Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu konkursa programmā “Pats savam saimes galdam” Pestīšanas armijas Drustu korpuss īsteno projektu “Pats sev dārznieks, pats sev gādnieks”.

“Laukos katrs dārziņā var izaudzēt dārzeņus, augļus, ogas, lai ir atspaids ziemā. Ja ir kartupeļi, konservēti dārzeņi, tad ziema nešķiet tik grūta. Lai arī pagastā nav daudz tādu, kam lieli komunālie maksājumi, arī uzturēt savu māju nav lēti. Taču sēklas, stādi, darba rīki ir dārgi. Tiks nopirkts nepieciešamais, pašiem tikai būs jāstrādā,” stāstīja Drustu korpusa vadītāja, kapteine Inga Muceniece un piebilda: “At­balsts paredzēts mazturīgajiem. Man nepatīk, ka cilvēkus dala mazturīgajos un izturīgajos.”

Uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu, kas būs jādara, kādu atbalstu varēs saņemt, bija atnākušas vairāk nekā desmit ģimeņu pārstāves. Projektā paredzēts atbalstīt 17 ģimenes. Augļu kociņu, sēklu, dārza inventāra, plēves iegādei paredzēti 1400 eiro. 55 eiro katrai ģimenei domāti, lai iegādātos pavasarī nepieciešamo, bet 20 eiro konservēšanai. Par šo naudu netiks pirktas puķes un košumkrūmi.

Sanākušie sarakstīja, kas kuram būtu nepieciešams. Sievas pastāstīja, ko kura jau iesējusi, prasīja padomu, kā pasargāt augus no salnām. Sievas arī nolemj, ka, piemēram, ķirbju sēklas var nepirkt, vairākām tās ir, un varētu padalīties. “Man ļoti nepieciešams kāds kaplis, plēve siltumnīcai. Visi savu mūžu nokalpojuši. Sēklas ir, stādi izaudzēti,” pastāstīja Biruta Venediktova, bet Ta­māra Baranova gribētu saņemt sēklas. “Sēklas man ir. Katru pavasari pati sagādāju, lai būtu. Labprāt iestādītu kādu ābelīti. Kaplītis ir, bet jau vecs,” atklāja Irēna Rostika.

Inga Muceniece pārskatīs sarakstu un nopirks nepieciešamo. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka cītīgi tiks kontrolēts, kā katrs saimnieko. “Pirms diviem gadiem, kad arī iesaistījāmies projektā, diemžēl atskaitē jālasa, ka dažs rudenī pat nav novācis ražu. Vai dot viņiem iespēju laboties? Mums jābūt atbildīgiem un godīgiem,” atgādināja mācītāja. Tā kā šogad nebūs kopīga lauka, vispirms tiks pārbaudīts, vai tiem, kuri vēlas kaut ko audzēt, ir zeme. “Vasarā braukšu, fotografēšu, kāds katrs dārzs izskatās, kā dāvinājums tiek izmantots. Man būs palīgi, kuri labi pazīst pagastu un cilvēkus. Mecenāti dod naudu, un viņiem ir tiesības zināt, kā to izlieto, ko iegūst,” savējiem sacīja I. Muceniece un piebilda, ka rudenī viss izaudzētais tiks nosvērts, katram būs jāizstāsta, kas izdevies, kur pieļautas kļūdas. Svarīgi, lai darbā iesaistītos arī bērni un mazbērni. Katrs projekta dalībnieks arī saņēma informatīvu izdevumu par to, ko, kad un kā stādīt, kā pareizi veidot augu seku.

Zosēniete Melānija Sietiņa “Druvai” atzina, ka ir gandarīta par draudzes aktivitātēm. “Man patīk mūsu tikšanās reizes. Pa­stāstām, kā kuram iet, uzzinām, kas jauns. Mani uz Drustiem atved meita vai arī mācītāja atbrauc pakaļ,” pastāstīja Melānija un piebilda, ka to, kas agri jāsēj, kā zirņi, viņa jau sasējusi.

Projektam “Pats sev dārznieks, pats sev gādnieks” ir jāgūst ilgtermiņa labums, jo ģimenes mācās plānot, stādīt, ravēt, novākt, konservēt, kā arī analizēt un domāt par nākamā gada darāmiem dārza darbiem.