Cēsu uzņēmējdarbības kārtējam forumam dots moto “Cilvēks. Ideja. Inovācija”. Uzrunājot foruma dalībniekus, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzīmēja, ka novembris Cēsīs ir ne tikai patriotisma mēnesis: “Jau vairākus gadus šajā mēnesī aicinām kopā uzņēmējus, lai mācītos, uzzinātu jaunas lietas, iedvesmotos un satiktos. Ir patīkami redzēt ne tikai Cēsu novada uzņēmējus, bet arī cilvēkus no apkārtējiem novadiem, arī Siguldas un Valmieras, kas nozīmē, ka forums aug ne tikai skaitliski, bet arī ģeogrāfiski. Rīkojot forumu, vēlamies jūs kaut nedaudz izraut no ikdienas, likt apstāties ikdienas skrējienā, lai jūs ieklausītos citu uzņēmēju veiksmes stāstos, gūtu noderīgu informāciju.” Arī “Druvas” uzru­­nātie foruma dalībnieki par labu atzina tieši šo iespēju uz brīdi nolikt malā dienas darbus, lai būtu kopā ar domubiedriem. Vi­ņuprāt, arī laiks izvēlēts ideāli, jo vasaras skrējiens ir rimis, bet gadu mijas – vēl nav sācies.

Biznesa forums Cēsīs notika jau sesto gadu. No pasākuma Jaunās pils semināru zālē, kurā pulcējās vairāki desmiti uzņēmēju, tas izaudzis līdz forumam ar aptuveni 400 dalībniekiem, un otro gadu pasākums notika Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Tāpat kā pērn tas notika sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK).

LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzrunā norādīja, ka viņam ir saknes Cēsīs, arī deklarētā adrese šajā novadā, par to saņemot zāles aplausus. Viņš atzina, ka šī brīža galvenie izaicinājumi ir ekonomiskas dabas: “Ja runājam par tautsaimniecību un ekonomiku, varbūt ir sajūta, ka viss ir rožaini un labi, ekonomika aug, bet viss nav tik vienkārši. Tas notiek tāpēc, ka joprojām dzīvojam no Eiropas fondu naudas, bet lielākais izaicinājums ir iemācīties saimniekot tā, lai paši spējam nopelnīt, paši radīt tādas darbavietas, lai saviem cilvēkiem samaksātu lielas darba algas un lai beigtos cilvēku aizplūšana uz ārzemēm. Lai arī ekonomika aug, joprojām apmēram 20 000 iedzīvotāju katru gadu pazaudējam gan negatīvā iedzīvotāju skaita pieauguma rezultātā, gan tāpēc, ka cilvēki joprojām dodas darba meklējumos uz ārzemēm.”

Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne iepazīstināja ar situ­āci­ju novada uzņēmējdarbībā, norādot, ka uzņēmumu skaits katru gadu palielinās. Šobrīd ir 93 uzņēmumi, kuros katrā nodarbināti desmit un vairāk darbinieku, bet 39 uzņēmumiem apgrozījums pārsniedz miljonu. Viņa norādīja, ka ekonomiskās attīstības rangā Cēsu novads reģionālo attīstības centru konkurencē ieņem 2.vietu aiz Siguldas novada. Viņa arī informēja sanākušos par pašvaldībā paveikto un nākotnes iecerēm gan infrastruktūras uzlabošanā, gan industriālo teritoriju sakārtošanā, kas ir kā apliecinājums paš­valdības atbalstam uzņēmējdarbībai.

Domnīcas “Certus” vadītājs Vjačeslavs Dombrovkis ieskicēja Latvijas attīstību tuvāko gadu laikā. Viņš norādīja, ka valsti gaida pārmaiņas, kas Latvijas reģionus skars dažādos veidos: “Turpināsies iedzīvotāju skaita samazināšanās, taču mūsu prognoze, ka tas nebūs tik liels, kā to prognozē ANO un “Eurostat”. Uzskatām, ka, izlīdzinoties ienākumu līmenim Latvijā un attīstītākās valstīs, samazinājums saruks. “

Savā runā viņš norādīja arī, ka sabiedrība noveco un 2030.gadā vienam darbspējīgajam iedzīvotājam būs jāuztur viens pensi­onārs: “Oficiāli viens pensionārs būs uz 2,7 iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā, taču jāņem vērā, ka ne visi ir reāli nodarbināti, turklāt tikai 49 procenti darbspējīgo iedzīvotāju šobrīd ir nodokļu maksātāji tiešā nozīmē.”

Runājot par reģionālo attīstību, V. Dombrovskis norādīja, ka, jo tālāk no Rīgas, jo vairāk reģioni zaudēs cilvēkus, tāpēc Cēsīm Rīgas tuvums jāuztver kā pozitīvs faktors.

Foruma pirmā daļa beidzās ar paneļdiskusiju, kurā tika atbildēts uz dalībnieku iesniegtajiem jautājumiem. Tika runāts, kā veicināt iedzīvotāju atgriešanos, par nodokļu politiku, par daudziem citiem jautājumiem. Kāds vēlējās zināt, vai Cēsis arī turpmāk balstīsies tikai uz tūrismu, vai tiek domāts par rūpniecības attīstību. Atbildot uz šo jautājumu, J. Ro­zenbergs teica paldies deputātiem, kuri atbalstīja ieceri Eiropas finansējumu investēt ne tikai pilsētas infrastruktūrā, bet arī industriālā parka attīstībā: “Tā būs jauna vieta, kur darboties jauniem uzņēmumiem. Parasti ir tā, ka uzņēmēji, kuri meklē vietu biznesam, saka – ja nav vietas, kur darboties, mēs meklējam citur. Tāpēc nolēmām veikt šo investīciju nākotnei. Te gan jābilst, ka Cēsis nebūs viesmīlīgas pret smago, piesārņojošo, ķīmisko rūpniecību, jo tas konfliktē ar tūrisma, veselības un viesmīlības jomu, kas ir mūsu prioritāte. Taču ir citas rūpniecības nozares, kur gaidīsim uzņēmējus, un jauns virziens, ko centīsimies attīstīt, iesaistot arī Cēsu Profesionālo vidusskolu, būs IT joma.”

Foruma otrajā daļā tika runāts par iespējām stiprināt eksportspēju. Par iespējām un izaicinājumiem eksportā dalījās uzņēmēji, tostarp novadā strādājošie “BalticFloc”, “Ewart Woods” un “Inerce”, bet noslēguma daļā uzņēmēji dalījās savos veiksmes stāstos.