Ziņas

Sabiedrība

Satiksimies Mežaparkā!

Gandarīti. Cēsu Pils kora pieredzējušie un jaunie koristi – Kristīna un Edmunds Sprūdži, Ineta un Oskars Bundžas – tikko nodziedājuši skatē un brauks uz Dziesmu svētkiem.Foto: Sarmīte Feldmane

Koncertzālē “Cēsis”13 Cēsu koru apriņķa kori izdziedāja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” repertuāru.

Viņu gatavību gaidāmajiem svētkiem vērtēja noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs, Cēsu koru apriņķa virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, Dziesmu svētku virsdiriģenti – Limbažu koru apriņķa virsvadītājs Kaspars Ādam­sons, Valmieras un Valkas koru apriņķa virsvadītājs Ivars Cin­kuss, Jēkabpils koru apriņķa virsdiriģente Agita Ikauniece, kā arī Jānis Baltiņš, Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas katedras vadītājs, Siguldas koru apriņķa virsdiriģents. Skatē koru tērpus vērtēja eksperte Anete Karlsone.

Katrs koris izpildīja trīs dziesmas, vērtējumā tika svītrots katra žūrijas komisijas locekļa augstākais un zemākais vērtējums. Pēc skates katrs kolektīvs saņēma žūrijas analīzi par uzstāšanos. “Visiem koriem ir progress, visi ir nopietni strādājuši, kādu ietekmēja objektīvi iemesli. Katrs koris zina savas problēmas, saprot, kam jāpievērš uzmanība,” atzina M.Klišāns un piebilda, ka ļoti grūti bijis vērtēt korus, kurus labi pazīst, zina ikdienas problēmas.

Skatē kā vienots kolektīvs piedalījās Straupes un Raiskuma kori. Raiskumieši, izvērtējot savu varēšanu, kora sastāvu, saprata, ka kolektīvs ir par mazu, lai apgūtu un izdziedātu repertuāru. “Raiskuma koris gribēja godam tikt uz svētkiem. Straupes koris dziedātājus uzņēma savās rindās, tas diriģentei Artai Zundei bija papildu uzdevums. Skate parādīja, ka lēmums bijis pareizs,” vērtēja apriņķa koru virsdiriģents, atzīstot, ka rudenī būs redzams, vai Raiskuma koris sanāks kopā.

Tik kuplā skaitā koru kolektīvi pēdējos gados skatēs nebija redzēti. “Svētkiem ir liela vilkme, arī tie, kuri kādreiz dziedājuši, to atceras un atgriežas korī,” bilda M.Klišāns.

Ja gadiem klausītāji koristiem pārmeta, ka viņi dziedot skatās notīs, šajā reizē to darīja vien daži dziedātāji. “Dziedāt no galvas – tā korim un diriģentam ir liela priekšrocība un klausītājiem prieks, dziesmas atklāsme skar katru. Uz to mums jātiecas. Līdz svētkiem vēl ir laiks,” vērtēja Cēsu koru apriņķa virsvadītājs.

Tikko nokāpuši no skatuves, Amatas vīru kora “Cēsis” dziedātāji bija gandarīti. Imants Balodis vīru korī dzied jau vairāk nekā 50 gadus. “Katri svētki atšķirīgi. Repertuārs mainās, bet klasiskās vīru koru dziesmas vienmēr skanējušas, kā V.Kaminska “Mūžu mūžos būs dziesma”,” pastāstīja korists un atklāja – ja koristi jūt, ka var nodziedāt, tad uztraukums mazāks. “Šoreiz bija sajūta, ka skan,” gandarīts ilggadējais dziedātājs. Pirmā pirmssvētku skate bija vīru kora dziedātājam Zi­gurdam Dalkem. Viņu par kori ieinteresējis kolēģis Jānis Upens. “Ar vīru kori aizbraukt uz simtgades Dziesmusvētkiem ir tas, ko gribētos piedzīvot, un piekritu. Korī dziedāju skolas laikā, Dziesmu svētkos Rīgā esmu bijis kā dejotājs. Kora dziesmas ir spēcīgas, patīk dziedāt. Kolektīvā ir jauki kungi, kopā ir labi,” pastāstīja viens no jaunākajiem kora dziedātājiem. Zigurds uz mēģinājumiem brauc no Siguldas.

