Ziņas

Sabiedrība

Skolai tuvojas jauns vilnis

Viņas ir par to! Mūsdienu mācību metodes skolā pilnībā mainīsies, un izglītības iestādes pārveidosies. Cēsu 2. pamatskolas skolotājas Ingrīda Brizga ( no kreisās) un Marita Dzene, kuras iesaistījušās valsts mēroga darbā, domājot par nākotnes skolām, jau tagad pašas izmēģina jaunas metodes.Foto: Māris Buholcs

Kā zināšanām iet kopā ar skolēnu prasmēm tās pielietot – šī jautājuma risinājums 21. gadsimta mācību programmās vēl nav atrasts. Valsts izglītības satura centrs nu ir atlasījis simts izglītības iestādes, bet pieteikušās bija 235, kuru pedagogi paši gatavi ziedot laiku un enerģiju, lai Latvijā skolās izveidotos jauns izglītības saturs.

“Kompetenču pieeja mācību saturā” – tā sauksies tagad, februārī, sāktais projekts. Bērnudārzos un skolās simts skolotāju komandas kopīgi plānos un sadarbosies, radot jaunu veidu, kā mācīsies bērni un kā zināšanas, prasmes kāpinās jaunieši, lai, skolu beidzot, viņiem vairs nebūtu jāsaka, ka daļu no skolā apgūtā, varbūt pat iekaltā no grāmatas, dzīvē tā arī neizmantos. Tas, kas tagad pedagogiem no simts izglītības iestādēm kopīgā, intelektuālā un praksē pārbaudītā darbā ir jārada – mācību saturs un veids, lai, skolu beidzot, jaunieši sacītu apmēram tā: “Paldies skolai, daudz ko uzzināju un sapratu, bet tas ir par maz, lai mūžu nodzīvotu. Man gribas zināt un prast vairāk, un es zinu, kā to darīt. Mācīšos mūža garumā.”

Starp simts skolām, kuras izmēģinās variantus jaunā izglītības procesa veidošanā, ir Jaunpiebalgas vidusskola un Cēsu 2. pamatskola. Daļa no skolotājiem jau ieguvuši prasmes, lai varētu īstenot jaunākās idejas pedagoģijā. Par to liecina viņu centieni iet līdzi laikam, apgūstot jaunāko izglītībā. To labi zina arī pašvaldības, tāpēc gan Jaunpiebalgas, gan Cēsu novada pašvaldība bija tās, kuras Valsts izglītības satura centra lielajam pētniecības un izmēģinājuma projektam ieteica savas skolas.

“Domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs projekta vadībai rakstīja vēstuli, kurā uzskaitīja Jaunpiebalgas vidusskolas panākumus. Savukārt mēs pievienojām skolotāju sarakstu un motivācijas vēstuli, kāpēc esam gatavi startēt projektā,” skaidro Jaunpiebalgas vidusskolas direktore Ulla Logina, kura prognozē, ka jaunā iecere par mācību programmu modernizēšanu Latvijas skolās ieviesīs ļoti lielas pārmaiņas. “Visu laiku esam dzirdējuši, ka Latvija vēlas ieviest kompetencēs balstītu izglītību. Mēs gribam būt starp pirmajiem, kas līdz galam sapratīs, kas tas ir. Vēl nesaprotam, kā šādu nākotnes izglītības procesu varēs nodrošināt tik lielā skolā kā mūsu – ar vairāk nekā 400 audzēkņiem, ieskaitot pirmsskolas grupas. Mēs projektam pieteicām skolotāju trīs komandas no dažādām vecuma grupām. Esam saņēmuši apsveikumu, ka esam simts skolu vidū, kas intensīvi strādās, bet, tā kā pieteicām trīs skolotāju grupas, vēl nav zināms, kura no tām aktīvi darbosies. Vispirms skolotāji dosies uz semināriem saistībā ar kvalifikācijas celšanu. Esam gatavi iesaistīties un strādāt, lai viss jaunais, kas ienāks Latvijas izglītībā, pirmajiem tiek bērniem Jaunpiebalgā.”

Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane uzsver, ka skola iekļuvusi izpētes grupā Latvijas mērogā, jo pierādījusi, ka skolotāji jau ir izglītojušies līdz šim piedāvātajās mācībās un ikdienas darbā skolā ieviestas novitātes, kā mūsdienīgi apgūt mācību saturu. “Mūsu skolas visās klasēs jau ir IT aprīkojumi, pedagogi ir apguvuši jaunāko izglītības metodēs, skola jau īstenojusi mācību projektus kopā ar Latvijas Universitātes Dabas zinātņu centru,” par darbiem, kas izdarīti, stāsta Ija Brammane, pārliecināta, ka Cēsīs veiksmīgi varēs aprobēt jaunās metodes un mācību satura jauno standartu, pie kura izveidošanas strādā eksperti.

Par ekspertēm jauna skolas satura veidošanā no Cēsu 2. pamatskolas pieaicinātas sākumklašu skolotāja Marita Dzene un matemātikas, fizikas skolotāja Ingrīda Brizga. Viņas uzņēmušās reizi nedēļā tikties ar kolēģiem Rīgā, strādājot pie jaunajiem standartiem izglītībā un jaunajām programmām, metodēm darbā ar klasi. “Tas, ko skolotājas būs no jauna izstrādājušas un apguvušas, kā jāvada stundas klasēs, drīz ienāks mūsu skolā. Mēs to izmēģināsim. Marita Dzene jau rudenī vadīja atklātās stundas, kuras skatījās Cēsu novada pedagogi. Tā viņi apjauta jaunās dvesmas izglītībā un redzēja piemēru, kā drīz vien pedagogiem būs jāstrādā ar pirmajām klasēm.

Pirmais, ko šodienas skolēnu vecāki ielāgos par jauno mācību saturu, būs tas, ka bērni ikdienā apgūs ne vien zināšanas no grāmatām, viņi apgūs arī lietišķi izmantojamas prasmes. “Prasmes nav iegūstamas ne vienas stundas, ne viena gada laikā. Ar prasmi netiek domāts apgūtais vienā mācību priekšmetā, bet daudzos, un tad tas viss summējas. Lasītprasmes bērni apgūst ne tikai latviešu valodas stundās, arī mācoties fiziku un matemātiku. Tikai katrā priekšmetā lasītprasmes veidošana notiks ar citiem akcentiem,” ir pārliecināta matemātikas skolotāja Ingrīda Brizga. Savukārt Marita Dzene uzsver, ka nākotnē mācības skolā nebūs saistītas ar dienas pavadīšanu, sēžot klasē, stundās. Sēdēšana solā tikpat kā nenotikšot. Tas tāpēc, ka mācīšanās notiks, lietas darot praktiski.

“Mēs esam gandarīti par skolotāju lielo vēlmi būt starp pirmajiem, kuri gatavi atsacīties no ierastā darba ritma dažādu priekšmetu pasniegšanā un ikdienā bērniem un jauniešiem dot arvien vairāk laika un iespēju iedziļināties, patiesi izprast, ko viņi mācās, domā, diskutē, kā pielietot jaunos jēdzienus, idejas, prasmes. Esmu pārliecināta, ka tikai tādā veidā iespējams iegūt dziļas, paliekošas zināšanas. Tā mēs sagatavosim bērnus un jauniešus drošai nākotnei,” uzsver Zane Oliņa, viena no mācību satura ieviešanas projekta vadītājām.