Raksti

Skolās

Jaunpiebalgas pieredze attālinātajās mācībās

Jaunpiebalgā ir gan vidusskola, gan Mūzikas un mākslas skola, kurās tāpat kā citviet līdz ar ārkārtējo situāciju pedagogiem un audzēkņiem bija jārod risinājumi, kā mācīties attālināti.

Reizē pedagoģe un mamma

Ieva Ciekurzne ir Jaunpiebal­gas vidusskolas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā, kā arī trīs bērnu mamma. Viņa teic, ka pedagogu bērni mācās paši, jo tajā laikā, kad mamma sazinās ar skolēniem, bērni patstāvīgi mācās: “Arī trešklasniece, kura mācās arī mūzikas skolā, pati sagatavojas tiešsaistes nodarbībām un izdara visu, lai tās varētu notikt. Es kā mamma bērniem palīdzu no rīta piecelties un saplānot dienu.”
Ieva Ciekurzne ir arī 7. klases audzinātāja, kā arī māca matemātiku. Pedagoģe teic, ka sākotnēji visgrūtāk bijis saprast, kādā apjomā nodrošināt mācības, lai bērniem nebūtu par daudz un reizē varētu apgūt nepieciešamo. Visgrūtākais, protams, bijis sākums – vakarā mierīgi aizej uz mājām, bet nākamajā dienā bērni uz skolu vairs nedrīkstēja nākt. Tagad vēl liels jautājums, vai devītās klases beidzējiem varēs notikt izlaidums, bet tas ir nozīmīgs notikums skolēnu dzīvē.

Skolotāja atzīst, ka sagatavot nodarbības, skaidrojot jauno tēmu, veidojot uzdevumu paraugus un parādot, kā pa soļiem jāveic uzdevums, grūtības nesagādā, un vērtē, ka sarežģītāk ir tiem pedagogiem, kuriem jāpasniedz vairāki priekšmeti dažādās klasēs. “Arī skolotājiem jāsaplāno savs dienas ritms, lai visa diena nepaietu ar skolas darbiem vai atbildot uz visu saņemto. Ja audzēkņi izpildītos darbus atsūta dienā, varu atbildēt uzreiz, ja vakarā, tad atbildu, kad esmu pie datora. Es rēķinos, ka ģimenēs jāsadala tehnoloģijas, visi nevar uzreiz no rīta visu izpildīt, tad pilda un sūta vakarā.”

Ieva Ciekurzne novērtē iespēju strādāt no mājām: “Esam visi kopā, pēc mācībām ar bērniem ejam ārā, braucam ar riteņiem, spēlējam galda spēles, dēls atceras arī spēles, ko pirmsskolas izglītības iestādē spēlējis, tad tās izspēlējam ģimenē. Šobrīd ritms ir mierīgāks un nesteidzīgāks, var padomāt par vērtībām, kas ir svarīgākās, cik nozīmīgi ir būt kopā ar savējiem. Lai arī katrs mācāmies un strādājam, varam būt kopā, jebkurā brīdī aprunāties, paši plānot savu dienu.”

Lai arī attālināto mācību sagatavošana radījusi sagurumu, Ieva ir priecīga, ka ir darbs, tas ir ļoti svarīgi: “ Pedagogi darbā ir ar sirdi un dvēseli Mums ir būtiski, ka varam turpināt bērniem sniegt izglītību, bet svarīgi just atbalstu un neizdegt. Esmu ļoti pateicīga savai ģimenei par atbalstu un vēlos arī lielu paldies teikt skolas pedagogiem par ieguldīto darbu un skolēniem par aktīvo iesaisti mācību procesā, esmu ļoti gandarīta un lepojos.”

Skolēna ieguvums – pats plāno nodarbības laiku

Krista Marta Kundrate mācās Jaunpiebalgas vidusskolas 11. klasē. Meitene, uzzinot, ka būs jāmācās attālināti, domājusi, kā tas vispār notiks, tomēr jau pirmā nedēļa bijusi aizraujoša, jo skolotāji bija sarūpējuši interesantus uzdevumus. Grūtākais bijis saprast, kā izveidot mācību ritmu, esot mājās. Krista sev par pārsteigumu ievērojusi, ka visraitāk mācības padodas no rīta un vakarā, bet dienas vidū koncentrēties esot grūtāk. Vēl skolniece secinājusi: “Ja jaunā viela izklāstīta tikai teorētiski, to grūtāk apgūt, bet, ja skolotājs ir sagatavojis arī video, kur to paskaidro, ir vieglāk saprotams un apgūstams.” Taču piemēram, informātika, kur jā­strādā ar programmēšanu un sarežģītākām programmām, kas mājās nav pieejamas, nepieciešami citi risinājumi, kā apgūt priekšmetu.

Skolniece atzīst, ka diena paiet ļoti ātri, pat ātrāk nekā tad, kad bija jāiet uz skolu. Sākumā izmantojusi iespēju no rīta ilgāk pagulēt, bet sapratusi, ka diena beidzas tik ātri, tādēļ tomēr jāceļas laikus. Nu ir izveidojies savs ritms: “Tagad katram priekšmetam varu veltīt tik laika, cik man vajag. Nav stundas ierobežojuma kā skolā, varu mierīgi un rūpīgi visu izdarīt.”

Kristai žēl, ka nenotiek ierastās sporta nodarbības, ka trūkst klases biedru satikšanas: “Vidus­skolā esam kā maza ģimene. Mums ir sava “WhatsApp” grupa, kurā varam sazināties, uzzināt, kā katram iet, vaicāt, ko nesaprotam. Matemātikas skolotāja izveidojusi arī digitālo rīku, kurā redzam katra izpildītos uzdevumus, var salīdzināt, mācīties.” Lai gan skolotājiem var rakstīt un zvanīt, Krista atzīst, ka vieglāk un ierastāk bija komunicēt, kad varēja runāt aci pret aci.

Kontaktstundas ir neatsveramas, bet mācīties var

Inga Eihentāle, Jaunpiebalgas Mūzikas skolas klavierskolotāja, atceras – kad tika paziņots, ka mācības būs attālināti, prātā veidojās shēma: “Uzreiz sapratu, tā kā bērni ar tehnoloģijām ir uz “tu”, viņi varēs gan paši veikt ierakstus, gan saņemt ierakstus un notis. Savukārt es, saņemot ierakstu, atzīmēju, kur ir kļūdiņas, ko nepieciešams izlabot, un, lai būtu vieglāk uztvert, nofilmēju nelielus video paraudziņus. Varam strādāt gan tiešsaistes stundās, gan ar ierakstu palīdzību, tad bērni var brīvāk plānot dienu un nav jāgaida konkrēts laiks, lai sazinātos ar skolotāju. Vecāki ir bērnu lielais atbalsts, jo katram reiz uznāk nogurums un uzmundrinājums ir svarīgs.”

Mūzikas pedagoģe vērtē, lai gan šāda mācīšanās neatsver kontaktstundas un visu attālināti nav iespējams apgūt, tomēr strādāt ar ritmu, notīm, instrumentspēli ir iespējams: “Cik tālu kvalitātes līmenī tiksim, to varēsim novērtēt ar laiku. Bet prieks, ka bērniem patīk mācīties arī šādi. Mazajiem gan vienkāršāk, viņiem saprotamā valodā skaidroju notis, kā veidot ritmisko zīmējumu, gan atgādinu, kā spēlējot pareizi turēt rokas. Ar lielajiem jau vairākus gadus esam kopīgi strādājuši, iepazinuši viens otru, tāpēc pēc tā, kā skolēns spēlē instrumentu, zinu, vai viņš ir labā omā. Tāpat viņi viegli uztver un saprot manus komentārus, jo zina, par ko runāju.” Mūzikas skolotāja atzīst, ka viņai iepriekš bijusi iekšēja pretestība tehnoloģijām, ka tās ir tik svarīgā lomā, jo tehnika nevar iedot to, ko tieša saskarsme. Tagad dzīve parāda, ka skolotājam arvien jābūt inovatīvam, spējīgam izmantot dažādas tehnoloģijas.

Arī Ingas Eihentāles jaunākā meita, kura mācās ceturtajā klasē, līdz šim nelabprāt izmantoja skārienjutīgo telefonu un datoru, tāpēc laiks pie šīm ierīcēm ir izaicinājums. Inga palīdz meitai saplānot laiku, lai visu var pagūt, turklāt viņai gribas, lai bērns visu pilnībā izpratis: “Tāpēc kopumā mācīšanās iznāk ilgāka nekā iepriekš, bet tas atkarīgs arī no katra bērna, cik lielā mērā apgūstamo vielu viņš grib saprast.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *