Ziņas

Sabiedrība

Skaņa, ko redzam, telpa, ko dzirdam

Gaujā pie Cēsīm. Rīgas jauniešu kora “Kamēr” dziedātājas diriģents Aivis Greters bija aicinājis sakāpt uz plosta, lai, upes tecējumam sekojot un dziedot, sasniegtu skatuves vietu Gaujā.Foto: Mairita Kaņepe

Pilsēta, kurā starp namiem un ieliņām netrūkst brīvas dabas un telpas, šovasar atkal uzņem simtiem, tūkstošiem tūristu. Vasaras izstādes, brīvdabas koncerti un kinoseansi – pēc tā arī šogad Cēsīs alkst tūristi.

Cēsu Mākslas festivāls šovasar jau pirmajās divās nedēļas nogales dienās atvedis uz pilsētu skatītājus un klausītājus. Programmas veidotāji bija rūpējušies, lai apmeklētājiem nekur nav jādrūzmējas. Kādreizējā konservu vāciņu ražotne Raiņa ielā ar tās plašajām telpām divos stāvos un terasi uz rūpnīcas jumta atkal kļuvusi par vasaras lielās, laikmetīgās izstādes placdarmu. Izstādes “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam” kuratores Daiga Rudzāte un Žanete Skarule pavasarī, ārkārtējās situācijas laikā, atlika malā Cēsīm jau gatavoto lielo izstādi un iecerēja pilnīgi citādāku izstādi.

Kuratores aicināja latviešu māksliniekus strādāt pie jaunām idejām. Rezultāts apkopots vēstījumā “Skaņa, ko redzam, telpa, ko dzirdam”. Izstādes tumšo telpu mākslinieki padarījuši skanīgu, otrā stāva balto zāli it kā bez skaņas, bet tas ir mānīgs pirmais iespaids, jo radīta klausīšanās zāle. Baltie, putnu būrīšiem līdzīgie skaņas avoti izstādes apmeklētājiem tikai sākumā ar acīm un ausīm šķiet nemanāmi. Atliek tikai uzmest aci tiem, kuri blakus, viņi plašajā zālē jau atklājuši, kur jā­klausās. Un māksla rokā – kā ieraudzīt paslēpto.

Šogad Cēsu Mākslas festivāla uzmanības centrā skaņa. Asprātī­gi tēmu risinājusi mākslinieku trijotne Krišs Salmanis, Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs. Pārsteidzot ar izstādes pagalmā novietotu ventilatoru laternas stabā. Šo mākslas darbu var iedarbināt, ejot pa Raiņa ielu un nosūtot ar telefonu īsziņu. Laterna izrādās mūzikas avots, atgādinot par 20. gadsimta sākumā tik populārajām leijerkastēm.

Cēsu Mākslas festivāla programmas veidotāju komanda nav mainīta. Tā neparastus risinājumus pilsētvidē radīs kā katru vasaru. Pie ārkārtas risinājumiem Cēsīs festivāla apmeklētāji jau pieraduši. Tagad var teikt, ka iepriekšējās vasaras bija veiksmīgs treniņš tam, lai skaņas, gaismu, krāsu māksla festivālu Cēsīs darītu tikai bagātāku. Arī šīs vasaras programmā tika rīkots koncerts uz upes, un to vizuāli papildināja pati daba. Gauja pie Cē­sīm ir īsta māksliniece.

“Galvenais, ka Cēsu Mākslas festivālā nekas nebūs attālināti un digitāli,” uzsver festivāla direktors Juris Žagars, akcentējot būtisko: “Viss būs klātienē un ar īstiem mākslas darbiem, notikumiem, tajā pat laikā ievērojot piesardzības pasākumus un epidemiologu norādes kultūras pasākumu rīkotājiem. Festivāls vienmēr bijis niansēts, lielā platībā, to nekad nav raksturojusi neracionāla drūzmēšanās.”

Pirmās dienas to apliecināja. Atbilstoši laikam Cēsīs dotas iespējas. Mākslas akadēmijas studentiem dota iespēja darbus parādīt festivālā un īstā izstāžu zālē -Vidzemes koncertzāles 1. stāvā.

Jauniešu koris “Kamēr” un diriģents Aivis Greters mākslas festivāla pirmo koncertu sniedza vasaras naktī, atrodoties uz Gaujas viducī iebūvētas skatuves. Kora meitenes platformu sasniedza ar plostnieka palīdzību. Gaujas straume nesa ne tikai ūdeņus, arī kora meitenes un viņu dziedājumu. Pret straumi laivās īrās kora puiši. Jaunieši tikās uz tumšās upes, skatuve bija gaismas starmešos. Ūdeņu un meža klusums jūlija naktī bija tik dzidrs, ka ik nots, ko nošu lapās rakstījuši Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubras, Andris Dzenītis, Selga Mence un Valts Pūce, sasniedza klausītājus. Satumsto­šajā Gaujas pludmalē koncerts, latviskuma un jaunības spēka pilns, klausītājiem dāvāja kā dabas, tā dvēseļu harmoniju.

Nākamais festivālā būs kormūzikas koncerts.Cēsu Sv. Jāņa baznīcas velvēs. Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava, ērģelniece Kristīne Adamaite un arfiste Jekaterina Suvorova mākslas festivālam sagatavojuši klasiķa Antona Bruknera sakrālo mūziku.

Lielākais brīvdabas notikums festivālā paredzēts augustā, kad Pils parkā skanēs Dmitrija Šostakoviča Pirmais klavierkoncerts, ko raksturo bagātīgs un atjautīgs muzikālu citātu un parodiju izmantojums. Cēsu parkā aicināts spēlēt virtuozais pianists Reinis Zariņš.

Tāpat kā citu gadu, arī šajā vasarā mākslas cienītāju ceļi vedīs uz mākslas festivāla teātra izrādēm. Kritiķe Zane Radzobe noteikusi, kuras izrādes vedamas, jo ir augstā līmenī. Līdz šim festivālam ieteica Silvija Radzobe, bet nu viņas vietā aicināta meita. Pateicībā par izcilās kritiķes veikumu un īpašu atbalstu Cēsīm, apmeklētājiem sniedzot lekcijas par teātra mākslu, festivālā iecerēts īpašs notikums. Notiks basketbola spēle ar aktieru piedalīšanos.Tā Cēsu Mākslas festivāla rīkotāji vēlas latviešu izcilajai kritiķei vēlreiz pateikties par mūža darbu un pavēstīt par aizrautību, ar kādu Silvija sekoja basketbola spēlētājiem.

Cēsu Mākslas festivāls tikai sācies, tas turpinās!