Ziņas

Sabiedrība

Saulgriežu pirts

Gudrā pirtniece. Evija Bernava Ziemas saulgriežu pirts rituālus labi pārzina.Foto: Aivis Riekstiņš

Pirtniece Evija Bernava Auciemā atgādina, ka senajiem latviešiem astoņās gadskārtās svarīgs bija rituāls pirtī, īpaši jau Ziemas un Vasaras saulgriežos. Šogad pareizi saulgriežu pirtī būtu iet 22. decembrī, taču rituālo pirti var izpildīt divu nedēļu laikā ap šo datumu. Ziemas saulgriežu pirtī, tāpat kā Vasaras saulgriežu pirtī, viss koncentrējas ap gaismu un sauli.

Pirts kā sieviete

Latviešiem pirts allaž bijusi svēta. Visi mūža nozīmīgākie procesi notika pirtī, no piedzimšanas līdz aiziešanai viņsaulē. Pretēji krievu pirtīm, kurās raksturīgs svelmains karstums un kurās pārbauda vīriešu izturību, stimulē sāncensību un kareivīgumu, latviešu pirtiņa ir kā vieda sieviņa. Tās maksimālais karstums tiek sasniegts tikai reizi gadā – Ziemas saulgriežos, bet ne augstāks par 80 grādiem.

Kā skaidro pirtssieva, latviešiem ir pazīstami dažādi pirts rituāli, jo: “mūsu senči uzskatīja, ka viņi iet pirtī ne tikai fiziski nomazgāties, bet arī dvēseli nomazgāt, un tāpēc vienmēr pirtī aicināja Dievu, Māru, Laimu. Kad viņi bija tīri un sevi kā traukus iztukšojuši, senči piepildījās ar to skaisto, ko sev novēlēja”.

Saules tauta

Lai gan rituāli atšķiras, to pamatdoma vijas ap sauli, jo latvieši ir saules tauta. “Latviešu paražās viss notiek cikliski, cauri saules ritam Ziemas saulgriežos mums jātop par gaismu, lai varam atbalstīt sauli. Mums ar savu iekšējo spozmi jāuztur gaiša ziemas garākā nakts. Izpildot senlatviešu rituālus, Ziemas saulgriežu pirtī tiek mirdināta tumsa,” rimtā balsī paskaidro pirtniece un turpina: “Tā ir tā vieta, kur mēs pārnestā nozīmē revidējam savus tumsas kambarus. Mums, latviešiem, raksturīgi ieiet sevī un iekapsulēties, bet Ziemas saulgrieži ir tieši tas laiks, kad enerģētiskā līmenī jānokāpj lejā, jāatver durvis un savi kambari jāizvēdina, un, kad kambari izvēdināti, jāielaiž gaisma. Mēs atbalstām sauli ne tikai ar savu sakārtotību, bet arī ar prieku, ar dāvanu dalīšanu, līksmi, dancošanu un spēlēm.”

Pirms pirts

Ziemas saulgriežu pirti rīko vai nu dienu pirms vai Ziemas saulgriežos: “Vispirms ar kadiķi izkvēpina pirti, lai visi stūri ir tīri, jo cilvēks pirtī ir ļoti kails, viņš ir sevi atvēris pilnībā, tāpēc enerģētiski visam jābūt tīram.”

Pirtī iet kopā ar tādiem cilvēkiem, uz kuriem paļaujas, kam uzticas un kam var atdoties no sirds. Rituāla laikā tiek izmantoti skujeņi, jo, neskatoties uz to, ka ir ziema, aukstums un viss šķiet pieklusis, skujeņi, spītējot tumsai, zaļo. Skujeņi simboliski nes gaismas jēgu. Eglei piemīt dodoša un atbalstoša enerģija, bet kadiķītim attīroša. “Kad pirts grīdu izklāj ar egles vai priedes zariem, paceļas neaptverama smarža. Tāpat pirts lāvas telpā karina puzurus, jo tas ir viens no meditācijas elementiem. Puzurs griežas, rāda ritējumu, iezīmē apli un cikla noslēgumu. Kā zinām, Ziemas saulgrieži ir cikla noslēgums. Kad šīs lietas sagatavotas, nostājas ar skatu pret ziemeļiem un pasakās par to, kas skaists piedzīvots šajā gadā. Pateicībai jānāk ar izjūtu. Pastāv enerģijas nezūdamības likums, un, ja esam piedzīvojuši kaut ko skaistu, mums šī enerģija jāatgriež pateicoties. Tad iededz svecīti un pagriežas ar skatu pret austrumiem, jo austrumi iezīmē jauna cikla sākumu, un izsaka trīs vēlēšanās. Svarīgi nebaidīties no savas cilvēcības, bet būt godīgiem pret Dievu, jo lai nu kuru, bet Dievu neizdosies piemānīt. Ja vēlamies, lai izdodas kāds projekts, vai kārojam jaunu mašīnu, tad tā arī jāsaka, nav ko liekuļot par mieru visā pasaulē. Svecītei jānodeg pilnībā, vēlams tādā vietiņā, kur ne gārāmgājējs, ne nejauša vēja pūsmiņa liesmiņu nenodzēsīs.”

Izsakot vēlēšanās nākamajam gadam, jāņem vērā, ka viss pirts rituāls vērsts tikai uz sevi pašu un nevis citiem, uz savu gaismu, uz savu ceļu, līdz ar to vēlēšanās izteikta kāda cita labā, piemēram, lai bērns atrod darbu, ir kā vējā izkaisīti tukši vārdi. “Izsakot tādu vēlēšanos, notiek iejaukšanās cita liktenī, taču to nevar izdarīt, jo katram savs ceļš ejams un Ziemas saulgriežos ir stāsts par mums pašiem,” paskaidro Evija Bernava.

Pirts rituāls

Kad visas pirmspirts darbības secīgi veiktas, drīkst doties pirtī. Ziemas saulgriežu pirtī tiek izmantots sāls skrubis, vēlams kopā ar sasmalcinātām kadiķa skujiņām. “Sāls ir ļoti labs enerģētiskā lauka tīrītājs, un kadiķis šo efektu tikai pastiprina. Šī kombinācija palīdz veiksmīgāk iegremdēties sevī un tikt līdz tumšajiem kambariem.” Kā nozīmīgu Ziemas saulgriežu pirts atribūtu pirtniece min dūņas: “Tās izceļ ārā negatīvo enerģiju, bet, kad enerģija izcelta, lieto mālus, lai aizslaucīt prom visu izcelto draņķību. Turpinājumā cilvēku apklāj ar jūras vai avota smilti, pa virsu liekot egļu vai priežu zarus. Tajā brīdī skats atgādina kapu kopiņu, kas arī ir šī rituāla viena no pamatjēgām. Ar šo soli tiek nomirdināta iekšējā tumsa.”

Lai gan šāds solis prasa zināmu uzdrīkstēšanos, kā atklāj pirtssieva Evija Bernava, mūsu senči no nāves nebaidījās, drīzāk uzskatīja nāvi par dzīvības līdzgaitnieci. “Simboliski mēs pirtiņā nomirstam un atdzimstam. Tikai tā mēs atkal varam iegūt iekšējo gaismu un spoži mirdzēt.” Šajā procesā pirtnieks skaita spēka vārdus, tādus, kas palīdz attīrīties, latvju dainas, kas ir atbalstošas un apliecinošas.

Kad cilvēks sasniedz savu iekšējo nulles punktu, visu krāvumu ņem nost, cilvēku mazgā un atver pirtstelpas durvis, lai ienāk svaigs gaiss un izvēdinās tumšās enerģijas: “Tad cilvēku apklāj ar medu, kas bagātināts ar dzintara pulverīti, jo dzintars ir saules akmens. Tumsa ir aizvākta, pagraba kambari iztīrīti, izvēdināti, atbrīvota vieta, un nu laiks ielaist gaismu, izmantojot spēka vārdus un baltu zīmes. Esot savā gaismā, pirtsmīlis ar skaidru domu zina un jūt, ka viņš nav viens, ka Dievs ir klātesošs, atbalstošs, mīlošs un iet līdzi stāties pretī tumsai ziemas vistumšākajā naktī.”