Cēsniecei Ilzei Kornetei (24) ir svarīgi, lai katra nodzīvotā diena iegūst kādu vērtību, tāpēc brīvajā laikā jauniete ceļo, dodas pārgājienos, viņai patīk skriešana un citas fiziskās nodarbes. Bet kā aizrit darba dienas? – Līdzīgi kā laik­apstākļi, jo pavadītas tiek Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, strādājot par sinoptiķi.

Kā kļūt par sinoptiķi

Ilzei ir gan bakalaura, gan maģistra grāds vides zinātnē, bet kā apgūta sinoptiķa profesija? “Diemžēl Latvijā nav iespējams iegūt nepieciešamo izglītību, lai kļūtu par sinoptiķi un uzsāktu darbu. Tuvākā vieta, kur ir tādas studijas, ir Krievija, Sanktpēter­burga, un arī Baltijas jūras otrā krastā – Zviedrijā. Es nepieciešamās prasmes mācījos darbā, lasot speciālo literatūru, pēc tam izrunājot tematus ar profesionāļiem, lai saprastu, vai apgūts viss vajadzīgais. Teoriju mācījos no pieejamajiem mācību avotiem, bet praktiskās iemaņas, strādājot kā sinoptiķa asistents. Stažēšanās, lai no asistenta kļūtu par sinoptiķi, prasīja nedaudz vairāk par gadu.”

Sinoptiķa profesija prasa precizitāti, spēju analizēt un vērtēt, turklāt to darīt operatīvi. Ilze bija ļoti gandarīta, ka veiksmīgi aizvadīts asistentes darbs un viņa atzīta par sinoptiķi. Tomēr sākumā bijis arī satraukums: “Sākot patstāvīgu darbu, pirmajās maiņās biju diezgan uztraukusies, jo visa atbildība bija man. Atzīšos, vēl joprojām mēdzu jautāt kādam kolēģim padomu, mana darba pieredze ir samērā maza, bieži rodas papildu jautājumi. Mēdzu kļūdīties, taču no kļūdām mācos.”

Ar zināšanām par meteoroloģiju sinoptiķa darbā nepietiek, jābūt zināšanām par atmosfēru un tajā notiekošajiem procesiem, jāpārzina laika parādības, piemēram, mākoņi, to veidi, nokrišņi, negaiss, vējš, aukstums, karstums. “Sinoptiķim jāsaprot meteoroloģiskā satelīta attēli, kā arī jāprot izmantot radara produktu informācija. Jābūt zināšanām par klimatu, jūras meteoroloģiju, skaitliskajiem prognožu modeļiem. Šīs, protams, ir tikai teorētiskās zināšanas, bet tās jāprot pielietot ikdienas darbā, gatavojot prognozes un brīdinājumus par bīstamām laika parādībām,” teic jauniete.

Brīdina dienestus un sniedz ziņas medijiem

Kādi ir sinoptiķa darba pienākumi? Ilze stāsta: “Sinoptiķim ir maiņu darbs, lielākoties tiek strādāts 24 stundas no vietas, tas nozīmē, ka uz darbu jāiet astoņas līdz desmit reizes mēnesī. Sākot maiņu, jāiepazīstas, kādi laika apstākļi gaidāmi, izmantojot skaitliskos prognožu modeļus, salīdzinot tos ar faktisko situāciju no mūsu novērojumu stacijām, kā arī ar meteoroloģiskajiem satelītiem un, ja nepieciešams, arī radaru. Bieži aplūkojam arī citu meteoroloģisko dienestu – poļu, vācu, zviedru, igauņu un lietuviešu – prognozes un salīdzinām tās ar savām, lai izvērtētu citu sinoptiķu situācijas analīzi, kas var būt vērtīgs papildu informācijas avots. Sekojam līdzi laika apstākļiem, diennakti pavadot darbā.”

