Ziņas

Sports

“SK Pārgauja” atkārto bronzas sezonu

Emocijas. Uzzinot tiesnešu lēmumu pēc video atkārtojuma noskatīšanās, "Pārgaujas" florbolisti ļāva emocijām vaļu, jo otro gadu pēc kārtas izcīnītas bronzas medaļas!Foto: floorball.lv

Latvijas virslīgas florbola čempionātā Stalbes “Pārgauja” otro gadu pēc kārtas izcīnīja bronzas medaļas, čempionu titulu nosargāja “Betsafe/ Ulbroka”. Abās spēlēs – par zeltu un par bronzu – uzvarētājs noskaidrojās papildlaikā.

Zelta mačā Ulbrokas komanda ar 7:6 pārspēja Valmieras komandu. Valmierieši trešajā periodā no 4:6 spēja panākt neizšķirtu un turpinājumu pagarinājumā, taču tajā veiksmīgāki bija ulbrokieši, uzvarot 7:6 un atkārtoti kļūstot par čempioniem. Pie sudraba medaļām Valmieras komandas sastāvā tika arī kādreizējais Stalbes komandas spēlētājs Ivo Balodis, bet “FBK Valmiera” treneru korpusā darbojas Ilvars Balodis.

Atcerēsimies, kā sākās Stalbes “Pārgaujas” ceļš uz bronzas medaļām šajā sezonā. Tikai uzvara 7:6 pār Liepājas komandu regulārā čempionāta pēdējā spēlē Stalbes komandai deva iespēju iekļūt izslēgšanas spēlēs. Ceturtdaļfinālā pretī stājās regulārā čempionāta uzvarētāji “Lielvārde/ FatPipe”, un, iespējams, vairums prognozēja, ka pusfinālā nonāks tieši Lielvārdes komanda. Bet, kā zināms, izslēgšanas spēlēm ir pavisam cits raksturs, Stalbes komanda to uzskatāmi nodemonstrēja, sērijā līdz četrām uzvarām pārspējot pretiniekus 4:3 un septītajā spēlē uzvarot pēcspēles metienu sērijā.

Pusfinālā pret “FBK Valmiera” gan “Pārgauja” nespēja atkārtot šādu scenāriju, zaudējot sērijā 2:4, kas nozīmēja spēlēšanu bronzas mačā. Te pretī nāca “Rubenes” komanda. Spēle bija aizraujoša līdz pēdējai sekundei, jo abas komandas gribēja uzvarēt. Pirmie rezultātu jau trešajā minūtē atklāja Rubenes spēlētāji, bet tad sekoja “Pārgauja” vārtu guvumu sērija. Edgars Puriņš panāca izlīdzinājumu, pēc brīža gūstot savus otros vārtus un jau 2:1. Perioda izskaņā soda metienu teicami realizēja Artūrs Jurševskis, panākot 3:1, bet otrās trešdaļas 12. sekundē Gvido Lauga palielināja savas komandas pārsvaru līdz 4:1. “Rubene” nepadevās un trešās trešdaļas septītajā minūtē rezultātu izlīdzināja 4:4. Pēc tam minūtes laikā komandas apmainījās ar vārtu guvumiem, “Pārgaujas” labā vārtus guva G. Lauga, un pamatlaiks noslēdzās 5:5.

Sekoja pagarinājums, kura sestajā minūtē E. Puriņa raidītā bumbiņa atsitās pret vārtu pārliktni, pēc tam pret zemi un izlēca no vārtiem. Tiesneši izmantoja iespēju noskatīties šī momenta video atkārtojumu un paziņoja, ka ir fiksēts vārtu guvums, līdz ar to “Pārgauja” varēja svinēt uzvaru ar 6:5 un līksmot par bronzas medaļu iegūšanu. Šādu panākumu Stalbes komandai izdevās atkārtot otro gadu pēc kārtas.

Komandas spēlējošais treneris Ingus Laiviņš atzīst, ka ar sasniegto var būt ļoti apmierināts, jo sezonas vidus nebija izdevies, kā cerēts: “Izslēgšanas spēlēs izdevās ielēkt vien pašā pēdējā mirklī, bet iznākums rāda – nav svarīgi, kāda bijusi regulārā sezona, galvenais, kāda ir tās izskaņa. Vienmēr jau var gribēt augstāku vietu, bet laikam šogad bronzas spēle bija maksimums, ko varējām. Taču gribu teikt, ka, lai arī tas ir it kā pērnās sezonas atkārtojums, šis tomēr jāvērtē kā solis uz priekšu. Vienu sezonu izšaut un iekļūt trijniekā var praktiski jebkura komanda, bet otrajā gadā to atkārtot – tas ir krietni grūtāk, un mēs pierādījām, ka varam līmeni noturēt!”

Treneris atzīst, ka viņiem paveicies ceturtdaļfinālā spēlēt pret Lielvārdes komandu: “Jau sezonas pēdējās spēlēs bija redzams, ka šai komandai trūkst stabilitātes, kas nozīmē, ka ir iespēja aizķerties.”

Vērtējot pusfināla sēriju pret Valmieras komandu, I. Laiviņš norāda, ka veiksmīgais ceturtdaļfināls iedevis pārlieku pārliecību saviem spēkiem, bet, kad izrādījās, ka viss nenotiek, kā cerēts, spēlētājiem iestājies psiholoģiskais lūzums un zudusi pārliecība. Taču bronzas mačam izdevies noskaņoties, lai gan arī šī spēle prasījusi daudz fiziskā un psiholoģiskā spēka. Treneris nenoliedz, ka šoreiz veiksme bijusi viņu sabiedrotā: “Ja tiesnešiem nebūtu iespēja skatīties video atkārtojumu, uzvaras vārti, visticamāk, nebūtu ieskaitīti, un nav zināms, kā spēle noslēgtos, jo beigās pārsvars bija pretinieku pusē. Es sapratu, ka vārti gūti, jo nokustējās tīkliņš, kas nenotiktu, ja bumbiņa nebūtu šķērsojusi vārtu līniju. Kad prasīju tiesnesim, viņš teica, ka nav skaidri redzējis, kur bumbiņa atsitas pret zemi, aiz vārtu līnijas vai tomēr ne, tātad vārtu guvums netiktu ieskaitīts. Bet viss labs, kas labi beidzas, un sezonas izskaņa atkal bija uz pozitīvā viļņa.”