, Francijas un Igaunijas, lai kopā ar Smiltenes tehnikuma audzēkņiem piedalītos Eiropā līdz šim nerealizēta projekta testēšanā. Projekta dalībniekiem plānots trīs nedēļu laikā apgūt izglītības moduli “Veterinārārsta asistenta pienākumi suņu/kaķu kastrācijas laikā”. Kursa noslēgumā jaunieši saņems sertifikātu, kas pavērs iespēju uzreiz sākt strādāt un iemācīto praktizēt dzīvē.

Mācības notiks ļoti intensīvi, angļu valodā, izmantojot veterināro priekšmetu skolotāju sagatavotās mācību grāmatas, darba lapas un prezentācijas. Praktiskās nodarbības – suņu/kaķu kastrācijas operācijas notiks skolas veterinārajā mācību klīnikā.

Jaunais projekts, kura realizēšanai Smiltenes tehnikuma projektu vadītāja Inguna Avota, skolas veterināro priekšmetu skolotāji un sadarbības partneri no Francijas, Čehijas un Igaunijas intensīvi gatavojas vairāk nekā gadu, būs būtisks pagrieziena punkts visā Eiropas profesionālajā izglītībā.  “Šādi moduļi paver iespēju mācīties vienādā kvalitātē visās Eiropas valstīs,” savu viedokli pauž tehnikuma direktors Andris Miezītis.

“Jaunieši un viņu potenciālie darba devēji šādu piedāvājumu gaida jau gadiem,” atzīst skolas projektu vadītāja Inguna Avota.  Ne visiem ir laiks un iespēja veltīt mācībām četrus gadus. Visā Eiropā daudz runājam par darba vidē balstītu izglītību, par to, kā jauniešiem nodrošināt iespēju ātri atrast savu vietu darba tirgū. Jaunais veterinārmedicīnas modulis ir pirmie soļi pretī šai iecerei.”

Līdz šim zināšanas un prasmes, ko piedāvā apgūt minētais mācību modulis, bija ietverts veterinārmedicīnas mācību programmā. Mācību laiks jauniešiem ar pamata izglītību – četri gadi, vidusskolu absolventiem – pusotrs gads.

Stratēģiskās partnerības projekta ietvaros astoņi audzēkņi no Čehijas, Francijas, Latvijas un Igaunijas (no katras dalībvalsts – divi) Latvijā apgūs pamata zināšanas par suņu /kaķu kastrāciju, Francijā – prasmes, kas nepieciešamas darbā ar eksotiskajiem dzīvniekiem, Igaunijā – pamatiemaņas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu zirgu labturību. Pats galvenais – jaunietis, mācību noslēgumā iegūstot izglītību apliecinošu dokumentu – sertifikātu,savas zināšanas uzreiz varēs izmantot darbā. Pēc tam šīs prasmes  var papildināt ikvienā no projektā iesaistītajām dalībvalstīm. Jo vairāk moduļu apgūts, jo daudzpusīgas iespējas mūsdienu mainīgajā darba tirgū.

Smiltenes tehnikuma projektu vadītāja Inguna Avota pārliecināta – nākotnē šādi mācību moduļi, kas piedāvās cilvēkiem konkrētajā jomā apgūt zināmas prasmes arī bez priekšzināšanām un uzreiz sākt strādāt, kļūs aizvien populārāki.” Daudzi veterinārārsti būs tikai priecīgi, ja viņiem kastrācijas operācijās, kas veterinārajās klīnikās ir viena no pieprasītākajām ķirurģiskajām manipulācijām, būs palīgi.

Kursu noslēgumā projekta dalībnieki vērtēs, vai jaunais mācību modulis spēj nodrošināt efektīvu zināšanu apguvi tik īsā laikā un kopīgi lems, kas nepieciešams, lai to pilnveidotu un panāktu optimālo rezultātu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
10

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
30

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
61

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
72

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
100
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi