Raksti

Skolās

Izlaidums vidzemnieku mūzikas vidusskolā

Simtgades stipendiāte. A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas absolvente Alise Gavare, viena no 2019. gada izlaiduma izcilniecēm, klarnetes spēles konkursu vairākkārtēja laureāte.
Foto: Edgars Jonaitis

Šodien A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sāk topošo vidusskolēnu uzņemšanu. Saņemti vairāk nekā divdesmit iesniegumi ar vēlmi iestāties mūzikas vidusskolā Cēsīs, bet tas iespējams, ja, mācoties bērnu mūzikas skolā kādā no pilsētām vai pagastiem, cītīgi apgūti mūzikas pamati.

Ilze Vadze, mūzikas vidusskolas direktora vietniece mācību darbā, “Druvai” pastāstīja, ka vidusskolā 2019. gada izlaidums ir slavēšanas vērts. Divi absolventi profesijas eksāmenā saņēmuši visaugstāko vērtējumu – desmit balles. “Skolas absolvēšanas eksāmenu, sauktu par kvalifikācijas eksāmenu, pieņem kompetenta žūrija. Tajā ierasti ir Mūzikas akadēmijas mācībspēki. Tie ir augstākās raudzes speciālisti, kuri pamana katru niansi,” skaidro Ilze Vadze.

Mūzikas vidusskolu ar visaugstāko profesionālo novērtējumu šajā izlaidumā pabeidza klarnetiste Alise Gavare. Katru gadu viņa ieguvusi arī uzvaras starptautiska mēroga un visai prestižos konkursos.

Augstāko vērtējumu profesionālajā eksāmenā saņēmusi flautiste Elza Liepiņa. “Eksāmena komisija par Elzas spēli teica ļoti atzinīgus vārdus,” stāsta Ilze Vadze un piebilst, ka starp šī gada absolventiem ir arī jaunieši, kuri kvalifikācijas eksāmenā saņēmuši deviņas balles. Pedagoģe par šī gada mūzikas vidusskolas 14 absolventiem teic, ka, iespējams, ne visi kļūs par profesionāliem mūziķiem, taču ikviens savā tālākajā profesionālajā dzīvē būs saistīts ar mūzikas jomu. “Tagad Kultūras akadēmijā ir populāra studiju programma, kura sagatavo darbam radošajās industrijās. Tātad skolas absolventiem tālākās mācības, visticamāk, būs saistītas ar kultūr­izglītību, ja vien tā nebūs tieši mūzikas joma. Radošās industrijas ir tik tuvas mūzikai,”atzīst I.Vadze.

2019. gada vasaras izlaidums A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā ir vēsturisks ar to, ka pirmo reizi sagatavoti deju pedagogi. Pirmajā izlaidumā gan tās ir tikai divas audzēknes. Viņu prasmes un zināšanas interesenti varēja ieraudzīt kvalifikācijas eksāmenā, kurš notika uz Vidzemes koncert­zāles lielās skatuves. Koncertā piedalījās arī paši pedagogi, kuri vada tautas, sporta, vēsturisko un dažādu laiku modes deju kolektīvus un kursus.

Jūnijā Mūzikas vidusskolu apmeklēja arī Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji. Viņi izvērtēja paveikto un izteica priekšlikumus Deju programmas tālākai pilnveidošanai.

Šovasar starp visu Latvijas vidusskolu un ģimnāziju absolventiem izraudzīti uzcītīgākie un talantīgākie skolēni, lai saņemtu valsts piešķirtu Simtgades stipendiju. Tā paredzēta profesionālai pilnveidei. No Mūzikas vidusskolas absolventu vidus to saņēmusi Alise Gavare. Izlaidumā jaunietei pasniedza finanšu ministra Jāņa Reira parakstītu dokumentu, ka stipendija būs 500 eiro liela.

Cēsu Mūzikas vidusskola ir sais­tīta ar vēl kādas stipendijas piešķiršanu. Tā ir skolas kādreizējā direktora Helmera Pavasara stipendija, kas paredzēta absolventam profesionālai pilnveidei pēc vidējās mācību iestādes beigšanas. H. Pavasara piemiņas fonda Anglijā stipendijas saņēmēju studijām pedagogi izraugās, novērtējot audzēkņu sekmes un sabiedrisko darbību. Šogad tā ir klavieru klases absolvente Elīza Apine. Vispārizglītojošos mācību priekšmetos Elīza saņēmusi augstākos vērtējumus.

Lai kļūtu par profesionālu mūziķi vai arī mūzikas pedagogu valsts akreditētā skolā, jābūt augstākajai izglītībai. Absolven­tiem Vidzemē būtu ļoti izdevīgi, ja mūzikas pedagoga darbam nepieciešamo izglītību arī varētu iegūt, esot tuvāk mājām. “Kādreiz tā notika, bet tagad tā vairs nav,” teic Ilze Vadze, pamatojot, kāpēc Cēsu un citu novadu skolu direktori velti vaicā pēc jaunajiem speciālistiem mūzikas stundām, kora stundām. “Mūzikas vidusskolai sen nav atvēlēts pienākums ievirzīt audzēkņus mūzikas pedagoģijā. Šādu programmu piedāvā Rīgā,” skaidro pedagoģe.

Vidusskolēni, kurus ieinteresējis darbs mūzikas pedagoģijā bērnudārzos vai sākumskolās, mācību laikā izmantojuši iespēju apmeklēt 72 stundu ilgus pedagoģijas kursus. Tos nerīko Mūzikas vidusskola. Jaunieši par kursiem maksājuši. Ja Cēsīs augstskolā varētu apgūt mūzikas pedagoga darbībai nepieciešamās zināšanas, tad Cēsu un apkārtējo novadu izglītības iestādes būtu ieguvējas. Pedagogu, kordiriģentu paaudžu maiņa varētu notikt līganāk. Iespējams, skolu kori neietu mazumā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *