Raksti

Skolās

Ekoskolu popularitāte pieaug

Ekostunda virtuvē. Straupes pamatskolas audzēkņi ekoprogrammas nodarbībā.
Foto: no skolas albuma

Pirms 25 gadiem pasaulē sākās jauns izglītības veids – ekoskolas programmas. Drīz vien tās sāka īstenot Latvijas skolās.\

Latvija to vidū

Pieļaujams, ka pasaulē viens no efektīvākajiem vides izglītības modeļiem ir tieši ekoskolu programma. To īstenot vēlējušās daudzas izglītības iestādes nu jau vairāk nekā 60 valstīs, un Latvija ir starp tām. Latvijā ekoskolu programma ieguvusi ievērojamu popularitāti, jo nu darbojas jau vairāk nekā 200 izglītības iestādēs. Tās ir ne tikai skolas, arī pirmsskolas izglītības iestādes un augstskolas, kurās jauno paaudzi izglīto par dabai draudzīgu dzīvesveidu.

Mācību programmas no gada gadā tiek veidotas tā, lai iesaistītie skolēni aizrautos ar vides izglītību. Viņi saņem zināšanas, apgūst prasmes un apjauš, ka jau šeit un tagad spējīgi radīt pozitīvas pārmaiņas. Savā skolā, mājā, pagastā, pilsētā. Tātad bērni var paši veicināt pārmaiņas savā valstī un, lielākos mērogos domājot, rūpēties par planētu, uz kuras dzīvo.

Sacensību gars neatslābst ne brīdi

Latvijā ekoskolu programmas veidotāji pasniedz savu balvu tām mācību iestādēm, kas nesen pievienojušās un īsteno eko­skolu programmu. Balvas ceļā uz Zaļā karoga iegūšanu: Eko­skolas nosaukums un diploms.

Starptautisko Zaļā karoga balvu saņem tikai tās izglītības iestādes, kas ilgstošā laika posmā nodrošinājušas aktivitātes vides jomā.
Balvas skolām tiek piešķirtas uz vienu mācību gadu. Katru nākamo gadu tās atkal jānopelna ar darbu, organizējot jēgpilnus vides izglītības pasākumus. Prasība ir tāda, ka skolai jāprot iesaistīt arī apkārtējo sabiedrību, veicinot tās līdzdalību.

Žūrijas dalībnieki

Pirms piešķirt ekoskolas statusu, darbojas žūrija. Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņem jau augstākā žūrija – ekoskolu programmas Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un vēl citu valsts institūciju, kā arī nevalstisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pārstāvji.
Izglītības iestādēm, kas gatavas ikdienā strādāt pie vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, Vides izglītības fonds skolotājiem nodrošina metodisko materiālu. Fonds arī rīko regulāras mācības, un viens no tiem ir izglītības iestāžu pulcēšana Ziemas forumā. Tas šoziem notika Valmierā ar Valmieras paš­valdības atbalstu un ieinteresēja ne tikai skolēnus, arī pieaugušos, gan skolotājus, gan skolēnu ģimenes, kas vēlas izprast ar ekoloģiju saistītas zināšanas un prasmes.

Iegūst arī pašvaldības

Dalība Ekoskolu programmā ir ieguvums kā skolas kolektīvam, tā pašvaldībai. To Cēsu pusē pirmā pierādīja Amatas pagasta paš­valdība. Amatas pamatskola starp pirmajām Latvijā ieguva Zaļo karogu. Šobrīd lielu interesi par iedzīvotāju izglītošanu vides zinībās izrāda Priekuļu un Pārgaujas novadu pašvaldības. Ikviens bērnudārza audzēknis un novada skolēns bērniem saprotamā un interesantā veidā apgūst vienkāršākās prasmes. Tās pielietojot ikdienā, bērni, pusaudži un jaunieši pieņem to, ka līdzdalība dabas resursu saglabāšanā un atjaunošanā ir vajadzīga. Ekoskolu programmas ietvaros ne tikai skolotāji, arī pašvaldības, to iestāžu darbinieki īsteno mērķtiecīgi veidotas aktivitātes novada skolēniem un pieaugušajiem. Paši pašvaldību iestāžu darbinieki apgūst efektīvu apkārtējās vides pārvaldību.

Pārtikas atkritumu apzināšanās

Latvijā izmetam ap ceturto daļu no visas saražotās pārtikas. Līdz ar to izmetam pārāk daudz resursu, darba un naudas.

Pirms gada pamatskolu un vidusskolu skolēni bija aicināti iesaistīties Ekobalss akcijā, pievēršot lielāku uzmanību pārtikas atkritumiem arī savā skolā.
Aktīvo dalībnieku uzdevums bija kopā ar skolotāju vispirms izzināt, cik daudz pārtikas vienā dienā izmet atkritumos skolas ēdnīcā. Ārī to, cik nonāk kompostā, tiek atdots dzīvniekiem vai izmantots citādāk. To bija iespējams uzzināt, runājot ar ēdnīcas personālu, nosverot pārpalikumus. Kopējo izmestās pārtikas daudzumu skolēni izdalīja ar skolēnu skaitu, tā iegūstot pārtikas atkritumu daudzumu uz vienu skolēnu. To vajadzētu pareizināt ar 160 mācību gada dienām. Skolēni uzzināja atkritumu daudzumu vidēji uz vienu skolēnu visa mācību gada laikā. Parasti ekoskolās šis daudzums ir 50 – 70 grami uz cilvēku dienā jeb 8 – 11 kg gadā.

Skolās tapa visiem uzskatāmi atkritumu kalni. No kartona vai citiem otrreizējiem materiāliem audzēkņi izveidoja instalāciju, kas uzskatāmi parādīja visus pārtikas atkritumus, ko mācību gada laikā rada viens skolēns. Uz kalna bija redzams skaitlis par atkritumu daudzumu kilogramos. Tālāk jau varēja notikt fotoakcija pie atkritumu kalna. Konkursa rīkotāji deva uzdevumu fotogra- fējoties ar roku parādīt, par cik vēlētos samazināt savu personī-go pārtikas atkritumu kalnu nākotnē.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *