Ziņas

Sabiedrība

Skābi kāposti piederas šim laikam

Būs garšīgi kāposti. Rudīte un Vilnis Gaiķi un Līga Greble gatavo kāpostus skābēšanai. Pavisam drīz tie nonāks uz cēsnieku galda.Foto: Māris Buholcs

Rudenīgais laiks pamazām vien maina arī ikdienas ēdienkarti. Aizvien biežāk mājās tiek vārīta skābu kāpostu zupa, brīvdienās štovēti kāposti. Priekuliešu Gaiķu ģimene piemājas saimniecībā audzē dārzeņus, arī kāpostus, tos tirgo Cēsu tirgū. Rudenī kāposti novākti no 0.3 hektāru platības, pavasarī desmit tūkstoši stādu izaudzēti pašu siltumnīcā. “Vasara kāpostiem nebija viegla, gan karstais laiks, gan daudz kukaiņu. Cik vien maz iespējams, tik reti miglojam. Tas jādara ar prātu,” saka Vilnis Gaiķis, kas agros kāpostus audzē maz, jo tie pieprasīti īsu laiku, bet skābēšanai garšas ziņā vislabākās ir vidējās šķirnes, ne vēlās.

Ģimene kāpostus audzē jau astoņus gadus. “Tirgū rudenī dārzeņiem ir noiets, tirgojām svaigus kāpostus, jo agrāk daudzi paši mājās skābēja, sautēja. Pēdējos gados daudzi pārliecinājušies, ka ērtāk nopirkt jau skābētus vai sutinātus. Mums izdevīgāk, protams, tirgot skābētus un štovētus kāpostus, jo cena cita,” pastāsta priekulietis un piebilst, ka tā arī nav jāuztraucas, vai laikus izdosies svaigus kāpostus pārdot.

Tirgošana ir Viļņa mammas Rudītes ziņā, bet kāposti tiek skābēti un sutināti pēc viņas padoma. “Viņa zina, kad kas jādara, skatās kalendārā pēc Mēness fāzēm un zodiaka zīmēm un tikai pasaka – rīt skābējam. Tad tas ir jādara, un zinām, ka būs garšīgi,” saka Viļņa dzīvesbiedre Līga Greble, bet Rudīte atklāj, ka visu dara, kā kādreiz mācījusi vecmāmiņa. “Pirmais noteikums – visiem traukiem jābūt tīriem, dēlīšiem nokarsētiem. Garšīgi kāposti iznāk, ja skābē Lauvas un Strēlnieka zīmē, jokus var sastrādāt Dvīņi. Uzreiz Jaunā Mēnesī arī nedrīkst skābēt, garša laba, bet tirgum neder. Skābēšanai neko vairāk kā sāli neizmantoju, ja liek cukuru, vēlāk nevar apturēt rūgšanu, bet ķimenes dod pelēko, burkāns brūngano nokrāso,” noslēpumus pastāsta Rudīte Gaiķe. Katra skābēšanas reize un daudzums, tāpat arī noštovēto kāpostu lietas sarakstītas burtnīcā, kurā arī var uzzināt, kad tas darīts. Viņa atzīst, ka tirgū katram ir savi pircēji, kuri iepērkas jau gadiem. “Citam garšo skābāki, citam saldāki kāposti. Ja nav vēl ieskābuši, pasaku, ka zupai nederēs, bet būs lieliski salātiem,” stāsta Rudīte. Arī sutināto kāpostu recepte ir viņas pašas. Izmēģināts, līdz nonākts pie pareizajām sastāvdaļām. “Ievērojam vienu recepti, gan skābējot, gan štovējot kāpostus,” saka Līga, bet Rudīte paskaidro, ka nav mēģinājuši kāpostiem likt klāt, piemēram, dzērvenes vai ābolus. “Rīdzinieki varbūt gatavi pirkt ko citādu, cēsnieki ir konservatīvi,” vērtē Rudīte.

Gaiķi kāpostus tirgo tikai Cēsu tirgū. “Lai vēl kur citur tirgotu, vajadzētu vairāk audzēt, skābēt, štovēt, arī vēl kaut ko piedāvāt. Piedāvājam tik, cik trijatā varam izaudzēt un sagatavot pārdošanai. Mums ieteica arī gatavot salātus, taču to piedāvājums veikalos ir liels, bet darba mums trim pietiek, lai pagūtu paveikt to, ko darām,” pārdomās dalās Vilnis un atklāj, ka šoruden sākuši marinēt ķirbjus, bet vārītas galda bietes piedāvājumā ir jau sen, tās pērk vairāk nekā svaigas. Šovasar bietes padevušās, novākta arī laba kartupeļu, burkānu un ķirbju raža.

Gaiķi piemājas saimniecību attīstījuši pamazām. “Kredītus neesam ņēmuši, arī Eiropas nauda nav piesaistīta. Straupes zemnieks Gunārs Tučs izlīdzēja ar kāpostu stādītāju, tādam apjomam, kā mēs audzējam, pirkt stādītāju ir pārāk dārgi. Pirms diviem gadiem, lai iekārtotu prasībām atbilstošu telpu skābēšanai, finansiāli atbalstīja brālis. Tā paši vien ar visu tiekam galā, apjomus palielināt nedomājam,” stāsta Vilnis Gaiķis.

Rudīte atzīst, ka tirgošanās tirgū viņai iet pie sirds. “Man patīk būt cilvēkos. Tirgū jūtos ļoti labi, mājās grūti nosēdēt. Piektdienās, sestdienās pircēju daudz, citās dienās krietni mazāk,” pastāsta Rudīte un atzīst, ka maksa par tirgus vietu nav liela, turklāt viss nepieciešamais ir nodrošināts.