Ziņas

Sports

Šī apstāšanās bija noderīga

Čempions. Aizvadītajā sezonā Kaspars Stupelis kļuva par četrkārtējo pasaules čempionu motokrosā ekipāžu klasē. Foto: no albuma

Četrkārtējais pasaules čempions motokrosā motocikliem ar blakusvāģiem Kaspars Stupelis šo laiku vada Latvijā, mototrasē Ādažos trenējot prasmes braukšanā ar solo motociklu. Sportists atzīst, ka šobrīd domas nepavisam neesot pie blakusvāģu motokrosa.

Pareizāk būtu sezonu nesākt

Atgādināšu, ka pērn pasaules čempiona titulu K.Stupelis izcīnīja kopā ar Nīderlandes pilotu Etjēnu Baksu, šo sezonu bija plānots aizvadīt titulētā Daniela Vilemsena ekipāžā. Tagad Kaspars atzīst, ka, viņaprāt, pareizākais būtu sezonu nesākt: “Pagājušajā nedēļa zvanīja kāds no pasaules čempionāta rīkotājiem, lai noskaidrotu domas par iespējamo sezonas sākšanu. Vai vajadzētu braukt vismaz trīs vai četrus posmus? Mans viedoklis, ka labāk to nedarīt. Pirmkārt, tāpēc, ka gatavošanās visām komandām nebūs vienlīdz godīga, jo katrā valstī ierobežojumi bija un joprojām ir atšķirīgi. Teiksim, ja mums būtu latviešu ekipāža, mēs visu šo laiku varējām aizvadīt treniņus trasē, kas citās valstīs – Nīderlandē, Francijā, Spānijā, Itālijā – nebija iespējams.

Otrkārt, nepietiekamais sagatavošanās posms var novest pie smagām sekām. Jo visi gribēs uzvarēt, neviens nepiedalās savam priekam, šis ir ļoti riskants sporta veids. Ja nebūs vajadzīgās gatavības, ātri var iedzīvoties pat stulbās traumās. Nebūtu arī īsti nopietni sarīkot trīs četrus posmus ieplānoto 11 vietā un tad kronēt pasaules čempionu.

Jāatzīst, tagad nepavisam negribētos iespringt uz kādiem trim posmiem. Protams, ja nolems, ka jābrauc, to darīšu, bet mans viedoklis, ka labāk šo sezonu norakstām un sākam nākamgad.”

Kaspars norāda uz vēl kādu niansi, ko, sezonu atsākot, neizdotos īstenot. Parasti pirms pasaules čempionāta sākuma ekipāžas startē mazākās sacensībās, lai, kā paši saka, ieskrietos sezonai, dabūtu vajadzīgo adrenalīnu, izbrauktu pirmssezonas stresu. To nespējot sniegt nekāda sagatavošanās.

Jāņem vērā arī, ka, visticamāk, neļaus rīkot sacensības ar skatītāju tūkstošiem, bet tieši viņi ir tie, kuri rīkotājiem dod ienākumus. Kurš būs gatavs sacensības rīkot bez skatītājiem vai ar nelielu, limitētu, skaitu? Ja rīkotājs iedzīvosies pamatīgos mīnusos, nākamajā gadā taču vairs to nedarīs. Jāņem vērā arī, ka cilvēki uzreiz negribēs doties uz masu pasākumiem.

Atgriezties pie saknēm

Kā jau minēts, Kaspars šo laiku izmanto, lai trenētos mototrasē, braucot ar solo motociklu, ko nopircis, līdzko sākušies ierobežojumi un sporta dzīve apstājusies.

“Var teikt, atgriežos pie sak­nēm, savu motosportista karjeru jaunībā sāku ar solo moci,” stāsta Kaspars. “Šobrīd ir lieliska iespēja papildināt iemaņas trasē Ādažos pie Leona Kozlovska, kur trenējos trīs četras reizes nedēļā. Ja sezonas izskaņā kādus mačus Latvijā izdosies sarīkot, startēšu tajos, lai vismaz kādu motokrosa adrenalīna devu dabūtu. Jāatzīst, pārējiem treniņiem tagad parasto uzmanību neveltu. Var teikt, esmu sev iedevis brīvu no neskaitāmu kilometru vākšanas uz riteņa vai skrienot. Kaut ko jau daru, bet absolūti ne tik daudz kā citus gadus. Man tagad prioritāte ir solo motocikls. Vienīgas, kā šajā laikā pietrūka, bija darbošanās svaru zālē, bet pagājušajā nedēļā to atvēra, pirmie treniņi tur jau aizvadīti.”

Kaspars atzīst, ka grūti sevi uzturēt formā, neredzot kādu atskaites punktu. Grūti gatavoties kaut kam, kas varbūt būs. Kad sākas gatavošanās sezonai, tiek sagatavots treniņu grafiks, dienas režīms, un ir pilnīgi skaidrs, ko darīt šodien, rīt pēc nedēļas, mēneša. Jo zināms, līdz kuram brīdim jāsasniedz vajadzīgā forma. Tagad tā nav, nav skaidrs, kam gatavoties.

“Es 20 gadus esmu bijis šajā jampadracī, tāpēc neiespringstu treniņiem, bet reāli izbaudu šo laiku. Manuprāt, šī apstāšanās bija tik ļoti noderīga,” atzīst K. Stupelis.

Jautāts, kur emociju vairāk – blakusvāģī vai pie solo moča stūres -, Kaspars atzīst, ka noteikti uz solo moča, jo tā visu laiku bijusi sirdslieta: “Te pats sevi kontrolēju, neesmu atkarīgs no braucēja kā tad, kad esmu kulbā. Skaidri zināju, ka pie jebkuras situācijas, ja dzīve tādu piespēlēs, izmantošu iespēju cītīgāk gatavoties kā solo braucējs, lai varētu braukt drošāk. Tas vajadzīgs, lai pašam nav kauns uz sevi no malas paskatīties.”
Uz vērtējumu, ka, noliekot malā sportisko karjeru blakusvāģos, varēs startēt Latvijas čempionātā amatieros solo klasē, Kaspars saka: “Labprāt, bet tas nav atkarīgs tikai no manas vēlmes braukt. Labi zinām, cik šis sporta veids dārgs, bet, ja varēšu to atļauties, noteikti darīšu. Lētāk ir piedalīties “Stirnu bukā” vai kādās riteņbraukšanas sacensībās. Lai gan arī velomačos lēti cauri netikt, ja gribas būt starp labākajiem, jo labs ritenis vien maksā tūkstošus, tikpat, cik solo motocikls.”

Tituliem bagāts gads

Aizvadītā gada nogalē Kasparam bieži nācās kāpt uz skatuves skatītāju priekšā, gan saņemot medaļas par uzvaru čempionātā, gan divreiz ejot pēc balvas pasākumā “Gada balva sportā”. Viņš saņēma labākā sportista balvu tehniskajos sporta veidos, kā arī uzvarēja skatītāju balsojumā “Popu­lārākais Latvijas sportists”.

“Biju nominēts trijiem tituliem, cerēju, ka tiks vismaz balva “Labākais tehnisko sporta veidu pārstāvis”. Tā tomēr mana joma. Bet popularitāte tāda neizmērojama lieta. Ja ikvienam Latvijā prasītu, kas ir Poziņģis, to zinātu visi, bet maz ticams, ka zinātu, kas ir Stupelis. Paldies atbalstītājiem, kuri balsoja, un, protams, bija patīkami kļūt par šī titula ieguvēju.

Vīruss gan izjauca iespēju pilnībā izbaudīt titulu iespējas. Man šis varēja būt ļoti veiksmīgs gads arī atbalstītāju ziņā, bet nu viss noklusis. Taču ir arī kāds pluss, kā smejamies draugu lokā. Visticamāk, šogad balvu pasniegšanas nebūs, jo nenotiks nekādas sacensības, tad nu es un citi laureāti divus gadus būsim titulu turētāji,” saka Kaspars.

Patiesībā līdzīgi arī motokrosā, ja sezona nenotiks, arī nākamajā K. Stupelis būs esošais čempions.

Vēl pie skatītājiem nonāca Armanda Tripāna filma “Stupelis”, tās veidotājs izteicies, ka tas esot labākais, ko viņš līdz šim paveicis. Kaspars saka, ka pēc filmas saņēmis ļoti daudz pozitīvu atsauksmju un tas turpinoties joprojām. Cilvēki sakot, ka filma viņus patiesi iedvesmojusi un tas dodot gandarījumu.

“Laiks ar šo filmu, ar “Gada balvu” bija tik piesātināts, ka varbūt pat nespēju visu līdz galam izbaudīt. Mani aicināja visur, piedalījos neskaitāmos pasākumos, bija tikšanās, laiks bija tik piepildīts, ka otru tādu neesmu piedzīvojis. Patiesībā viss iepriekšējais gads bija ļoti piepildīts ar spraigu sezonu, daudzām traumām, kam sekoja veiksmīgs noslēgums ar čempiona titulu un visiem apbalvojumiem,” saka Kaspars.

Tagad esot laiks to vēlreiz pārdomāt. Sportists vērtē, ka šī pau­ze bijusi ļoti vajadzīga ne tikai viņam: “Katrs redzējām, kāda steiga pasaulē valda. Nevienam nebija laika, visiem jāskrien, visiem stress. Viss bija uzņēmis milzīgus apgriezienus, gāja uz priekšu kā milzīgs ātrvilciens, un bija grūti saprast, kur tas traucas. Tāpēc ar atvieglojumu uztveru šo situāciju un zinu, ka neesmu tāds vienīgais. Tagad, manuprāt, parādās citādas vērtības, mēs sākam novērtēt to, kas ir. Es skatos pozitīvi uz šo pauzi.”