Vidzemes trušu gadatirgus Straupes Lauku labumu tirdziņā Zirgu pastā pulcēja daudz interesentu arī no attālākiem novadiem.

“Biedrība “Trusis un citi” saņem valsts finansējumu šķirnes trušu popularizēšanai. Visos reģionos rīkojam izstādes, gadatirgus. Sadarbībā ar straupiešiem izstāde notiek te,” stāsta Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrības valdes priekšsēdētāja Ilga Mihmele.

Truši piesaistīja lielu uzmanību. Drīz vien daudzi būri jau bija tukši, garauši atraduši jaunus saimniekus. No Alūksnes Ziemeru pagasta bija atbraukuši Sandra un Mārtiņš Logini. Viņi iegādājās “Balto milzi”. “Puisi mājās jau gaida meitenes,” nosmej saimnieks. Viņš atzīst, ka šāds tirgus ir laba iespēja iegādāties šķirnes dzīvniekus, kā arī saņemt speci­ālista padomu. “Trusis tika novērtēts. Tas ir svarīgi, domājot par tālāku saimniecības attīstību,” uzsver saimniece. Loginiem saimniecībā ir ap pussimts gar­aušu. Saimnieki atzīst, ka pagaidām ar realizāciju nav problēmu, draugi un radi tiek nodrošināti, bet pamazām tiek domāts arī par tirgu.

Ciltsdarba speciāliste, sertificēta vērtētāja truškopībā Dace Kaula ir viena no retajām Latvijā, kura drīkst vērtēt šķirnes. “Vērtēšana vienalga ir subjektīva. Trusi var nosvērt, izmērīt ausu garumu, novērtēt ķermeņa uzbūvi, bet apmatojuma vērtējumā katrai šķirnei ir savas būtiskas nianses un katram speciālistam var būt savs viedoklis,” pastāsta speciāliste un uzsver, ka trušu šķirnes Latvijā ir augstas kvalitātes. Mūsu truškopji piedalās izstādēs citviet Eiropā, mūsu garauši tiek augstu novērtēti. Biedrības biedri audzē 30 šķirņu trušus, katalogā ir apraksti par 200, un ir svarīgi saglabāt šķirņu materiālu.

“Tam, kurš sāk audzēt, jāzina mērķis – vai audzēs šķirnes dzīvniekus vaislai un tālākai pārdošanai vai gaļai. Tas nosaka šķirnes izvēli,” stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja un piebilst, ka Latvijā ir četras sertificētas trušu šķirņu audzēšanas saimniecības un vēl 20 ir pārraudzībā. Tas pietiekami, lai nozare attīstītos. “Vērtēt šķirni ir atbildīgs darbs. Citās valstīs obligāti nav jābūt sertificētam speciālistam, Latvijā ir. Regulāri jāmācās, jātiekas ar citu valstu kolēģiem. Nozare attīstās, jāseko līdzi,” atklāj D. Kaula un pastāsta, ka patlaban vēl divas kolēģes mācās, lai iegūtu sertifikātu. Darba pietiks visiem, jo truškopji aizvien biežāk aicina novērtēt garaušus.
Bieži tiek uzsvērts, cik truša gaļa ir veselīga un garda. Taču dārga. I.Mihmele atgādina, ka truškopim jānoiet garš ceļš, līdz var realizēt gaļu tirgū.

“Trusis prasa rūpes. Truškopim stingri jāievēro zootehniskie, veterinārie noteikumi un labturība. Truši jāvakcinē, bez tā tiek apdraudēts viss ganāmpulks. Vaislas dzīvnieki ir dārgi. Ja grib ātri izaudzēt, jādod sabalansēta barība. Vēl arī kaušanas izmaksas, kaut zaķveidīgo kaušanai tagad ir atviegloti noteikumi,” skaidro biedrības vadītāja. Viņa atzīst, ka ik pa laikam ātri tiek izveidotas palielas trušu saimniecības, bet tās ilgi nepastāv, jo darba jāiegulda daudz.

“Peļņa nav liela, ja daudz dzīvnieku, var gūt peļņu. Desmit trusenes gadā var saražot 770 kilogramus gaļas. Ja izvēlēta pareiza šķirne, trusis četors mēnešos ir izaudzis. Tā laukos ir iespēja,” pārdomās dalās biedrības “Trusis un citi” priekšsēdētāja un uzsver, ka organizācijas prioritāte ir šķirnes dzīvnieku audzēšana. Vaislas materiālu truškopji ieved arī no citām zemēm.

“Truškopji ir aizrautīgi cilvēki, labprāt piedalās izstādēs un gadatirgos. Gandrīz katram saimniecībā ir arī šķirnes putni. Arī tos vedam uz izstādēm,” stāsta I.Mihmele.

Dažādu šķirņu gaiļi ātri tika izpirkti. Māris un Modris Sveikuļi no Limbažu puses nopirka “Australorpu” gaili. “Tas esot ziemā izturīgs pret aukstumu,” viņi zina stāstīt. Lauku mājā tiek turētas dažādu šķirņu vistas.

I.Mihmele atzīst, ka patlaban mājputnus turēt ir pat izdevīgāk nekā trušus. “Pēc lauku olām ir ļoti liels pieprasījums. Lauku sētā cilvēki vēlas, lai staigā dažādu krāsu vistas un ir arī dažādu krāsu olas, visas vienādas apnikušas,” pastāsta Ilga Mihmele.

Biedrības “Trusis un citi” biedri audzē arī zirnekļus, dekoratīvos dziedātājputnus, jūras cūciņas, degu un citus sīkdzīvniekus. Entuziasti rīko arī to izstādes.