Cēsu lepnums – vecpilsēta – pamazām atdzimst. Nesen beigusies Lielās Kalēju ielas rekonstrukcija, turpinās remonts Rīgas ielā, tiek atjaunota vai no jauna top pa kādai ēkai. “Koka dienu” entuziasti cenšas pārliecināt cēsniekus, ka nepieciešams saglabāt vēsturisko koka apbūvi. Varētu teikt, viss iet uz labo pusi, tomēr grausti pilsētā joprojām ir nozīmīga problēma.

Novada pašvaldības Vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvju apzināšanas komisija darbojas, lai pārliecinātu cilvēkus sakārtot vai nojaukt īpašumā esošos graustus. Tiek veiktas pārrunas, apsekoti īpašumi, nepieciešamības gadījumā pieņemti lēmumi par paaugstināta nodokļa piemērošanu vai noformēti administratīvie akti. Notiek sarakste ar būvju īpašniekiem – sūta atgādinājuma vēstules par lēmumu izpildes termiņu ievērošanu, norunu izpildi.

Lēni, tomēr pilsēta atbrīvojas no graustiem. Pēdējos gados nojaukta ēka Vaļņu ielā, ko rotāja uzraksts “Dāmu salons”, ēka Rīgas ielā 26 pie Rožu laukuma, kiosks Vienības laukumā Vaļņu ielas galā, vēl citas, bet darāmā joprojām daudz.

Arī novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots uzsver, ka situācija pilsētā uzlabojusies: “Iespējams, cilvēkiem sāk parādīties lielāka atbildība par savu īpašumu. Viņi saprot, ka tas uzliek arī pienākumus. Prieks par gadījumiem, kad nosacīts grausts tiek sakārtots, atjaunots un kļūst par ēku, kas atsāk funkcionēt. Ceram, ka šie gadījumi iedvesmo arī citus, jo sāp­ju objektu pilsētā netrūkst.”

Vai process sācies

Viens no neapsaimniekotiem īpašumiem ir bijušās pienotavas teritorija Vaļņu ielā 21. Tā jau ilgus gadus stāv pamesta, laika zobs to grauž arvien vairāk, šķiet, ir tikai laika jautājums, kad ēka sabruks. Teritorijā jau bija izaudzis gandrīz vai mežiņš, bet tagad notikušas pārmaiņas – teritorija attīrīta no aizaugumiem, to sakops. Vai sākušās ilgi gaidītās pārmaiņas?

Nedaudz atgriezīsimies vēsturē. Par šo īpašumu runāts un rakstīts daudz, tas bijis aktuālo jautājumu sarakstā arī pašvaldībā, taču situācija uz priekšu nevirzījās, jo ēkas īpašniece dzīvoja ASV, uzliktos sodus un nekustamā īpašuma nodokli maksāja, bet tas arī viss. Pirms dažiem gadiem paš­valdība par saviem līdzekļiem apkārt teritorijai uzlika žogu, piesūtīja rēķinu īpašniecei, kura to samaksāja, bet nekāda darbība nesekoja.

Cēsu novada dome pērn augustā pieņēma lēmumu par nekustamā īpašuma piespiedu sakārtošanu. Īpašniecei tika uzdots līdz 2016.gada 14.oktobrim iesniegt novada pašvaldībā visu īpašumā Vaļņu ielā 21 ietilpstošo ēku tehniskās apsekošanas atzinumus; līdz 28.oktobrim iesniegt būvniecības dokumentāciju ēku bīstamības novēršanai – nojaukšanai, konservācijai vai pārbūvei, bet līdz 30.novembrim veikt būvdarbus līdz bīstamības novēršanas stadijai. Tāpat tika uzdots līdz 30.septembrim sakārtot īpašuma teritoriju – likvidēt apaugumu, izvest uzkrājušos sadzīves atkritumus un būvgružus.

Nekas no tā netika izdarīts, šogad īpašniece vērsās Būvvaldē ar iesniegumu pagarināt darbu termiņu. Būvvalde un arī Cēsu domes deputāti jūlija sēdē to atbalstīja, nosakot jaunus termiņus. Atbilstoši tiem īpašuma teritorija, izcērtot krūmus, veicot citu nepieciešamo, bija jāveic līdz 20.jūlijam. Līdz šim datumam nepieciešams arī iesniegt novada pašvaldībā visu īpašumā ietilpstošo ēku tehniskās apsekošanas atzinumus. Līdz 15. oktobrim nepieciešams iesniegt būvniecības dokumentāciju ēku bīstamības novēršanai – nojaukšanai, konservācijai vai pārbūvei, bet būvdarbi līdz bīstamības novēršanas stadijai jāpaveic līdz 1.novembrim.

