Dabas aizsardzības pārvalde sākusi administratīvo lietvedību par aizsargājamo sugu sikspārņu ziemošanas traucējumu ģeoloģiskajā objektā “Liepas Lielā Ellīte” pašvaldības
rīkota skaņu un gaismu šova laikā.

Pastaiga “Vai Tev staro sirds?”, kuras laikā tika izgaismotas takas uz alu un alas ārējās arkas, skanēja leģenda par Velnu, kurš iemīlējās cilvēkā, priecēja daudzus apmeklētājus. Pēc notikuma sociālajos tīklos izskanēja satraukums, ka iztraucēti alā ziemojošie sikspārņi.

“Priekuļu novada pašvaldība šajā aizsargājamajā dabas objektā sarīkoja ar Dabas aizsardzības pārvaldi nesaskaņotu četras stundas ilgu gaismas – mūzikas šovu ar devīzi “Vai tev staro sirds?”. Pasākums izraisīja liepēniešu visnotaļ lielu sajūsmu par iemīļotās Ellītes romantiskošanu. Pie­ņemu, ka dažs pat plānoja to pārvērst par ikgadēju tradīciju. Pēc dabaszinātnieku domām, šova laikā Liepas sikspārņu populācija ir iznīcināta, iespējams, pat uz vairākiem gadiem. Turpmāk būtu jāņem vērā, ka Liepas Lielās Ellītes ala nav atrakciju un izklaides centrs, bet aizsargājams dabas piemineklis un kā tāds būtu atstājams nākamajām paaudzēm,” tā rakstīja liepēnietis, dabas pazinējs Aivars Vilnis.

Bioloģijas zinātņu doktors, sertificēts sikspārņu eksperts, Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrības valdes loceklis Viesturs Vintulis “Druvai” uzsver, ka troksnis un gaisma ir pats bīstamākais, kas var notikt ziemošanas laikā: “ Tas vēsta par nezināšanu, kādas dabas vērtības ir novadā, ko drīkst, ko nedrīkst darīt.”

Viņš atgādina, ka Liepas Lielā Ellīte ir sen zināma sikspārņu ziemošanas vieta, apzināta jau no pagājušā gadsimta 70.gadiem. Pērn decembrī ziemojošo sikspārņu uzskaites laikā tika reģistrēti trīs sugu 22 sikspārņi: seši ziemeļu sikspārņi, pieci garausainie un 11 ūdeņu naktssikspārņi. “Tā kā uzskaite notika vēl pirms nopietnāka sala iestāšanās, visticamāk, janvārī sikspārņu skaits vēl palielinājās, jo uznākušais aukstums piespieda meklēt alā patvērumu arī tos, kas bija apmetušies citviet,” stāsta V.Vintulis.

“Par to, ka pašvaldība pārkāpusi likumu, uzzinājām no soci­ālajos medijos publicētās Dabas aizsardzības pārvaldes preses relīzes,” saka Priekuļu pašvaldības vadītāja Elīna Stapulone un atgādina, ka ierastā kārtībā gan vispirms tiek veikta pārbaude, tad paziņots par pārkāpumu. Viņa arī skaidro, ka pirmām kārtām pasākums jau nav bijis gaismas – skaņas šovs. No stāvlaukuma uz Ellīti taka un arī koki izgaismoti, uzstādītas gaismas instalācijas. Izgaismotas tikai alas ārējās arkas, nevis ala. Uz alu nebija novirzīti ne gaismas stari, ne skaņa. Pastaiga organizēta vienā virzienā.

“Tas nebija pasākums, kurā vienkopus tiek sapulcināti vairāk nekā 60 cilvēki, tāpēc arī nebija vajadzīgs saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Mūsu mērķis nebija nodarīt pāri dabai. Šajā laikā gaisma cilvēkiem vajadzīga dzīvespriekam. Rodas jautājums, kāpēc dabas draugi, kuri arī bija pasākumā, uzreiz neteica, ka tā rīkoties nedrīkst, sabiedrību informējot pēc tam. Ja būtu ziņots laikus, izgaismotā pastaiga, visticamāk, tiktu rīkota citādi,” atgādina pašvaldības vadītāja un piebilst, ka diemžēl tikai retais liepēnietis zina par Lielajā Ellītē ziemojošiem sikspārņiem. Arī “Druva”, parunājoties ar satiktajiem pastaigā gar alu, par to pārliecinājās. Dažādu paaudžu apkārtnes iedzīvotāji atzina, ka par sikspārņiem nav neko zinājuši.

“Datu bāzē “Ozols” ikviens var redzēt, ka Lielā Ellīte ir sikspārņu ala,” uzsver sikspārņu pētnieks V.Vintulis. E.Stapulone atzīst, ka diemžēl šis fakts ir palaists garām. Viņa vērtē, ka līdz šim ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) nav bijusi pietiekama sadarbība. “Pie Ellītes nav informācijas, ko drīkst, ko nedrīkst darīt. Tas ir ļoti iecienīts tūristu apskates objekts. Diemžēl tūristi lien alā, fotografē. Vai zibspuldzes gaisma nenodara kaitējumu? Pašvaldības policija regulāri apseko Ellīti,” stāsta novada vadītāja un piebilst, ka pašvaldība ir gatava finansēt informatīvu stendu uzstādīšanu, lai tie, kuri apmeklē Liepas Lielo Ellīti, zina, kur atrodas, ko šajā vietā nedrīkst darīt. Tad arī pašvaldības policija varēs vairāk iesaistīties, lai šim dabas objektam un tajā mītošajiem dzīvniekiem nenodara pāri.

“Dabas aizsardzības jomā mērķis nav sodīt, bet gan izskaidrot un veidot sabiedrības izpratni par sugu un biotopu aizsardzības nozīmi,” atgādina DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna. Sugu un biotopu aizsardzības likums “Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu indivīdu, tai skaitā putnu un zivju, un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu vai traucēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.”

Sikspārņu pētnieks V.Vintulis atzīst, ka sikspārņi Lielajā Ellītē ir daļēji pielāgojušies īslaicīgiem cilvēku apmeklējumiem, dzīvniekus lielā mērā pasargā spēcīgais avots, kas klāj visu alas grīdu – tas neļauj cilvēkiem alā uzturēties, trokšņot.

“Kad sikspārnis tiek pamodināts, tas ir stresā, jūt, ka ir apdraudēts un jāmeklē drošāka vieta. Kad guļ, tā ķermeņa temperatūra ir tāda kā alā, lai pārvietotos, ķermenis jāuzsilda līdz 35 un vairāk grādiem, tas prasa tauku rezerves. Sikspārnis bēg, bet kur – ja ārā pastāv iespēja, ka aizies bojā, jo ātrumā neko nevar atrast, ja paliek turpat, tas nozīmē visu to laiku dedzināt rezerves. Ziemā atjaunoties nav iespējams, turklāt rezerves ziemas otrajā pusē jau ir mazākas. Šāds traucējums var novest pie tā, ka dzīvnieks vai nu aiziet bojā, vai, ja nodzīvo līdz pavasarim, tam var nepietikt enerģijas izlidot no alas,” par sikspārņiem stāsta pētnieks un uzsver, ka speciālisti, apsekojot alu pēc pasākuma, nevienu bojā gājušu sikspārni neatrada.

Sugu un biotopu likums liedz, īpaši ziemas guļas laikā, apzināti traucēt īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekus. Visas sikspārņu sugas Latvijā ir īpaši aizsargājamas, kā arī starptautiski aizsargājamas.

Nezināšanu vienmēr var novērst – jāstāsta, jārada interese un izpratne. Arī V.Vintulis atzīst, ka, visticamāk, pastaiga Liepā sarīkota nezināšanas dēļ. “Šādi gadījumi nav bieži, bet gadās. Lielākoties tā ir nezināšana, pāris gadījumos bija arī noteikumu ignorēšana. Tā diemžēl mēdz darīt tūrisma gidi. Nākamā ziema rādīs, vai sikspārņi aizvien ziemo Liepas Lielajā Ellītē. Sikspārņiem ir laba atmiņa, ja iztraucēja, vairākus gadus var neatgriezties. Sevišķi ļoti asi reaģē retākas sugas. Liepas Ellītē retās gan netika atrastas,” skaidro V.Vintulis. Viņš pastāsta, ka pirms gadiem 20 Abavas Velnalā pie Velnakmens tika sarīkots pasākums un jaunieši līda arī alā. Pēc tam gadus četrus piecus alā sikspārņu nebija. Tad pamazām ziemojošo dzīvnieku skaits atjaunojās.