Jauniete atklāj, ka sinoptiķim ar asistenta palīdzību ir jāsagatavo prognozes par laika apstākļiem tuvākajai diennaktij un tālākajām dienām Latvijai, Rīgai, Baltijas jūras centrālajai daļai, Rīgas līcim. “Visas prognozes tiek nosūtītas mūsu klientiem, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, dažādiem laikrakstiem, radio u.c. Pēc klientu pieprasījuma, ar kuriem LVĢMC ir noslēgts līgums, var nākties sagatavot papildu prognozes vietai un laikam, piemēram, lielām sporta sacensībām vai paš­valdību pasākumiem. Tāpat mūsu pienākums ir sagatavot brīdinājumus, ja laika apstākļi ir pasliktināti, piemēram, ja pūš brāzmains vējš, gaidāmi intensīvi vai ilgstoši nokrišņi, pērkona negaiss, karstums, sals, pasliktināta redzamība, ja var veidoties apledojums vai gaidāms putenis. Bieži vien varētu šķist, ka laika apstākļi ir mierīgi, bet jūrā pūš brāzmains vējš, un brīdinājumi ir jāsagatavo,” par darba specifiku stāsta Ilze.

Darba pienākumos ietilpst arī komunikācija ar sabiedrību soci­ālajos tīklos Twitter, Instagram un Facebook, kur informē par gaidāmo sinoptisko situāciju, kā arī dalās ar aktuālo informāciju, piemēram, gaisa temperatūras rekordiem. Šobrīd aktuāli ir informēt sabiedrību par ūdens līmeni un ledus iešanu upēs.

Darba diena tikpat mainīga kā laika apstākļi

Uz jautājumu, kas Ilzi viņas darbā aizrauj visvairāk, viņa saka: “Katra diena ir citāda, jo laika apstākļi mainās, nekad nebūs divu identisku darba dienu. Katra maiņa ir kā jauns izaicinājums, īpaši apgrūtinātākos laika apstākļos, jo tad darba apjoms ir liels un stundas aizrit ātri. Man ļoti patīk domāt, kā vizuāli un saturiski labāk sniegt informāciju sabiedrībai.” Turklāt profesija prasa zināšanas pilnveidot, papildināt, mācības notiek arī citās valstīs. “Aizvadītajā gadā devos komandējumā uz Lisabonu, lai detalizētāk apgūtu jūras laika apstākļu prognozēšanu,” stāsta jaunā profesionāle. “Ar laiku varu praktizēties un kļūt par aviācijas sinoptiķi vai arī vairāk specializēties kādā konkrētākā meteoroloģiskajā jomā. Šobrīd visi mani tuvākie mērķi vēl ir saistīti ar sinoptiku un laika apstākļiem,” sarunas nobeigumā teic sinoptiķe Ilze Kornete.

Vides zinības interesēja jau ģimnāzija

Ilze ir Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvente. Jau ģimnāzijas laikā viņa vēlējusies studēt Rīgā: “Lielpilsēta daudzus vilina ar iespējām un dzīvīgumu. Tolaik pilnīgi noteikti nezināju un pat nedomāju, ka varētu kļūt par sinoptiķi. Kad absolvēju ģimnāziju, man bija daudz dažādu interešu, tāpēc dokumentus iesniedzu vairākiem studiju virzieniem: filoloģijai, žurnālistikai un vides zinātnei. Beigu beigās nokļuvu Lat­vijas Universitātes Ģeogrā­fijas un zemes zinātņu fakultātē, jo zinātniski pētniecisko darbu “Aera­toru ietekme uz Ruckas ezerā izšķīdušā skābekļa daudzumu” ģimnāzijā rakstīju ģeogrāfijā, konsultējoties ar skolotāju In­gunu Gaili. Ar šo darbu tiku izvirzīta dalībai valsts skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē, kur ieguvu 3. vietu. Līdz ar to vieta fakultātē man jau bija garantēta.”

Ilze atklāj, ka studijas bijušas aizraujošas, pasniedzēji un kursa biedri draudzīgi un aktīvi. Visi kļuvuši par labiem draugiem, fakultātes rīkotie pasākumi, laivu braucieni un citi joprojām ir arī Ilzes notikumu sarakstā.

“Bakalaura studiju laikā pastāvīga darba man nebija, taču, uzsākot studijas maģistru programmā, vēlējos atrast darbu nozarē, nosūtīju CV Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izsludinātajai vakancei – sinoptiķis. Protams, man nebija ne jausmas, ko no šīs profesijas sagaidīt. Pārrunas bija veiksmīgas, un 2018. gada rudenī uzsāku savas darba gaitas,” stāsta Ilze, būdama jau pilntiesīga sinoptiķe.