Lai gan pēdējās dienās lietus kaut nedaudz veldzējis laukus, mazajās upītēs ūdens līmenis aizvien ir ļoti zems. Radio izskanēja ziņa, ka pa Amatas upi līdz Gaujai var aiziet kājām.

“Vasara ir sausa, un daudzas mazās upītes izžuvušas, pa daudzām var iziet kājām. Pat Ramatas purvā, kur Mazsalacas novadā bija ugunsgrēks, upīte bija sausa. Bet purvā mitruma ir krietni vairāk. Karstajā laikā ūdens iztvaiko, upēm nav, kur to ņemt,” stāsta Valmieras reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītājs Toms Arnavs un piebilst, ka Amatas baseins ir lielāks un tur upēs ūdens vēl ir. Taču, piemēram, Rakšupīte ir sausa, Jaunpiebalgā mazās upītes, arī ap Raunu izžuvušas.

“Cilvēku uztraukums ir saprotams, taču tādi ir dabas apstākļi, un daba pati visu nokārtos. Rudenī atkal ūdens līmenis stabilizēsies. Latvijā nav pierasts, ka upes izžūst, citās zemēs vasarās mazo upīšu vispār nav, tad sākas lietus un redzams, kur tās bijušas,” pārdomās dalās speciālists.

Arī vides pārvalde saņem ziņas, ka upītes sausas, un mudina meklēt iemeslus. “Mazās hidroelektrostacijas ievēro noteikumus, tās tur nav vainojamas. To darbību regulāri kontrolē. Upītes izžuva sausā laika dēļ, nevis tas notika cilvēku darbības dēļ,” uzsver Toms Arnavs.

Arī uztraukties, ka izžuvušajās upēs bojā iet zivis, nav pamata. T.Arnavs atgādina, ka zivis reaģē uz gaidāmajiem laikapstākļiem un atrod vietas, kur ir ūdens. Mazajās upītēs arī nav lielu zivju resursu.

Straupietis Jānis Balodis aizvadītās nedēļas nogalē laivoja pa Braslu. “Izbraucām veiksmīgi, bet tagad pēc lietus jau ūdens līmenis pacēlies. No Ruckas tilta līdz Plācim reizes desmit, ne vairāk, bija jāizkāpj, bet nebija tā, ka jāiet kājām. Gadījās, ka vietām upe akmeņaināka, bet izbraukt varēja,” par laivu braucienu stāsta Jānis Balodis un piebilst, ka pa ceļam arī pajaukuši kādus bebru dambjus un piecās stundās izbaudījuši Braslas īpatnības un skaistumu.