Šādu atziņu dzirdēju no visām uzrunātajām sievietēm, kuras ikdienā valkā formas tērpu, vai tā būtu militārā joma vai policija. Tieši šajās jomās strādājošās uzrunāju, gatavojot rakstu 8.marta laikrakstam.

Salīdzinot visas minētās jomas, laikam visvairāk sievietes izvēlas darbu policijā, jo, piemēram, Cēsu iecirknī apmēram 40 – 45 procenti ir sievietes. Sie­vietes mazāk izvēlas militāro jomu, taču viņas redzam gan kā brīvprātīgās Zemessardzē, gan profesionālajā dienestā. Zemes­sardzes 27.kājnieku bataljona Operatīvās nodaļas virsniece Ma­rika Tkačuka atzīst, ka uz šo profesiju apzināti gājusi kopš sestās klases, iestājoties Jaunsardzē: “Tas tik ļoti iepatikās, ka pat neizskatīju citu iespēju, kur doties pēc skolas beigšanas.”

Uz jautājumu, vai, valkājot formu, nezaudē sievišķību, viņa norāda, ka sieviete jebkurā gadījumā ir sieviete, nav svarīgi, vai mugurā forma vai civilais apģērbs: “Tas taču atspoguļojas gaitā, stājā, un vīriešu kolektīvā sievietes izceļas jo īpaši. Paldies vīriešiem, ka viņi novērtē mūs un 8.martā sveic ar ziediem, kādu saldumu. Ceru, ka arī šogad tas neizpaliks.”

No komandieriem dzirdēts, ka lauka mācībās dāmas esot izturīgākas par vīriešiem, un M. Tkačuka piebilst, ka emocionālajā jomā pilnīgi noteikti viņas esot pārākas, tas pat esot zinātniski pierādīts.

Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes Civilmilitārās sadarbības nodaļas priekšniece virsleitnante Ieva Karlsberga stāsta, ka vienu brīdi formu jau nolikusi malā, garderobe kļuvusi izteikti sievišķīga, taču atkal atgriezusies “ierindā”.

“Man gan šķiet, ka sievišķību zināmā mērā, valkājot karavīra formu, zaudējam. Ierasts, ka staigājam tā sauktajā lauku jeb kaujas formā, kurā formas vienādas gan vīriešiem, gan sievietēm. Varbūt tas dod papildu stimulu to kompensēt brīvajā laikā, lai gan veidojas interesanta situācija, ka arī brīvdienās staigāju biksēs un sportiskos zābaciņos, jo tā, izrādās, ir ērti,” smejot piebilst I. Karlsberga.

Valsts policijas Vidzemes reģi­ona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece Valda Cīrule stāsta, ka darbs policijā bijusi apzināta izvēle jau kopš vidusskolas: “Neatceros, vai tas saistīts ar darba specifiku vai ar iespēju staigāt formā, bet formas tērps man patīk. Pilnīgi droši varu apgalvot, ka sievišķība absolūti nepazūd, jo mums taču ir sievišķīgi formas tērpi – svārki, skaisti formas krekli, apavi ar papēdīti. Arī šajā apģērbā sieviete var būt ļoti sievišķīga un skaista.”

Runājot par sieviešu priekšrocībām, strādājot policijā, viņa norāda, ka dāmas spēj panākt rezultātu ar savu šarmu un runas spējām. Ja gadās kāds agresīvs klients, runājot ar vīrieti, viņš kļūst vēl agresīvāks, bet, satiekot sievieti formā, uzvedība, attieksme mainās, un sievietes spēj šādas situācijas nokārtot ātrāk un efektīvāk. Sievietes arī esot psiholoģiski noturīgākas, labāk reaģē stresa situācijās, un vēl viens viņu pluss esot analītiskā domāšana, spēja katrā konkrētā lietā ieurbties īpaši dziļi.

V. Cīrule stāsta, ka gaida 8.martu, jo šajā dienā vīrieši savas kolēģes vienmēr cenšoties pārsteigt, iepriecināt: “Ir patīkami, ka šajā nebūt ne rožainākā darba ikdienā ir šādi jauki brīži, kas dienu padara gaišāku.”

Cēsu novada pašvaldības policijā strādā sešas sievietes. Vakar “Druva” satika piecas no viņām, arī uzzinot, ka ikdienā formas tērpā ir vairāk plusu nekā mīnusu. Stāstot par savu izvēli, inspektore par saistošo noteikumu uzraudzību Tija Ļvova atzīst, ka staigāt formā – tas laikam esot zvaigznēs ierakstīts, viņai tas ir jau 21 gadu. T.Ļvovas teiktais labi sakrīt ar iepriekš dzirdēto no citām sievietēm, kuru ikdiena aizrit formas tērpā.
Arī pašvaldības policijā strādājošās dāmas atzīst, ka būšana formā nebūt nemazina sievišķību, tieši otrādi. Kā atzīst dežurante Zaiga Rabenau, bieži nākas dzirdēt – cik ļoti tev piestāv formas tērps! “To tik patīkami uzklausīt. Bieži dzirdēts, ka policijā strādā skaistas sievietes, kurām piestāv formas tērpi.”

Jautāta par sieviešu plusiem un mīnusiem, priekšnieka vietniece Ieva Rudzīte atzīst, ka sievietēm klienti vairāk atklājas: “Atnāk, ierauga sievieti formas tērpā un nodomā – tāpat vien parunāsim. Taču sarunā atklājas vēl vairāk nekā vīrietim.”

Dāmas atzīst, ka kolektīva vīrieši vienmēr atceroties 8.martu, vienmēr esot kliņģeris, puķes, un esot jauki, atnākot no rīta uz darbu, saņemt šo pārsteigumu.

“Patiesībā to jau nedaudz gaidām,” saka administratīvo lietu inspektore Ilze Jansone. “Šajā dienā vispār patīkami staigāt pa pilsētu, jo uz ielas tik daudz vīriešu ar puķēm, ziedu veikalos viņi stāv rindās, un saproti, jā, ir 8.marts!”