Raksti

Skolās

Ekoskolu Rīcības dienās aktivizējas 10 mūspuses izglītības iestādes

Jāsaņem drosme pajautāt. Rāmuļu pamatskolas piektās klases skolniece Emīlija Pētersone (no kreisās) un sestās klases audzēkne Marta Anete Ņevečorova veic aptauju iestādes teritorijā par ikdienas ceļā iztērētās degvielas apmēriem.
Foto: no albuma

Jau astoto gadu Latvijā norit starptautiskā kampaņa ar skaļo nosaukumu “Ekoskolu Rīcības dienas” (Global Action Days). Šogad savu artavu kāda vides jautājuma izpētē, kā arī vietējās kopienas izglītošanā sniedz arī desmit izglītības iestādes no vēsturiskā Cēsu rajona.

Ekoskolas katru gadu aicinātas piedalīties nedēļu ilgā starptautiskā kampaņā, kuras uzdevums ir caur šīm eko-domāšanas taku ieminušajām skolām uzrunāt vietējo sabiedrību un vērst tās uzmanību uz nozīmīgām vides problēmām, kā arī mudināt ikvienu konkrētām darbībām, kas var palīdzēt jau apzinātās problēmas mazināt. Kampaņas koordinators Vides izglītības fonds (VIF) arī atzīmējis mērķi padarīt šādas tematiskās dienas par nacionālu vērtību, uzsverot tieši bērnu un jauniešu rosināto pārmaiņu nozīmīgumu. Tādējādi soli pa solim arī cerēts motivēt vecākus un pārējo sabiedrību šādās pārmaiņās aktīvi iesaistīties.

Rīcības dienas ar saukli “Labie darbi planētai!” iesākās šajā pirmdienā, un katra skola sev izvirzīto mērķi centīsies īstenot līdz nedēļas beigām. VIF kontā sociālo tīklu vietnē “Facebook”, atklājot Rīcības dienu īpašo nedēļu, norādīts, ka kopumā Latvijā pasākumus pieteikušas 150 izglītības iestādes, kuras dalībai reģistrējušas 4400 pedagogus un 40 tūkstošus skolēnu un pirmsskolēnu. No vēsturiskā Cēsu rajona aktivitātes pieteikušas četras Cēsu novada izglītības iestādes (Cēsu 1.pamatskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, Līvu pirmsskolas izglītības iestāde un Rāmuļu pamatskola), trīs no Priekuļu novada (Priekuļu vidusskola, Liepas pamatskola un Jāņmuižas bērnudārzs), abas Pārgaujas novada skolas, kā arī Amatas novada Amatas pamatskola.

Rīcības dienās skolām tiek ieteiktas tēmas, par kurām pēc saviem ieskatiem rīkot izglītojošus un interaktīvus pasākumus. Galvenais mērķis – piedāvāt risinājumus, kā ikvienam ar vietēja mēroga rīcību iespējams iesaistīties globālās problēmas risināšanā. Kā rodams VIF sagatavotajos materiālos, šī gada Rīcības dienu ieteicamie tematiskie virzieni ir: klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības izzušana un aprites ekonomikas principu ieviešana mūsu ikdienā. Vienlaikus gan izglītības iestādēm bijis atļauts pieteikt arī jebkādu citu iestādei un attiecīgajai kopienai aktuālu vides aizsardzības jautājumu, kas tomēr būtu saistīts ar globāliem vides aizsardzības izaicinājumiem.

Piemēram, Priekuļu novada Liepas pamatskola šogad lēmusi uzmanību vērst pārtikas atkritumu problemātikai. Ar devīzi “Dod pārtikai otru iespēju – samazini miskastes apetīti!” Liepas skolēni jau iesākuši apkopot informāciju par pārtikas atkritumu daudzumu vietējās mājsaimniecībās. Visas nedēļas laikā iecerēts, ka skolēni, kas drīkst mācīties klātienē, dalīs pagastā informatīvus bukletus un nodarbībās spēlēs interaktīvas spēles par pārtikas atkritumiem. Nedēļu noslēgs konkurss par labākajām pārpalikumu receptēm jeb ko pagatavot no tā, kas aizkavējies ledusskapī. Ekoskolu programmas koordinatore šajā skolā un dabas zinību skolotāja Sintija Soboļeva “Druvai” apliecināja, ka skolēni ar pasniedzējiem ir aizrāvušies šīs tēmas izzināšanā. Sākumklašu skolēni pēta, kuri pārtikas produkti visbiežāk un vislielākajos apjomos nonāk līdz atkritumu tvertnei, kā arī kopā ar vecākiem gatavo priekšlikumus šīs problēmas mazināšanai, savukārt vecākie audzēkņi gatavo informatīvus plakātus un kolāžas, lai tās izvietotu pirmā stāva logos un tādējādi ar šo vēstījumu sasniegtu ne tikai ģimenes, bet arī citus iedzīvotājus. Informatīvo bukletu dalīšanu ielās pašreizējajos epidemi­oloģiskajos apstākļos gan lemts atcelt.

Savukārt Rāmuļu pamatskolā šogad par vadmotīvu izvēlēts “Transports un tā ietekme uz vidi”. Iestādes ekoskolu programmas koordinatore, skolotāja Dace Zaļaiskalne “Druvai” paskaidroja, ka līdz ar izvēlēto tematu audzēkņi secīgos soļos veic padziļinātu šī jautājuma izpēti. Tas vienlaikus ietver dažādus starppriekš­metu uzdevumus – sākotnēji bērni kopīgi izstrādājuši anketas formu, tad dodas veikt aptauju, kur respondenti ir gan mācībspēki, gan citu audzēkņu vecāki. Tālāk no iegūtajiem datiem par mērotajiem kilometriem un iztērēto degvielu tiks rēķināts kaitīgo izmešu daudzums. D.Zaļaiskalne atzina, ka skolēniem sākotnēji visgrūtāk šķitis saņemties uzsākt sarunu. Lai arī skolas teritorijā, tomēr uzrunāt pieaugušos par tik nopietnu tēmu nav joka lieta. Arī vecāko klašu bērniem, kuri šo skolasbiedru vecāku aptaujāšanu veica telefoniski, tas bijis drosmes pārbaudījums, tomēr ar laiku pierasts. Iekļaujoties transporta, satiksmes drošības un arīdzan novembra mēneša patriotiskajā tematikā, skolēni paralēli arī izgatavojuši atstarotājus ar Latvijas karoga elementu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *