Piepildījušās prognozes, ka siltajā nedēļas nogalē kūlas dedzinātāji darbosies ar īpašu azartu. No piektdienas, 27. marta, rītam līdz pirmdienas, 30.marta, rītam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigāde saņēma 47 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem.

Cēsu pusē nācās dzēst astoņus, visvairāk atkal Līgatnes novada Līgatnes pagastā – 500m2; 5000m2; 2,5 hektāri; 1000m2; vēl Priekuļu novada Liepas pagastā – 2 hektāri; Pārgaujas novada Stalbes pagastā – 5000m2; Amatas novada Nītaures pagastā – 1400m2 un 150m2.
Valstī šogad pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts jau janvārī, bet Vidzemē – 7.martā Limbažu novadā. Vidzemes brigādes Cēsu daļas ugunsdzēsējiem glābējiem pirmo reizi uz kūlas ugunsgrēkiem nācās izbraukt pagājušajā nedēļā. Jau rakstījām, ka pagājušajā trešdienā, 25.martā, pirmie trīs kūlas ugunsgrēki reģistrēti Līgatnes pagastā, kur pērnā zāle dega 600m2, 3500m2 un 5000m2 platībā. Ceturtdien vēl viens kūlas ugunsgrēks Līgatnes pagastā 8000m2 platībā, kā arī Amatas novada Amatas pagastā – 2000m2 platībā; Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā – 500m2, kur degšana tika likvidēta pirms VUGD ierašanās.

Kāda būs šī pavasara statistika, tas atkarīgs no laika apstākļiem, jo tieši tie vistiešākā veidā ietekmē pērnās zāles dedzināšanu. VUGD Prevencijas un sa­bied­rības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Sandra Vējiņa informē, ka Vidzemē pērn kūlas ugunsgrēku skaits, salīdzinot ar 2018.gadu, gandrīz dubultojies. 2019.gadā Vidzemē reģistrēti 460 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 218 kūlas ugunsgrēkiem vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits Vidzemē pērn reģistrēts Gulbenes novadā – 74 notikumi, otrajā vietā Līgatnes novads ar 46 ugunsgrēkiem, trešajā – Limbažu novads ar 34 kūlas ugunsgrēkiem.

Pērn Cēsu daļas ugunsdzēsēji glābēji kūlu dzēst devās 109 reizes, lielais vairums no tiem reģistrēti aprīlī. Var atzīmēt, ka pērn kopumā Cēsu daļā reģistrēti 225 ugunsgrēki, no kuriem aprīlī reģistrēta puse – 114, galvenokārt kūlas degšana.

VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Andrejs Rjabkovs pērnā gada statistiku skaidro ar sauso, saulaino un vējaino pavasari: “Informācija rāda, ka visbiežāk degušas teritorijas, kuru īpašnieki atrodas ārzemēs, kā arī tiem ļaudīm, kuriem nav līdzekļu, lai sakoptu savus īpašumus. Bija daudzi notikumi, kuros vainojamas bērnu rotaļas ar sērkociņiem. Kūlas ugunsgrēku skaitu varēs samazināt tad, ja paš­valdības aktīvāk iesaistīsies nesakopto teritoriju apzināšanā un to īpašnieku informēšanā par veicamajiem pasākumiem, kā arī paš­valdības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu, atbildību un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kontrolējot šo nosacījumu izpildi.”
VUGD pērn Vidzemē veica 18 kūlas reidus, 43 teritoriju īpašniekiem uzlikti administratīvie sodi.

Valstī kopumā pagājušajā gadā bija reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 gadījumā kūlas degšanas rezultātā aizdegušās arī ēkas un cietuši cilvēki. Salīdzinot ar 2018. gadu (2152 gadījumi), pērn kūlas ugunsgrēku skaits palielinājās par 35%. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2019.gadā izdega 3253 hekt­āri Latvijas teritorijas, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad valstī kopumā izdega 2018 hekt­āri.

VUGD brīdina, ka par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar 280 – 700 eiro lielu soda naudu, savukārt par zemes neapsaimniekošanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.