Ziņas

Sabiedrība

Savā garā esam lieli

Nāciet līdzi arī ziemā! Cēsu ciemiņus ekskursijā pa vecpilsētu Jānis Rozenbergs ved pa Lielo Katrīnas ielu, lai visi nonāktu Rožu laukumā, kur rotāta egle un līdzās izgaismotie kafejnīcu logi atgādina pasaku pilsētiņu. Foto: Māris Buholcs

Par “Druvas” lasītāju aptaujas “Gada cilvēks 2016” šogad godināts Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. To, ka Cēsu pilsētu šodienai un nākotnei veido jaunā stila politiķis, kāds ir Jānis Rozenbergs, “Druvas” lasītāju aptaujā visvairāk uzsvēra gados vecākie cēsnieki. Viņi, pieredzējuši dažādus vadības stilus, akcentē, ka nācis klāt kas jauns, nebijis, kad Cēsu novada domei reizē politiski un administratīvi jāvada pilsēta un arī viens no tuvējiem pagastiem.

Laucinieki labāk redz un jūt, kas tagadējās novada domes rīcības rezultātā nepazūd Vaivē. Tā ir iespēja bērniem apmeklēt skolu pēc iespējas tuvāk mājām. Kā pagasta vienā, tā otrā galā turpina darbu mācību iestādes. Atlika ministru aizvest uz pašvaldības skolu Rāmuļos, viņa domas mainījās, skolu slēgšanu Vaivē valsts vairs nepieprasa.

Pilsētnieki, it sevišķi tie, kas augsti novērtē medicīnas pakalpojumu pieejamību pilsētā, seko līdzi Cēsu novada domes priekšsēdētāja rīcībai, valsts līmenī aizstāvot pilsētas klīniku. Jaunākās ziņas liecina, ka alūksnieši spiesti paši klauvēt pie Veselības ministrijas durvīm, domāt par piketiem. Pensionētie Cēsu mediķi, balsojot par Jāni Rozenbergu “Druvas” aptaujā, vēlējās domes priekšsēdētāju atbalstīt, jo redz viņā cēsnieku, kurš tiešām aizstāv mazas pilsētas iedzīvotāju intereses. Savukārt sportisti, kura mūža sapnis bija redzēt atdzimstam Cēsu stadionu, gar būvlaukumu, kur tas top acu priekšā, nevar paiet garām vienaldzīgi. Arī par šo panākto “Druvas” lasītāji atdeva savas balsis aptaujā.

Jānis Rozenbergs: “Emocionālā līmenī tas nekad nebija zudis, bet tā kā pieplacis. Cēsu 810 gades svinības, visa šī vasara cēsniekos ir atgriezusi prieku un lepnumu par savu pilsētu. Ja man aizmugurē nebūtu Cēsu sabiedrības ar dedzīgu pārliecību, ka tas, ko politikā daru, ko mēs darām, notiek uz labu, būtu grūti strādāt. 810 gades svinībās redzējām, cik daudzi no cēsniekiem, arī tie, kas šobrīd strādā un dzīvo Rīgā vai pat ārzemēs, Cēsis atbalsta. Tas man bija liels emocionāls notikums. Šis atbalsts ir ļoti, ļoti vērtīgs, lai strādātu tālāk.

Ar katru gadu darām un darīsim – atkal stūrītis pēc stūrīša tiks savests kārtībā, taču mēs rūpējāmies, svētkus rīkojot, lai paši cēsnieki iegūst dzīvei jaunu lādiņu, bet tie, kas ir citur, sajūt Cēsu klātbūtni savā dzīvē. Cilvēki ar Cēsīm tagad saista daudz ko – atgriežas te dzīvot vai arī pieliek savu artavu kādā no projektiem, kāds par Cēsīm aizliek labu vārdu, kāds ieraksta labu teikumu sociālajos tīklos. Tas viss kopā darbojas. Divi plus divi ir četri, bet, ja pieliekam emocionālo devu, tad ir pieci. Man ir sajūta, ka Cēsu “matemātikā” šobrīd rezultāts jau ir – divi plus divi ir 4,5.

Par Cēsu vecpilsētu man beidzot bija liels gandarījums šajā vasarā. Ja pirms gadiem četriem tieši vecpilsēta bija teju bēdu ieleja, tad tagad redzu, ka lēnā garā īpašumi tajā tiek pārpirkti un tagadējie īpašnieki namus atjauno vai uzceļ no jauna. Tas man ir barometrs darbību ķēdei un ticībai, ka Cēsīm un mūsu vecpilsētai ir nākotne. Politiskajā darbībā mans moto, pārstāvot Latviju, Cēsis, ir tāds: “Mazs var būt arī liels.” Es sapņoju un izvirzu augstus mērķus. Mēs, cēsnieki, esam mazi skaitliski, bet pilsētnieki ir lieli savā garā.”

Ja pirms ekonomiskās krīzes vecpilsētas namus vērtīgās vietās pilsētas vēsturiskajā centrā bija iepirkuši cilvēki, kuri pieredzēja grūtības plānu īstenošanā, tad tagad namu apsaimniekošanā iesaistās rīcības cilvēki. Rīcībai atvēzējās arī pati pašvaldība. Divus ļoti lielus vecpilsētas namus, kurus tukšus atstāja profesionālā vidusskola, pārceļoties uz jaunu mājvietu, pašvaldība ir piepildījusi ar jaunu ideju, bet darbību uzticējusi tādiem partneriem kā Rīgas Tehniskā universitāte, Cēsu Jaunā sākumskola, Pasaules latviešu mākslas centrs, par vienu parūpējās pašvaldība pati, izveidojot Koprades māju “Skola6”.

Domājot par sevi, trīs bērnu tēvu Cēsīs, Jānis Rozenbergs saka: “Esmu ļoti laimīgs. No rīta ar prieku varu iet uz darbu un ar tikpat lielu prieku nāku mājās. Labāk jau nevar būt! Bērni skrien pretī, nāk sieva. To negribētos pazaudēt.”


Par citiem aptaujas laureātiem lasiet 9. decembra laikrakstā “Druva”, savukārt par godināšanas sarīkojumu , kas vakar notika Vidzemes koncertzālē “Cēsis” – laikraksta “Druva” nākamajā numurā, kas iznāks 13. decembrī.