“Druva” novēroja, ka šoreiz domes lēmumi nav palikuši bez ievērības un teritorija attīrīta no krūmiem, kociņiem. Varbūt to veicinājis fakts, ka pēc ilgāka laika Cēsīs atkal bija ieradusies pati īpašniece, kurai notikušas vairākas sarunas ar Būvvaldes pārstāvjiem un domes vadību. Novada domes priekšsēdētājs Jānis Ro­zenbergs atzīst, ka vezums beidzot izkustējies no vietas: “Po­zitīvi, ka īpašniece ieradās, jo līdz tam viņai tika sūtītas vēstules, bet nekādas reakcijas nebija. Otrs pozitīvais, ka iesniegts konkrēts grafiks ar datumiem, kā iecerēts realizēt domes lēmumu izpildi. Trešais pluss, ka arī īpašnieces pilnvarotā persona ir aktīva, redzam, ka īpašumā notiek darbība.”

Tomēr J. Rozenbergs norāda, ka pašvaldības pusi bažīgu dara fakts, ka īpašniecei nav konkrētas idejas, ko darīt savos īpašumos. Ne par pienotavas teritoriju, ne par viņai piederošo, tā dēvēto “Harmonijas namu”.
“Protams, ir labi, ja īpašums tiek sakopts un novērsta bīstamība, bet gribētos arī nākamo soli, lai šiem objektiem būtu attīstība. Jautājām, vai viņa būtu gatava objektus pārdot investoriem, un īpašnieces atbilde bija – nē. Viņai esot resursi, vēlme un vīzija, taču tā nav aprēķinos balstīta. Te jābūt reālam biznesa aprēķinam, ar amatniecības tirdziņu, ko viņa iecerējusi izveidot pienotavas teritorijā, investīcijas nav iespējams atpelnīt,” saka J. Rozenbergs.

Deputāti sēdē atzinuši, ka svarīgi šī jautājuma risināšanai sekot. Tāds bija arī deputāta Jura Žagara ierosinājums, kurš, pēc četriem gadiem atgriežoties deputāta amatā, secinājis, ka konkrētajā gadījumā nekas nav izkustējies no vietas. Tāpēc īpašniecei nolemts dot pēdējo iespēju, ja ne, pašvaldība piemēros visas iespējamās sankcijas, arī sadarbojoties ar Valsts pieminekļu inspekciju. J. Rozenbergs norāda, ka īpašniece šajā vasarā vēlreiz solījusies ierasties Cēsīs, kad turpināsies sarunas par reālām darbībām nākotnē.

Runājot par pašreizējo situāciju, K. Pots norāda, ka aina tiešām ir cerīgāka, jo sākusies kaut kāda darbība: “Primārais ir novērst tūlītējos draudus, jo redzam, ka ēka ir ļoti sliktā stāvoklī. Ja viss tiks paveikts noteiktajos termiņos, būsim priecīgi. Taču jāatceras, ka šai ēkai un vēl vairākām, kas ir bīstamā stāvoklī, ir kultūrvēsturiska nozīme, nav pareizi tās vienkārši nojaukt. Protams, ja vairs nav cita risinājuma, tas jādara, bet žēl šo ēku, un ir apsveicami, ja izdodas kaut ko saglābt.”

Jāmeklē risinājumi

Ja pirms vairākiem gadiem vecpilsētā grausti, pamestas mājas bija vai uz katra stūra, tagad to vairs nav daudz. Protams, ir ēkas, kuru liktenis joprojām neskaidrs, kas pakļautas laika zoba iedarbībai, kā minētais “Harmonijas nams” vai ēka Torņa ielā, pretī Sv. Jāņa baznīcai, vēl daža arī citur pilsētā, tomēr jāatzīst, ka šādu objektu kļuvis mazāk.

Tiesa, joprojām kā dadzis pilsētas acī ir grausts Akmens un Festivāla ielas stūrī. Īpašums arvien vairāk ieaug kokos, taču ir brīvi pieejams, tāpēc jo īpaši bīstams. Tur nereti spēlējas bērni, tusē jaunieši, un var notikt nelaimes gadījums. K. Pots informē, ka zeme pieder Ekonomikas ministrijai, bet ēkas valdītājs ir zvērināts tiesu izpildītājs, jo iepriekšējais īpašnieks bija sakrājis lielus parādus: “Tā ir problēma, ka zeme pieder vienam, ēka otram, un neviens nav ieinteresēts kaut ko darīt. Objekts ir sarežģīts ar savu tiesisko situāciju, bet neesam atmetuši cerības to sakārtot, raugoties, vai pašvaldībai ir kādas iespējas, jo tas rada draudus drošībai un bojā arī ainavu,” norāda K. Pots.

Pašvaldībā norāda, ka vēl nav sākta Vaives pagasta bīstamo būvju apsekošanu. Sākumā varētu apsekot vismaz tās, kas atrodas lielo ceļu malās, taču pagaidām tam pietrūcis laika.