Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Ekoskolu popularitāte pieaug

Mairita Kaņepe
08:00
04.03.2019
4
Aboli Straupe 1

Pirms 25 gadiem pasaulē sākās jauns izglītības veids – ekoskolas programmas. Drīz vien tās sāka īstenot Latvijas skolās.

Latvija to vidū

Pieļaujams, ka pasaulē viens no efektīvākajiem vides izglītības modeļiem ir tieši ekoskolu programma. To īstenot vēlējušās daudzas izglītības iestādes nu jau vairāk nekā 60 valstīs, un Latvija ir starp tām. Latvijā ekoskolu programma ieguvusi ievērojamu popularitāti, jo nu darbojas jau vairāk nekā 200 izglītības iestādēs. Tās ir ne tikai skolas, arī pirmsskolas izglītības iestādes un augstskolas, kurās jauno paaudzi izglīto par dabai draudzīgu dzīvesveidu.

Mācību programmas no gada gadā tiek veidotas tā, lai iesaistītie skolēni aizrautos ar vides izglītību. Viņi saņem zināšanas, apgūst prasmes un apjauš, ka jau šeit un tagad spējīgi radīt pozitīvas pārmaiņas. Savā skolā, mājā, pagastā, pilsētā. Tātad bērni var paši veicināt pārmaiņas savā valstī un, lielākos mērogos domājot, rūpēties par planētu, uz kuras dzīvo.

Sacensību gars neatslābst ne brīdi

Latvijā ekoskolu programmas veidotāji pasniedz savu balvu tām mācību iestādēm, kas nesen pievienojušās un īsteno eko­skolu programmu. Balvas ceļā uz Zaļā karoga iegūšanu: Eko­skolas nosaukums un diploms.

Starptautisko Zaļā karoga balvu saņem tikai tās izglītības iestādes, kas ilgstošā laika posmā nodrošinājušas aktivitātes vides jomā.
Balvas skolām tiek piešķirtas uz vienu mācību gadu. Katru nākamo gadu tās atkal jānopelna ar darbu, organizējot jēgpilnus vides izglītības pasākumus. Prasība ir tāda, ka skolai jāprot iesaistīt arī apkārtējo sabiedrību, veicinot tās līdzdalību.

Žūrijas dalībnieki

Pirms piešķirt ekoskolas statusu, darbojas žūrija. Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņem jau augstākā žūrija – ekoskolu programmas Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un vēl citu valsts institūciju, kā arī nevalstisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pārstāvji.
Izglītības iestādēm, kas gatavas ikdienā strādāt pie vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, Vides izglītības fonds skolotājiem nodrošina metodisko materiālu. Fonds arī rīko regulāras mācības, un viens no tiem ir izglītības iestāžu pulcēšana Ziemas forumā. Tas šoziem notika Valmierā ar Valmieras paš­valdības atbalstu un ieinteresēja ne tikai skolēnus, arī pieaugušos, gan skolotājus, gan skolēnu ģimenes, kas vēlas izprast ar ekoloģiju saistītas zināšanas un prasmes.

Iegūst arī pašvaldības

Dalība Ekoskolu programmā ir ieguvums kā skolas kolektīvam, tā pašvaldībai. To Cēsu pusē pirmā pierādīja Amatas pagasta paš­valdība. Amatas pamatskola starp pirmajām Latvijā ieguva Zaļo karogu. Šobrīd lielu interesi par iedzīvotāju izglītošanu vides zinībās izrāda Priekuļu un Pārgaujas novadu pašvaldības. Ikviens bērnudārza audzēknis un novada skolēns bērniem saprotamā un interesantā veidā apgūst vienkāršākās prasmes. Tās pielietojot ikdienā, bērni, pusaudži un jaunieši pieņem to, ka līdzdalība dabas resursu saglabāšanā un atjaunošanā ir vajadzīga. Ekoskolu programmas ietvaros ne tikai skolotāji, arī pašvaldības, to iestāžu darbinieki īsteno mērķtiecīgi veidotas aktivitātes novada skolēniem un pieaugušajiem. Paši pašvaldību iestāžu darbinieki apgūst efektīvu apkārtējās vides pārvaldību.

Pārtikas atkritumu apzināšanās

Latvijā izmetam ap ceturto daļu no visas saražotās pārtikas. Līdz ar to izmetam pārāk daudz resursu, darba un naudas.

Pirms gada pamatskolu un vidusskolu skolēni bija aicināti iesaistīties Ekobalss akcijā, pievēršot lielāku uzmanību pārtikas atkritumiem arī savā skolā.
Aktīvo dalībnieku uzdevums bija kopā ar skolotāju vispirms izzināt, cik daudz pārtikas vienā dienā izmet atkritumos skolas ēdnīcā. Ārī to, cik nonāk kompostā, tiek atdots dzīvniekiem vai izmantots citādāk. To bija iespējams uzzināt, runājot ar ēdnīcas personālu, nosverot pārpalikumus. Kopējo izmestās pārtikas daudzumu skolēni izdalīja ar skolēnu skaitu, tā iegūstot pārtikas atkritumu daudzumu uz vienu skolēnu. To vajadzētu pareizināt ar 160 mācību gada dienām. Skolēni uzzināja atkritumu daudzumu vidēji uz vienu skolēnu visa mācību gada laikā. Parasti ekoskolās šis daudzums ir 50 – 70 grami uz cilvēku dienā jeb 8 – 11 kg gadā.

Skolās tapa visiem uzskatāmi atkritumu kalni. No kartona vai citiem otrreizējiem materiāliem audzēkņi izveidoja instalāciju, kas uzskatāmi parādīja visus pārtikas atkritumus, ko mācību gada laikā rada viens skolēns. Uz kalna bija redzams skaitlis par atkritumu daudzumu kilogramos. Tālāk jau varēja notikt fotoakcija pie atkritumu kalna. Konkursa rīkotāji deva uzdevumu fotogra- fējoties ar roku parādīt, par cik vēlētos samazināt savu personī-go pārtikas atkritumu kalnu nākotnē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
38

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
41

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
62

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
76

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
102
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi