
Raunas pagasta SIA “Viesturi R” skābeņu novākšana rit pilnā sparā. “Pavasaris skābenēm ļoti labvēlīgs,” teic saimnieks Jānis Ģipslis. Pirmā raža tika vākta 12.maijā, parasti tas notiek no 6.līdz 20.maijam atkarībā no tā, kāda bijusi ziema, cik mitra augsne, cik silts laiks.
Saimniecībā skābenes aug gandrīz deviņos hektāros, sējumi nepārtraukti tiek atjaunoti. Sezonā, kas atsevišķos gados ir līdz pat septembra beigām, tiek novāktas trīs līdz astoņas ražas.
“Audzējam triju šķirņu skābenes, lai var salīdzināt. Katrai kādi laikapstākļi patīk labāk un dod lielāku ražu,” saka saimniece Ina Ģipsle, bet jaunais saimnieks Dāvis uzsver, ka pavasarī nekad nevar paredzēt, kāda būs sezona.
Šis pavasaris mainīja arī saimniecības darbinieku ikdienu. “Darījām visu nepieciešamo, ko prasa ārkārtējā situācija. Risks liels. Visi vēlas strādāt, bet, ja kas notiks, darbs apstāsies gan mums, gan pārstrādātājiem,” atgādina Jānis un piebilst, ka, aizvedot izaudzētās skābenes pārstrādātājiem, šoferim vienmēr izmērīta temperatūra.
Raunā audzētās skābenes tiek piegādātas dažādiem pārstrādātājiem, noslēgti līgumi. “Kad sākās krīze, jau martā bija zvanītāji ar jautājumu, kad būs skābenes, jo noliktavas tukšas,” pastāsta saimniece.
“Viesturi R” skābenes audzē vairāk nekā 20 gadu un par pieprasījumu sūdzēties nevar.
“Visu nosaka kvalitāte. Mums nav jāpierāda, kas esam, mūs pazīst. Mārketings vienkāršs – kvalitāte, precīzas piegādes. Mans gala produkts nav tas, ko novācu, sakrauju mašīnā un aizvedu, bet tas, kas jau ir burciņā un ar kuru, redzot veikalā, varu lepoties, ka iznācis kas garšīgs un cilvēki to novērtē. Man jāatbild arī par gala produktu, tāpat kā strādnieki atbild, ko un kā izdara,” pārdomās dalās Jānis, bet Ina papildina: “Pārtikas pārstrādes uzņēmumos kvalitātes kontrole ir ļoti stingra. Pārtikas izsekojamība nav tukši vārdi, tā ir katra atbildība.”
Lai izaudzētu kvalitatīvu produkciju, vajadzīgi atbildīgi darbinieki. “Jāstrādā daudz, viss jāizdara ļoti precīzi un īsā laikā. Skābenes ir kaprīza kultūra. Mācīties, gūt pieredzi varu gadu, rudenī redzams, ka esi kļūdījies. Nav mums paaudzēs krātas pieredzes, kā tas ir citās nozarēs,” saka Dāvis, atgādinot, ka skābenes daudz vairāk nekā citas tradicionālākas lauksaimniecības kultūras ietekmē laikapstākļi. Ja nolīst stiprs lietus, kvalitāte zūd, uznāks krusa, viss pagalam. Bijis arī, ka krusa nopostīja laukus un tad nācās sākt no gala, tika zaudētas vairākas nedēļas . “Mums palaimējās, kad nesen apkārt bija krusa, tā līdz mums neatnāca, arī stiprais lietus ne. Pagājušajā vasarā pāris lokālo lietus gāžu gan bija,” pastāsta Dāvis.
Dāvis atklāj, ka tiek domāts par skābeņu lauku laistīšanas sistēmu, un atgādina, ka šai kultūrai neder tās, ko izmanto citām. “Pēc Jāņiem pēcpusdienās saule dedzina un augi ir saguruši. Šopavasar jūtams, ka ultravioletais starojums augsts. Latvijā daudz tiek diskutēts par augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanu. Vispirms jau – zemnieks nav ieinteresēts saindēt zemi, ja domā saimniekot ilgtermiņā. Augiem jādod tas, kas nepieciešams. Kontrole un sodi par pārkāpumiem ir bargi. Augu aizsardzības līdzekļus neizmantojam,” stāsta Dāvis.
Saimniecībā ir gan pastāvīgie, gan sezonas strādnieki. Lielākā daļa no viņiem “Viesturi R” strādā jau ilgus gadus. “Darbā ņemam tos, kuri grib strādāt. Darbs ir atbildīgs,” uzsver saimnieks. Saimniecība izmanto valsts piedāvāto iespēju un sezonas laukstrādniekiem maksā 15 procentu ienākuma nodokli. Strādājošie ir arī sociāli apdrošināti. “Sezonas strādnieki ir ieinteresēti nopelnīt īstermiņā. Lauksaimniecībā šāda iespēja ir. Ja sezona garāka par 65 dienām, ir citi noteikumi. Svarīgi darbiniekiem nodrošināt sociālās garantijas. Tas, ka nodokļi jāmaksā, nav apspriežams,” saka Jānis, bet Dāvis ar smaidu piebilst, ka adrenalīnu var iegūt arī citādi, nevis nemaksājot nodokļus.
“PVN pieci procenti dārzeņu audzētājiem ir labs atbalsts. Dārzeņkopjiem, kas produkciju iegūst ar roku darbu, PVN bija par augstu. Valsts noteikti ieguva, mazie audzētāji sāka labāk maksāt nodokļus. Cik liels uzcenojums ir veikalos, tas jau ir tirgotāju ziņā. Arī uzņēmuma ienākuma nodokļa maiņa ir atbalsts uzņēmējiem. Nodoklis jāmaksā tikai par ienākumiem, kas nav ieguldīti attīstībā un saimnieciskajā darbībā. Uzņēmējs ir ieinteresēts ieguldīt līdzekļus, domāt par tālāku saimniekošanu,” pārdomās dalās Ina.
Raunā izaudzētās, konservētas burciņās, ir pierasts produkts veikalu plauktos. Skābeņu audzētāji uzsver, ka skābenes nav tikai pavasara gardums, tās var ēst līdz rudenim, tikai reizi nedēļā jānogriež, tad ataugs svaigas. “Paši ļoti reti izvārām skābeņu zupu, bet pievienoju aukstajām zupām. Skābenes labi der gaļas marinādei, piemēram, citrona vietā. Skābeņu skābe ir atšķirīga, tā nesausē gaļu. Der konservētas skābenes, bet jāzina, ka ražotāji pievieno dažādu sāls daudzumu, katrs var izvēlēties. Skābenes der arī zivīm pirms žāvēšanas. Cita garša,” atklāj Ina.