Meža ielokā pāris kilometrus no Rozulas centra jau desmit gadus tukša stāv Rozulas skolas ēka. Visu šo laiku pašvaldība un arī rozulieši cerēja, ka tajā atgriezīsies dzīvība, ka būs kas vietējai sabiedrībai nozīmīgs.

Cienot rozuliešus un skolas nozīmi Rozulas kopienas dzīvē, cerot, ka ēku kādreiz atkal izdosies izmantot, pašvaldība visus šos gadus ir nodrošinājusi tās uzturēšanu – ierīkojusi apkures sistēmu, apsardzi, apkārtne vienmēr ir sakopta. Skola ziemā tiek apkurināta, algots viens darbinieks. Kopš 2010.gada īpašuma uzturēšanai pašvaldība ieguldījusi 106 034 eiro.
“Rozulieši ir aktīvi, paši veido savu sabiedrisko dzīvi. Rozulas tautas namam jāmaina jumts, jāatjauno fasāde. Kur šiem darbiem atrast naudu? Jāvērtē, cik esam gatavi ieguldīt tukšā ēkā,” saka Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents un uzsver, ka pēc skolas slēgšanas pašvaldība sakārtoja apkures sistēmu, ir arī izstrādāts projekts ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanai.

Par to, kā izmantot Rozulas skolas ēku, spriests un runāts visus šos gadus, taču pašvaldības iespējas ir tādas, kādas ir. “Ēka tika piedāvāta nevalstiskajām organizācijām, jo būtu iespēja darboties. Taču attālums no Rozulas, tie divi kilometri, sarežģī nokļūšanu. Skolā varētu rīkot nometnes, bet neviens nav bijis ieinteresēts to darīt. Bija iecere veidot novada pagastu muzeju, bet tie būtu ļoti lieli ieguldījumi. Ēka piedāvāta arī uzņēmējdarbībai, bet visi atzinuši – par tālu no centra un daudz jāiegulda,” viedokli pauž deputāte Rudīte Vasile.
Novada iedzīvotāji bija aicināti izteikt savu redzējumu, kā turpmāk izmantot Rozulas skolas ēku. 69,9 procenti aptaujas dalībnieku atzinuši, ka ēka jānodod ēkas atsavināšanai, tātad jāpārdod un nauda jāiegulda Rozulas tautas nama sakārtošanai – uzlabojot energoefektivitāti, atjaunojot fasādi un sakārtojot iekšējos inženiertīklus. 14,6 procenti uzskata, ka tai jāpaliek pašvaldības īpašumā, neturpinot ieguldīt līdzekļus. Izteikts priekšlikums, ka ēka būtu piemērota sociālajai aprūpei, piemēram, pansionātam. Lai klašu telpas vecā ēkā piemērotu šīm vajadzībām, jāveic pārbūve un nepieciešami lieli ieguldījumi. Izskanējis ierosinājums, ka Rozulas skola ar plašo apkārtni, mežu būtu piemērota vieta radošiem cilvēkiem līdzīgi, kā tiek izmantota Ruckas muiža Cēsīs.

“Neviens, kurš piedalījās aptaujā, pats nav gatavs kaut ko darīt Rozulas skolā. Pārliecinošs ir uzskats, ka tas jādara pašvaldībai,” komentē R. Vasile.
Pēc aplēsēm, lai ēku varētu izmantot kādas ieceres īstenošanai, jāveic pārbūve vai atjaunošana un iekšējo inženiertīklu izbūve, kam nepieciešamais finansējums ir vairāk nekā 520 000 eiro.

Rozuliete Ilze Krivašonoka bija Rozulas skolas direktore līdz tās slēgšanai, tagad vietējās kopienas biedrības, sabiedriskās dzīves organizētājas, “Rozbeķu saime” vadītāja. “Tik daudz par skolu runāts. Esam noguruši. Tukša skola nav tikai novada, bet visas valsts problēma, jo cik Latvijā tagad nav tādu simtgadīgu ēku, kurās nekas nenotiek, kuras pamazām brūk. Rozulas skolai palaimējās, ka tā visus šos gadus tika uzturēta. Taču laika zobs dara savu. Skolas apkārtne ir skaista, ceram, ka kāds šo vietu novērtēs un ēka nepaliks likteņa varā,” pārdomās dalās rozuliete un piebilst, ka rozulieši pie skolas un ēkā ik gadu sarīko divus trīs pasākumus. Ilze Krivašonoka un arī citi novadnieki savulaik ierosināja, ka skolā varētu būt novada pagastu muzejs. “Tagad novada pašvaldībai ir Straupes pils. Tur vietas pietiek, un skaidrs, ka šī ideja vairs nav aktuāla,” saka Ilze.

Rozulietis Normunds Ruķis vada pašvaldības Īpašumu komisiju, kā uzņēmējs regulāri atbalsta rozuliešu aktivitātes. “Aptaujā balsoju par Rozulas skolas atsavināšanu un to, ka naudu iegulda tautas nama sakārtošanā. Kā risinājumu redzu arī ēkas iznomāšanu. Zinu, cik rozuliešiem skola ir dārga, paaudzēm ar to saistās atmiņas. Ir jāsaprot, ka nav saimnieciski ieguldīt naudu tukšas ēkas uzturēšanā un redzēt, kā pasliktinās tautas nama stāvoklis,” pārdomās dalās N. Ruķis.

Par Rozulas skolas nākotni vispirms spriedīs pašvaldības Īpa­šumu komisija, bet lēmuma pieņemšana ir deputātu ziņā.