Cēsu jaunceltnē – Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kur arhitektūrā bijušais savienojas ar laikmetīgo, – šovasar izstāžu telpa atvēlētā mūsdienu arhitektūras izstādei. Tai dots moto – “Nordic ID” un tā veidota kā veltījums ziemeļu fenomenam arhitektūrā. Pieci arhitekti, katrs no savas valsts – Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas – atlasījuši arhitektūras projektus savā zemē. Kopā izstādē redzami un lasāms par 25 arhitektūras projektiem.

Iepazīstoties ar tiem, cēsniekiem un Cēsu viesiem tiek dotas emocijas un arī spriedumi, kas tad ir ziemeļu identitāte mūsdienu arhitektūrā. Lielpilsētu, kur nams pie nama, iedzīvotājiem reizēm ir patīkami atstāt lielo pilsētu, paskatīties, kas tad valstī ir ārpus tās. Šādi brīži ļauj apjaust arī to, kas ģeogrāfiski veido un iespaido nāciju, dzirdēt ļoti iedvesmojošus stāstus. Izstāde “Nordic ID” ir parādīta Rīgā, bet tagad tā sadarbībā ar Ziemeļu valstu Ministru padomi ceļos pa Latviju, kur arī tapusi jaunā arhitektūra. Cēsis ir viens no šiem piemēriem.

Kas ir Ziemeļvalstu identitāte, kā mūsdienu domāšana atainojas arhitektūrā? Tagad atbildi var rast piemēros no piecām valstīm. Izstādē vislabākajā veidā pārstāvēta mūsdienīgā arhitektūra reģionos. Vai nav tā, ka Latvijā, arī citur pasaulē, ziemeļu arhitektūra asociējas ar ēkām, kurām ir laba kvalitāte, tās būvētas, neskādējot dabai. Nami eksplutācijā ir vairāk pieticīgi, kā arī savā ziņā ļoti piezemēti. Jautājums, uz kuru dos atbildi izstāde, – vai šīs tradīcijas Ziemeļu valstu arhitektūrā joprojām ir spēkā?

Projekti ir plašā spektrā no oriģināli veidotām privātmājām, ļoti funkcionāli veidotām sabiedriskām celtnēm, kā slimnīcām un skolām, tā arī vērienīgas celtnes kā, piemēram, koncertzāles. Katra no tām, lai arī dažādos veidos, bet apstiprina tradicionālās Ziemeļvalstu tautu vērtības, tajā pašā laikā skatītāji pamanīs jaunākās arhitektūras tendences, kas it kā no jauna interpretē mums jau zināmo Ziemeļvalstu identitāti.

Tālu Ziemeļos tapuši, it kā ļoti vienkārši, bet tomēr tehnoloģiski veidoti visai augstvērtīgi, tāpēc jo aizraujošāki, izstādē uzmanību piesaista norvēģu celti nami.

Laivu mājas ir kultūras un vēstures simbols Norvēģijas piekrastes rajonos, jo zvejniecība tur bijusi galvenais nodarbošanās veids. Tagad šīs tradicionāli izmantotās mājas laivu un zvejas rīku uzglabāšanai tiek pārbūvētas arī vasaras atpūtai. Māja, par kuru pastāstīts izstādē, pirms remonta bijusi tik sliktā stāvoklī, ka saimnieks to nolēmis nojaukt un uzbūvēt no jauna. “Vecās ēkas vienkāršība, ērtā novietne pie ūdens un godprātīgi izmantotie materiāli bijuši galvenie iesdvesmas avoti jaunajai būvniecībai. Rezultātu noteikusi elastīga pieeja dizainam un celtniecības procesam savienojumā ar modru autoruzraudzību,” šāds ievads lasāms par vasaras māju kādreizējā laivu mājā. Racionālisms materiālu izmantošanā, būvniecības metožu un arhitektūras detaļu izvēlē nodrošinājis ēkai izcilus profesionālus raksturojumus. Tā sagalabājusi autentiskumu, kāds vērojams norvēģu piekrastēs vēstures un kultūras mantojuma kontekstā. Vienlaikus ēka atbilst mūsdienu ekspluatācijas vajadzībām.

Izstādi sagatavojis Baltijas jūras valstu arhitektūrai un dizainam veltītais žurnāls “Project Baltia” Sanktpēterburgā, bet Cēsīs stāstījumi par 25 jaunākajām arhitektūras iecerēm valstīs no Latvijas uz Ziemeļiem un Ziemeļrietumiem lasāmi latviešu un arī angļu valodā. Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas arhitektu domu gājiens brīžiem paveras tik aizraujošs un reizēm tik atšķirīgs no Latvijā redzētā, ka skatītāji pēc tam pārrunā ziemeļu identitātes fenomenu arhitektūrā.