Beku un gaileņu raža šogad mežos ir sliktāka nekā pērn. Daudzi to skaidro ar vasaras sākumā piedzīvoto aukstumu, vēlāk sausuma periodu.

Taču nav arī tā, ka mežos nebūtu sastopami sēņotāji. Laikraksts “Druva” devās uz Kvēpenes pilskalna apkaimes mežiem, kur jāteic, sēņotāju bija pat vairāk nekā mežā atrasto sēņu.

Jānis Briedis, kurš sēņoja kopā ar savu uzticamo četrkājaino draugu Reksi, atzina, ka sēņu nemaz neesot. “Man te viena zināma vietiņa, kur katru gadu salasu beciņas, bet šogad nekā. Tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā. Vai nu tas jūnija aukstums vai tālāk jau lielais karstums, bet sēņu šogad maz. Turklāt jāteic, ka arī pēc pēdējām lietavām mežs ir sauss. Nācās man pagājušajā nedēļā draugam palīdzēt, rakām apmēram 80 centimetru dziļu bedri. Zeme patiešām bija viscaur sausa,” norādīja sēņotājs.

Arī Kārkliņu ģimeni sastapām sēņojot. Visiem trim ģimenes pārstāvjiem rokā pa nazītim un kārtīgam spainītim. Turklāt, pēc viņu salasītā spriežot, nevarēja sacīt, ka sēņu būtu maz. Tiesa gan, Aina Kārkliņa atzina, ka tas tādēļ, ka ģimene lasot ne tikai gailenes vai bekas, bet arī citas rudens sēnes: bērzlapes, vilnīšus, alksnenes, cūcenes. Tādēļ arī tie spaiņi esot pilnāki.

“Mums ir vairākas sēņu vietas, kurp braucam. Kvēpenes pilskalna apkaime ir no tām, kur kādreiz var atrast sviestabeciņas, baravikas vai gailenes. Šogad te švaki. Taču, ja nopietni sēņojam, tad dodamies uz tālākiem Pārgaujas novada mežiem. Tad aizbraucam uz visu dienu, staigājam lielus gabalus un lasām sēnes marinēšanai, sālīšanai un saldēšanai. Esam lieli sēņotāji un sēņu pazinēji, tādēļ nebaidāmies ne no mazpazīstamām bekām, ne no rudens sēnēm,” saka kaislīgās sēņotāju ģimenes pārstāve un teic, ka sēņošana esot arī veids, kā ģimenei vairāk laika pavadīt svaigā gaisā un pabūt visiem kopā.

Cēsu tirgū nopērkamas vien gailenītes. To cena litrā ir, sākot no trim līdz četriem eiro.  Tirgotāja Tatjana “Druvai” stāsta, ka sēnes lasot viņas tētis, viņa tikai tās pārdodot. “Sēņu šogad nav. Viņš sestdien visu dienu lasīja, bet tikai piecus litrus salasīja. Mēs tirgojam tikai gailenes. Pārējās sēnes apcepam un liekam saldētavā pašu ēšanai,” saka Tatjana. Savukārt sēņotāja un tirgotāja Līga Rimša bilst, ka sēņu laiks šogad vēl esot priekšā.

“Var teikt, ka sēņu laiks atsākas. Vasaras sākumā bija sēnes, tad uznāca sausuma periods un nekā nebija. Tagad sēnēm micēliji sāk atdzerties un gailenītes sāk augt no jauna. Parādās pa kādai beciņai. Arī pirmos vilnīšus jau atradu. Taču šis nav no sēņu gadiem, tas skaidrojams ar sēnēm nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Taču nav arī tā, ka neko nevar salasīt. Var, bet ilgi ir jāstaigā. Un labi, ka vismaz tā, jo likās, ka šogad sēņu vispār nebūs,” saka L. Rimša.