Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Ieskats stilista un interjerista darba aizkulisēs

Druva
11:02
19.05.2010
4

Plašs kontaktu loks, savu ideju realizācija, nenormēts darba laiks, neregulāri ienākumi – tie ir tikai daži pieturas punkti stilista un interjerista profesijā, ko vieslekcijā Nītaures vidusskolā akcentēja bijušie cēsnieki – Dana Dombrovska un Mareks Dombrovskis.

Šīs profesijas bija ierindojušās Nītaures vidusskolēnu aptaujas populārāko trijniekā, tāpēc abi viesi sarunā ar jauniešiem viesa lielāku skaidrību par darba saturu, ļaujot uzzināt arī par profesijas aizkulisēm. Dana pastāstīja, ka stilists pēc izglītības bieži ir lietišķā dizaina speciālists, kas specializējies kādā no virzieniem, kuru vidū var būt vizāžists, garderobes stilists un citi amati. Viņa dalījās pieredzē, kā top stila lapas vai vāki Latvijas populārākajiem žurnāliem. Aiz glancētām bildēm, kurās varēja ielūkoties arī skolēni, slēpjas smags darbs. „Kad saņemu uzdevumu no žurnāla redaktores, vispirms domāju par stāstu un tikai tad meklēju vidi, modeli, fotogrāfu un pārējo komandu. Jārēķinās, ka apģērbu un aksesuāru piemeklēšana līdzinās ēzelīša pienākumiem,” smaida stiliste. „Esmu strādājusi arī pa naktīm, vairāk nekā desmit stundas uz kājām, ļoti dažādos apstākļos – lietū, vējā, jūrmalā vai purvā neatkarīgi no gada laika. Mans uzdevums ir mobilizēt visu komandu, lai būtu cerētais rezultāts.” Gandarījumu sniedz klienti, kas pilnībā uzticas, bet ir arī tādi, ar kuriem nākas diskutēt par to, kāds būs rezultāts.

Mareks akcentēja, ka Latvijā interjerista profesiju pietiekamā kvalitātē grūti iegūt, tāpēc bieži vispirms jāapgūst kāda konkrēta amata prasmes vai arhitekta iemaņas. Tomēr jāsaprot, ka par interjeristu nevar nosaukt cilvēku, kurš prot skaisti piekārt aizkarus vai izvietot mēbeles telpā. „Tas ir dekorators, jo interjeristam ir jādomā par visu – sākot ar kontakta dakšas atrašanās vietu līdz pat apdares materiāliem, mēbelēm, krāsām. Galvenais ir funkcionalitāte, nevis tavs radošais lidojums,” uzsvēra interjera arhitekts. Viņš arī parādīja, kā ar datorprogrammas palīdzību pirms projekta uzsākšanas kopā ar klientu var digitāli izstaigāt telpas, tomēr atgādināja, ka, par spīti tehnoloģijām, profesijā nepieciešamās prasmes ir zīmēšana, rasēšana un kompozīcijas izjūta.

Sarunā bija jūtams, ka abi viesi savu darbu mīl un ir īsti entuziasti. „Man pašai šķiet, ka dzīvoju, nevis strādāju, tāpēc neskaitu darbam veltītās stundas,” atzina Dana, savukārt Mareks neslēpa, ka radošs darbs pārņem visu dzīvi un dažkārt darba laiks nebeidzas arī vairākas dienas, bet īstā iedvesma var nākt arī atvaļinājuma laikā. Savukārt ienākumu līmenis mēdz būt svārstīgs, jo tas atkarīgs no pasūtījumiem un klientiem.

Zane Siksnāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
34

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
41

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
62

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
76

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
100
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi