Ziņas

Sabiedrība

Skaņām un jūtām piepildītas tikšanās

Festivāla kulminācijā. Latviešu mākslinieces māsas Kristīne Balanas un Margarita Balanas, spēlējot uz Cēsu skatuves kopā ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri.Foto: Anrijs Požarskis

Pasaules elpa mazpilsētā. Kā tā ienākusi Cēsīs pa Vidzemes koncertzāles durvīm šoruden? Raunas ielā pie 12. nama sestdienā piestājis autobuss ar Lietuvas numura zīmēm. Ieradies Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Roberta Šervenika vadībā. Ieskanas lietuviešu valoda, atbraucējiem sasaucoties, sasveicinoties ar latviešiem, kuri jau gaida. Tobrīd kulminācijai tuvojas piektais starptautiskais festivāls “Čello Cēsis”.

Festivāla trīs dienās, piecos koncertos uz Cēsu skatuves bija aicināti gan čella spēles meistari, gan pasaulē – Amerikā, Vācijā, Japānā – pamanītas, gan Latvijā skolotas un jau pasaulē mūziķu vidū novērtētas skatuves zvaigznes.

Sestdienas vakara koncerts uz lielās skatuves festivālā “Čello Cēsis” ar Lietuvas orķestri, latviešu māksliniecēm Kristīni Balanas un Margaritu Balanas, japāņu izcelsmes čellistu Dandžulo Išizaku noslēdzās jau ar skatītāju, ja tā var teikt, priekšnesumu – veltītu lielajai mūziķu saimei uz skatuves.

Dandžulo Išizaks kopā ar orķestri bija izpildījis S. Prokofjeva “Sinfonia Concertante” – skaņdarbu, kas savulaik veltīts vienam no leģendārākajiem čellistiem mūzikas vēsturē – Mstisla­vam Rostro­povičam. Talantīgās latvietes māsas Balanas ar Lietu­vas orķestri izpildīja amerikāņu komponista Filipa Glāsa Du­bultkoncertu vijolei un čellam. Ar aplausiem klausītāji atkal un atkal sauca abas māsas Kristīni un Margaritu uz skatuves. Lai turpinātos mūzikas raisītā atmosfēra, māsas papildus izpildīja A. Vi­valdi skaņdarbu “Ziema” no pasaulslavenā opusa “Gadalaiki”, bet pēc nerimstošām ovācijām vēl vienu skaņdarbu “Vasara”.

Festivāls “Čello Cēsis” – cēsnieku izgudrojums, kurš pirms pieciem gadiem iesākās ar tālejošu mērķi radīt mūzikas pasaulē ko vēl neiesāktu – festivālu, kurā galvenajā lomā ir čells -, jau tika pamanīts Eiropas mūzikas aprindās. Uz SIA “Vidzemes koncert­zāle” atceļoja balva par novatorisku pienesumu Eiropas mūzikas dzīvē.

Vēl viens sestdienas koncerts lielajā zālē. “Cello Ritmico” – veltīts Latvijas mūziķu meistarības apbrīnam, bija veidots čella saspēlei ar dažādiem sitaminstrumentiem. Katrs uz skatuves pārsteidza ne vien ar izcilību, bet arī negaidītiem pavērsieniem, kā mūziķi spēj sadarboties, izvilinot skaņas saspēlējoties. Ēriks Kirš­felds uz čella stīgām radīja gan dabā dzirdamas skaņas, gan nodemonstrēja, ka čells spēj atskaņot to, ko saprotam ar dvēseles stīgām. Sitaminstrumentālistu ansamblis “Perpetuum Ritmico” bija absolūti laikmetīgs. Skanēja ķīniešu elēģija “Sniegs jūnijā” čellam un perkusijām, amerikāņu un itāļu skaņdarbi, kas atzīti pasaules koncertzālēs, un latviešu komponistu radošais veikums Kristapa Pētersona un Ērika Ešen­valda skaņdarbi čellam un elektronikai. Komponiste Anitra Tumševica bija aicināta pati atskaņot jaundarbu. Tā reizē ieskanējās elektronika un Ērika Kirš­felda nu jau elektroniskais čells.

Festivāla starptautiskā un vērienīgā sarīkošanā bija piesaistīti gan Latvijas valsts gan Cēsu paš­valdības budžeta līdzekļi, tos saņemot konkursa kārtībā, gan arī finansiāls atbalsts no ASV vēstniecības Latvijā. Festivāla atklāšanas koncertā ar Latvijā nedzirdētu programmu uzstājās kādreizējie kursabiedri Amerikā – amerikāņu čelliste Ešlija Bāsgeita un latviešu pianists Reinis Zariņš. Viņi ne tikai muzicēja, arī sarunājās ar skatītājiem par mūziķu sajūtām.

Trešā festivāla diena atkal bija veltīta ģimenēm ar bērniem. Muzikāla izrāde balstījās zīmējumos un dejā, izstāstot japāņu teiku. Fantāzijas raisīja Gunas Šnē spēlētais čells, Elīnas Endzeles perkusijas, Agneses Egliņas klavieres un japāņu mākslinieces Minako Suzuki ar dejām, Hiroko Ošima ar izrādes telpas iekārtojumu.