Nedēļas garumā no 16.līdz 22.septembrim Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisinās Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija “Roadpol Drošības dienas”, kurā policija pastiprināti uzrauga ceļu satiksmes drošību.

Kontrole notiek un notiks arī mūsu pusē, un, kā norāda Valsts policijas Vidzemes reģi­onālās pārvaldes Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors Vitālijs Kuzmins, nekas nemainīsies arī pēc akcijas: “Iespējams, šajā nedēļā Valsts policijas darbības būs vairāk redzamas, bet tas nenozīmē, ka pēc 22.septembra autovadītāji var darīt, ko grib. Ceļu satiksmes uzraudzība notiek un notiks 24/7 režīmā. Nevaram būt visur, bet, ja patrulēšanas laikā fiksējam pārkāpumu, garām nebrauksim.”

“Roadpol” akcijas notiek katru gadu, iepriekš šī bija zināma kā “Edward” diena jeb “Eiropas diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem”. Arī šogad akcijas mērķis ir kopīgiem spēkiem panākt, lai vismaz šajā laikā Eiropā nebūtu neviena ceļu satiksmes negadījuma ar bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem.

Valsts policija norāda, ka “Roadpol Drošības dienu” laikā Latvijas teritorijā pastiprināti uzraudzīs visus satiksmes dalībniekus: gan autovadītājus, gan mazāk aizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus. Tiks arī kontrolēta drošības jostu un bērnu sēdeklīšu lietošana, likumsargi veiks arī pastiprinātu ātruma kontroli, un, kā norāda V. Kuzmins, tieši šīs prasības neievērotāji ir pirmie sodītie kontroles nedēļas sākumā: “Mūsu uzdevums ir ne tikai sodīt, bet pirmām kārtām veikt preventīvas darbības, autovadītājiem izsakot brīdinājumu. Cits saprot no pirmā reizes, diemžēl daļai braucēju nekādi brīdinājumi nelīdz. Kad ieskaties viņa pārkāpumu vēsturē, kļūst skaidrs, ka nekāda prevencija tur nestrādā.”

Viens no aktuālākajiem pārkāpumiem ir viedierīču lietošana pie stūres braukšanas laikā, un to LTV raidījumā “Rīta Panorāma” akcentējis arī VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: “Ikdie­nā novērojams, ka autobraucēji nepārtraukti aizņemti ar mobilajām ierīcēm, acīmredzot par to katru dienu sabiedrībai jāatgādina.”

Vidzemes reģionālās pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpo­licijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors Raivis Vēzis sarunā ar “Druvu” norāda, ka Cēsīs ar šo problēmu tiek aktīvi strādāts, un vērtē, ka autovadītāji sāk par to aizdomāties, bet valstī kopumā, īpaši Rīgā, tā esot ļoti aktuāla problēma: “Kad ar personisko auto aizbraucu uz Rīgu, redzu, ka gandrīz katrā otrajā mašīnā autovadītāji pie stūres runā pa telefonu, raksta īsziņas. Nezinu, kā to var apkarot. Cēsis mazāka pilsēta, vieglāk izkontrolēt, un gribētos ticēt, ka te situācija uzlabojas.”

Protams, sodītie cenšas apstrīdēt faktu, lai arī viņa pārkāpums ir fiksēts videoierakstā. R. Vēzis norāda, ka video ir tikai viens pierādījuma avots: “Ekipāžā esam divi, ja abi redzam, ka autovadītājs lieto tālruni, apturam, nekāda liegšanās nepalīdz, jo pārkāpumu esam fiksējuši. Ja mums nav simtprocentīgas pārliecības par pārkāpumu, autovadītājs netiek apturēts.”

Arvien vairāk sodīto ir par agresīvu braukšanu, to fiksēt palīdz arī Valsts policijas rīcībā esošais drons, kas jau reģistrējis vairākus pārkāpumus ceļu satiksmē. Drons iegādāts jau pirms kāda laika, taču Ministru kabineta noteikumi neļāva to izmantot virs ceļiem. Tagad atļauja saņemta, autobraucējiem jārēķinās, ka pārkāpumi var tikt fiksēti arī no gaisa.

Samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, pievēršot sabiedrības uzmanību šai problēmai ar akcijām, Eiropā sāka pirms vairākiem gadu desmitiem. Jau 1994.gadā Zviedrija nāca klajā ar iniciatīvu “Vision Zero” (Nulles vīzija), kuras mērķis panākt, lai uz ceļiem nebūtu bojāgājušo un smagi ievainoto. To kā savu lielo vīziju definējusi arī Eiropas Savienība, nosakot, ka līdz 2050. gadam situācija jāuzlabo tiktāl, ka ES valstīs ceļu satiksmē nav neviena bojā gājušā.

Šobrīd, iespējams, tā šķiet utopija, jo tikai Latvijā vien šogad līdz 15.septembrim ceļu satiksmes negadījumos bojā gājis 91 satiksmes dalībnieks, bet 3025 ievainoti. Pērn tādā pašā periodā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 90 cilvēki, bet cieta 3361 persona. Var teikt, ka situācija nebūt neuzlabojas, bet, ja atceramies, ka 1991. gadā uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudēja teju 1000 cilvēku, jāatzīst, ka uzlabojums ir milzīgs.