Sešos Cēsu vecpilsētas namos kāds darbs tiks veikts ar novada pašvaldības konkursā privātīpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanai piešķirto finansējumu.

Cēsu novada pašvaldība konkursam atvēlēja 20 000 eiro, nosakot, ka vienam projektam pieejamais maksimālais līdzfinansējuma apjoms nepārsniedz 5000 eiro. Interese par šo atbalsta iespēju izrādījās liela, tika saņemti 16 pieteikumi, to kopējā summa sasniedza gandrīz 80 tūkstošus eiro, tādēļ komisijai nācās rūpīgi vērtēt, kurām iecerēm sniegt atbalstu. Pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāja Santa Bormane neslēpj, ka uzdevums nav bijis viegls: “Lielā konkurence vislabāk parāda, ka namīpašniekiem šāds atbalsts svarīgs. Ir skaidrs, ka konkurss tiks turpināts arī nākamgad. Pašvaldībā runāsim par iespējām palielināt kopējo atbalsta summu, bet tas lielā mērā atkarīgs no budžeta iespējām. ”

Konkursu pašvaldība rīkoja sadarbībā ar biedrību “Cēsu mantojums”, kuras darbības mērķis ir atpazīt un saglabāt Cēsu vēsturisko ēku vērtības, dzīvojot 21.gadsimtā. Biedrības pārstāve Dita Trapenciere stāsta, ka interesi par iespēju iegūt līdzfinansējumu jutuši jau tūlīt pēc konkursa izsludināšanas. Daudzi veco ēku saimnieki nākuši uz konsultācijām, zvanījuši: “Ja šāds pašvaldības atbalsts būtu jau pirms vairākiem gadiem, iespējams, šobrīd vecpilsēta izskatītos citādi, bet labāk vēlāk nekā nekad. Šis atbalsts drīzāk ir kā stimuls uzsākt vai turpināt lielākus darbus, jo vajadzīgā summa parasti ir lielāka. Noteikts, ka īpašniekiem jāiegulda līdzfinansējums 30 procentu apmērā, bet lielākoties viņi iegulda krietni vairāk. Pieteiktie projekti jārealizē gada laikā, un cēsnieki varēs redzēt, ka vēsturiskie īpašumi sakārtojas. Iecerēto darbu spektrs plašs, tas labi parāda, cik dažāda var būt restaurācija. Tāpēc projekta pieteikumā bija jāiesniedz darbu apraksts, lai būtu skaidrs, ka tā ir restaurācija, nevis remonts, ka cilvēki domā par savu īpašumu atjaunošanu, domā ilgtermiņā.

Redzam, ka vecpilsēta sarosās. Ir ēkas, kurām pēdējā laikā mainījušies saimnieki, viņi vēlas sakārtot savu īpašumu, jau sākuši namu restaurāciju. Tagad, izmantojot šo iespēju, piesaista papildu finansējumu, tā spējot paveikt vairāk.”

Finansējumu varēja saņemt vairākām vajadzībām: būvprojektu izstrādei, izpētei un inventarizācijai, restaurācijai un konservācijai, arī augsti kvalitatīvu autentisko būvdetaļu izgatavošanai un uzstādīšanai gadījumos, kad sākotnējās detaļas zudušas.

Šajās dienās sākas līgumu slēgšana ar namīpašniekiem, kuri saņēmuši atbalstu, kāds daļēju finansējumu, kāds visu pieprasīto summu. Konkursā atbalstīta arī mājas Lielajā Katrīnas ielā īpašnieku iecere veikt logu restaurāciju. Šo ēku cēsnieki zina kā “Lāčplēša” māju, tajā Andrejs Pumpurs sarakstījis savu slaveno eposu.

Pirms gada šo namu iegādājās Elīna un Roberts Neilandi no nodibinājuma “Otra elpa”. Elīna atzīst, ka pašvaldības atbalsts ir svarīgs: “Tas ir gan simbolisks, gan finansiāls žests, ar ko pašvaldība parāda, ka tai svarīgi, lai vecpilsēta tiktu sakopta. Esam pateicīgi par atbalstu, bet ar to neapstājamies. Gatavojam projektu pieteikumus arī citur, kur iespējams piesaistīt finansējumu. Mēģinā­sim soli pa solītim atjaunot ēku vēsturiskajā izskatā, cik nu tas būs iespējams.

Tas, ka mājā tapis “Lāčplēsis”, no vienas puses uzliek papildu rūpes, bet piedod arī īpašu odziņu, vēlamies šo tēmu apspēlēt. Pirmais solis būs tāds, ka logu vietās, kamēr tie būs restaurācijā, ievietosim Pumpura un viņa sievas fotogrāfijas.”

Kopumā konkursā atbalsts piešķirts dažādu restaurācijas darbu veikšanai diviem īpašumiem Rīgas ielā, vecpilsētas zonā, arī īpašumiem Pļavas, Parka un Lie­lajā Līvu ielā, kur jau ceturto gadu pie ēkas atjaunošanas strādā arhitekts Ervīns Krauklis. Viņa pārliecība vienmēr bijusi, ka būtiski ēkā saglabāt visu vēsturisko, cik nu tas iespējams, to restaurējot, atjaunojot. Konkursa atbalsts tiks izlietots, lai pārmūrētu skursteņu galus, notīrītu, nogruntētu un nokrāsotu jumtu. Viņš stāsta, ka līdzfinansējums ir mazāk kā puse no nepieciešamās summas, bet tomēr tas ir būtisks ieguvums: “Katrs atbalsts nozīmīgs, jo vieglāk atrast vajadzīgo daļu finansējuma, nekā visu nepieciešamo summu. ”

Arī viņš izsaka cerību, ka turp­mākajos gados pašvaldībai izdosies konkursam atvēlēt lielāku finansējumu, jo tā ir iespēja kopīgiem spēkiem sakārtot vecpilsētu: “Saprotu, ka pērn un šogad paš­valdības līdzfinansējums bija nepieciešams baznīcas restaurācijai, tagad varbūt vairāk varēs atvēlēt vecpilsētas īpašumu atjaunošanas atbalstam. Šobrīd arvien vairāk jūtams, ka cilvēki vēlas īpašumus sakārtot, atjaunot, restaurēt. Sa­sparojušies pat tie, kuru īpašumi jau ilgus gadus stāvējuši pamesti, un tas ir pozitīvs signāls.”