Pils kora dziedātāji Kristīna un Edmunds Sprūdži pirmoreiz dosies uz Dziesmu svētkiem. Viņi atzīst – agrāk nebija iedomājušies, ka varētu dziedāt korī. Kādā tikšanās reizē pazīstami cilvēki uzaicinājuši. Abi dziedājuši skolas laikā, Kristīna bijusi dejotāju vidū “Daugavas” stadionā. Viņa ir pārliecināta, ka būt kopkorī ir kas pavisam cits. “Ģimenē smējāmies – tā kā biļetes uz Dziesmu svētkiem nevar dabūt, tad jāiet korī,” bilda Kristīna, bet Edmunds atzina, ka līdz ar dziedāšanu korī pamainījies ikdienas ritms. “Trīs stundas mēģinājumiem ir jāieplāno. Bet ir vērts būt korī,” pastāstīja Edmunds. Pils kora ilggadējais dziedātājs Oskars Bundža vien klusi piebilda, ka dažkārt koristi, ja jūt, ka trīs stundas būs par daudz, ieplāno darbus, lai nekavētu mēģinājumu. “Korī ir jākoncentrē uzmanība, dziesmas it kā zināmas, 30 gadus dziedi no galvas, bet atver grāmatu, un izrādās, ka tur, kur neesam pat iedomājušies, jādzied piano. Katra dziesma ir jāslīpē, vienmēr koris var nodziedāt labāk,” pārdomās dalījās O. Bundža. Dzīvesbiedre Ineta atklāja, ka ikviena skate dziedātājiem liek saspringt, bet šoreiz bijis lielāks uztraukums, jo korī daudz jaunu dziedātāju un uztraukums bijis arī par viņiem.

M.Klišāns, vērtējot korus, arī uzsvēra, ka ne jau skate ir kora rādītājs, bet gan tas, kāda ir temperatūra kolektīvā. Par Cēsu apriņķa koriem Dziesmu svētku virsdiriģente A.Ikauniete sacīja: “Bija acīmredzama vēlēšanās, cenšanās un prieks dziedāt. Klausījos katru kori kā lielā kopkora daļu.”

Pēc skates M.Klišāns pateicās par darbu diriģentiem un dziedātājiem un atgādināja : “Aizmirstiet, ka viss ir galā, viss tikai sākas, nepārņemiet skolēnu praksi, kad eksāmens nokārtots, burtnīcas var sadedzināt un nedziedāt. Vēl būs kopmēģinājumi, jo vēl jāstrādā. Ir iecere pēdējā kopmēģinājumā tikties koncert­zālē, lai gūtu prieku un emocijas no kopā dziedāšanas.”

Skates rezultāti:
Amatas novada vīru koris “Cēsis”, diriģente Marika Slotina – Brante – 38 punkti, 2.pakāpe;
Vecpiebalgas Muižas sieviešu koris (Jānis Rijnieks) – 39.44, 2.pakāpe;
Priekuļu sieviešu koris “Laumas” (Iveta Lapiņa) – 42.67, 1.pakāpe.
B grupas kori (izpilda nepilnu repertuāru)
Raunas pagasta koris “Rauna” (Sarma Bērziņa, Dace Ābrama) – 37.89, 2.pakāpe;
Apvienotais Pārgaujas novada Straupes un Raiskuma koris (Arta Zunde, Andris Rubenis) – 39.11, 2.pakāpe;
Zaubes jauktais koris (Solveiga Vītoliņa) – 39.22, 2.pakāpe;
Jaunpiebalgas jauktais koris (Emīls Rusovs, Māra Vīksna) 39.44, 2.pakāpe.
A grupas kori
Cēsu Kultūras un tūrisma centra jauktais koris “Vidzeme” (Olita Neimande) – 40.11, 1.pakāpe;
Līgatnes novada jauktais koris “Līgatne” (Mārcis Katajs, Ilmārs Seilis) – 40.5, 1.pakāpe;
Cēsu Kultūras un tūrisma centra jauktais koris “Wenden” (Marika Slotina – Brante) – 40.67, 1.pakāpe;
Taurenes – Dzērbenes jauktais koris “Pie Gaujas” (Solveiga Vītoliņa) – 41.22, 1.pakāpe;
Cēsu Kultūras un tūrisma centra jauktais koris “Beverīna” (Jurģis Cābulis, Aivis Greters) – 44.22, 1.pakāpe;
Cēsu Kultūras un tūrisma centra jauktais “Pils koris” (Marika Austruma, Evita Konuša) – 45.33 punkti un augstākās pakāpes vērtējums.
Senioru koris “Ābele” kopā ar citiem senioru koriem piedalījās skatē Valmierā. Diriģentes Anitras Rauses vadībā kolektīvs ieguva 1.pakāpes vērtējumu ar 40.67 punktiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *